Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. decembris, 2012
Drukāt

Lindermans un kompānija uzmācas Latgalei (1)

daugavpils2_gv_6

Daugavpilī nedēļas nogalē notika divi politiski pasākumi – partijas “Gods un kārtība” dibināšana, kā arī Vladimira Lindermana un viņa domubiedru rīkots kongress par Latgales autonomiju. Izskanēja spriedelējumi pat par atdalīšanos no Latvijas.

 

Klīstošais komunisma rēgs

Kultūras namā “Vārpa”, kur notika “Gods un kārtība” dibināšanas kongress, publikas vidū lielākoties bija redzami krievu valodā runājoši jaunieši, kā arī pusmūža vecuma cilvēki. Uz ekrāna gozējās partijas simbols – dūrē sažņaugta sarkana neļķe. Sapulces vadītājs Ralfs Nikolajevs aicināja nobalsot par darba valodu. No zāles izskanēja sauciens: “Te taču krievu tauta.” Delegāti vienojās par krievu valodu. Sapulcē kā īpašie viesi piedalījās krievu valodas referenduma ideologs Aleksandrs Gapoņenko un Lietuvas Sociālistiskās tautas frontes līderis Aļģirds Paleckis. A. Gapoņenko uzrunā pauda, ka viņš ļoti priecājas, ka kongresā piedalās daudz jaunu cilvēku, kas “norūpējušies par Latvijas nākotni”. Viņa uzrunā izskanēja jau iepriekš sludinātās tēzes – Latvijā izveidojies etnokrātisks režīms, kurš savu varu realizējot caur birokrātiju. “Valdošā elite sākusi paaugstināt nodokļus un samazināt pabalstus. Tas ietekmē arī jūs,” klāstīja A. Gapoņenko.

Arī A. Paleckis uzrunā pauda viedokli, ka viņa valstī pastāv nacionālā apspiešana: “Lietuvā valsts sektorā dominē lietuvieši, bet krievi un poļi nejūtas, ka būtu mājās. Situācija ir līdzīga kā Latvijā.”

Uzrunas noslēgumā A. Paleckis uzsvēra, ka pasaulē klīstot “kāds rēgs”. “Tās ir kreisās idejas, kapitālisms sevi izsmēlis. Vienīgā izeja ir sociālisms, kas var palīdzēt darba tautai. Uzvara ir ar mums,” runu noslēdza A. Paleckis. Par partijas valdes priekšsēdētāju ievēlēja vietējo aktīvistu, sabiedriskās organizācijas “Dvinskas tautas patriotiskās jaunatnes savienība” līderi Juriju Zaicevu. Partija iestājas par krievu valodu kā valsts valodu, pilsonības nulles variantu, ir pret Daugavpils siltumtīklu “kluso privatizāciju”.

Neliela “grūstīšanās” pie kultūras nama izcēlās starp iedzērušiem krievu valodā runājošiem jauniešiem un TV3 filmēšanas grupu.

 

Piesauc Abhāziju un Dienvidosetiju

Partijas sapulces laiks “pārklājās” ar Lindermana pasākumu, kas notika Latgales mācību centrā. Tā apmeklējums bija pieticīgs – ap 50 cilvēku. Starp viņiem daži latgaliski runājoši vecākā gadagājuma aktīvisti, kā arī jaunieši. Kongresa prezidijā – V. Lindermans, partijas “Par dzimto valodu” aktīvists Ilarions Girss, kā arī Latvijas Universitātes pasniedzējs Andrejs Berdņikovs. Uz ekrāna bija Latvijas karte, kurā Latgale attēlota atsevišķi zili balti zilā krāsā un ar novada ģerboni.”Tā kā Daugavpilī 80 procenti cilvēku nobalsojuši par krievu valodu kā valsts valodu, esam pelnījuši, lai kongress notiktu krievu valodā,” sacīja V. Lindermans. Viņš vairākkārt TV3 filmēšanas grupu nosauca par “Drošības policijas aģentiem”. Kongresa mērķis esot “radīt zinātnisko bāzi Latgales autonomijas idejai”.

