Lindermans: Referenduma atcelšana būtu noziegums pret Satversmi 0
Referenduma par krievu valodas statusu atcelšana būtu noziegums pret Satversmi un šādam lēmumam neizbēgami sekos protesti, aģentūrai LETA pauda iecerētās tautas nobalsošanas iniciators biedrības “Dzimtā valoda” līderis Vladimirs Lindermans.
“Apturēt šo demokrātisko procesu būtu tas pats, kas atlaist Saeimu bez likumīgas procedūras,” norādīja Lindermans.
Viņš uzsvēra, ka lēmums par referenduma atcelšanu būtu pļauka visiem tiem gandrīz 200 000 cilvēku, kas parakstījušies referenduma rīkošanai.
“Šādā situācijā, bez šaubām, būs spēcīgi protesti, un mēs aicināsim cilvēkus iziet ielās, protams, likuma robežās. Bet sašutums būs liels,” solīja Lindermans.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Satversmes tiesā tika iesniegts Saeimas deputātu pieteikums, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūguši arī piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18.februārī plānotā referenduma norisi. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pieteikumu nodevis tiesnešu kolēģijai.
Kā teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā pieteikumā ST, deputāti lūdz gan apturēt izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, gan atzīt likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 11.panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam.
Deputāti uzsver, ka likumprojektus, kas ir antikonstitucionāli un maina Satversmes kodolu, nevar pieņemt ne likumdevējs, ne tauta, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Pieteikumā norādīts, ka Latvijas valsts latviešu valodu kā konstitucionālu vērtību 1922.gada Satversmē iestrādājusi 1998.gada 15.oktobrī. Iekļaujot valsts valodas aizsardzību Satversmē, valsts ir uzsvērusi tās konstitucionālo vērtību. Tāda valodai bijusi arī līdz 1998.gadam.
Deputātu parakstu vākšanu iniciēja “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), un to atbalstīja arī atsevišķi “Vienotības” deputāti. Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) informēja, ka ir savākti 30 deputātu paraksti, lai apstrīdētu referenduma par krievu valodu leģitimitāti. Dokumentu parakstījuši visi 14 nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputāti, 15 “Vienotības” politiķi, kā arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule.
Pieteikumu ST parakstīja nacionālās apvienības deputāti Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, “Vienotības” deputāti Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš.
Dzintars aģentūrai LETA pauda cerību par labvēlīgu rezultātu, proti, ka referenduma norise tiks apturēta un vēlāk būs pozitīvs ST spriedums, ka par šādiem jautājumiem tautas nobalsošana nav iespējama.
Kā ziņots, paredzēts, ka februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Apjaušot referenduma nenovēršamo norisi, latviešu elektorātu pārstāvošās partijas ir sākušas meklēt atbildīgos, kuriem jau savlaicīgi esot vajadzējis nepieļaut jautājuma par krievu valodu nonākšanu līdz referendumam.