A. Berdņikovs uzrunā taisnojās, ka domubiedru mērķis ir Latgales autonomija, nevis atdalīšanās no Latvijas. Par “tiesiskajiem autonomijas aspektiem” kongresā izteicās I. Girss, atsaucoties uz Vladimiru Iļjiču Ļeņinu, kurš savulaik esot aktivizējis tautas pašnoteikšanās tiesības.

Viņš pieminēja Kosovas atdalīšanās precedentu, kurš veicinājis Abhāzijas un Dievidosetijas atdalīšanos no Gruzijas. “Nedz autonomija, nedz atdalīšanās nav nelikumīga. Autonomijai nevajag referendumu, reģionam pietiek ar gribas izrādīšanu,” sacīja I. Girss. Tālāk viņš uzsvēra, ka “latgalieši vieni paši nespēs “pašnoteikties”, jo viņiem trūkstot gribas, un uzsvēra, ka šo procesu var iniciēt jebkura etniskā grupa. “Var paņemt tik daudz autonomijas, cik izrādīsi gribu, piemēram, Skotijā ir sava valūta,” piebilda I. Girss. Vēlāk sekoja diskusija, kurā no latgaliešu aktīvistiem izskanēja jautājums, vai Latgales autonomija ir pašmērķis, uz ko I. Girss atbildēja izvairīgi. “Latgale ir zemes osta. Caur Latgali iet tranzīts, bet visu dabū centrs,” teica I. Girss. Viņš arī piebilda, ka pastāv divi scenāriji – Latgale kļūst autonoma, vai arī tajā tiek ieplūdināts daudz līdzekļu. Konferences noslēdzošajā daļā uzstājās arī ārzemju viesis – ekonomikas konsultants Igors Bitebiers no Beļģijas, kurš referēja par reģionālo valūtu priekšrocībām.

 

Autonomija kā izkārtne

“Gribam, lai dzimtā – latgaliešu – valoda būtu radio un televīzijā un tajā varētu iegūt augstāko izglītību. Vairāk esmu par reģionalizāciju, jo vārdam “autonomija” ir negatīva nokrāsa,” man sacīja viens no konferences referentiem, biedrības “Latgales saeima” aktīvists Arvīds Turlajs, kurš gan sacīja, ka, iespējams, konferences rīkotājiem jēdziens “Latgales autonomija” ir pašmērķis. Savukārt partijas “Rītausma” biedrs no Ludzas Vladimirs Pedāns uzskata, ka Latgalei nepieciešama autonomija.

“Man nepatīk, ka Latgale saņem maz līdzekļu no Rīgas. Visi tranzīta ceļi iet caur Latgali, bet naudu saņem Rīga vai Ventspils, kur ir ostas,” teica V. Pedāns. Viņš piebilda, ka skolās vismaz vienai mācību stundai nedēļā vajadzētu būt latgaliešu valodā.

Tikmēr nacionāli noskaņotais latgalietis, būvinženieris Mareks Gabrišs sazvanīts pauda viedokli, ka aiz Latgales autonomijas izkārtnes Lindermans un viņa kompānija cenšas rusificēt Latgali. “Viņi cenšas iegūt krievu valodai reģionālo statusu. Caur Latgali viņi grib sākt krievu valodas invāziju ES,” teica latgalietis. Viņš sacīja, ka savulaik pats izvirzījis Latgales autonomijas ideju, taču tagad tās nosaukumu pārņēmuši lindermanieši un mainījuši idejas saturu. “Esmu norobežojies no tās,” teica M. Gabrišs, kurš kritizēja Drošības policiju par to, ka tā pārāk maz vēršot aktivitātes pret lidermaniešiem. Pēc M. Gabriša domām, viens no risinājumiem Latgalei ir valdībai stiprināt latviskumu un latgaliskumu Latgalē, kā arī aicina veicināt, lai Latgale plauktu ekonomiski.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Padomju izdzimteņu un alkoholiķu radītie ķēmi sapņo par Latgales neatkarību…

Draugiem Facebook Twitter Google+