Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
4. aprīlis, 2016
Drukāt

Lini – atdzimstoša kultūra. Kas jāzina, ja vēlas sākt tos audzēt?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

Pēc Lauku atbalsta dienesta sniegtās informācijas, kopējā atbalstam pieteiktā platība 2015. gadā bija šāda: eļļas liniem – 194,03 ha, šķiedras liniem – 95,7 ha. Lielākās apstiprinātās eļļas linu platības ir Viesturu pagastā (33,86 ha), Naukšēnu pagastā (27,34 ha), Mežotnes pagastā (19,66 ha). Lielākās šķiedras linu platības pērn bija Beļavas pagastā (14,6 ha), Silmalas pagastā (15,03 ha).

Kāpēc Latvijā neaudzē linus? Mēs būtu bagāti, jo skandināviem un britiem lini neaug. Būtu eksportprece un audzētājiem, audējām darbavietas. INGA SAULKRASTOS

Latvijā cenšas meklēt attīstības iespējas diviem linu audzēšanas un pārstrādes virzieniem – eļļai un šķiedrai. Pēc sējumu platības pašlaik galvenā kultūra ir eļļas lini, bet Latgalē mēģina attīstīt arī šķiedras linkopību. Šīs lauksaimniecības nozares atgriešanos apritē kavē finansiālā atbalsta trūkums, arī nomas zemes atrašana.

– Jaunie zemnieki linu audzēšanā diemžēl neiesaistās, jo šī kultūra ir ļoti prasīga un darbietilpīga, nepieciešami ideāli meteoroloģiskie apstākļi audzējot un novācot, kā arī speciāla tehnika. Bez tam linu pārstrāde ir diezgan komplicēta. Lauksaimnieki labprātāk pāriet uz vieglāku kultūru – graudkopību, jo ir atbilstīga tehnika un lielāks devums pievienotajā vērtībā, – spriež Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā. – Pirms vairākiem gadiem zemnieki varēja saņemt prāvas nacionālās subsīdijas, līdz ar to sējumu platības palielinājās, bet gaidīto attīstību tas linu nozarē nedeva. Tagad valsts atbalsta vairs nav un netiek arī plānots.

Tomēr pieprasījums pēc dabiskiem materiāliem pasaulē pieaug, un Latvijai ir linkopības tradīcijas, turklāt šī kultūra ir konkurētspējīga. Zaļināšanas programmā gan lini, visticamāk, būtu pēdējā vietā, ko lauksaimnieki izvēlētos sējamo augu rotācijā.

Pirms deviņiem gadiem Latvijā nodibināja biedrību “Linu un kaņepju pārstrādes klasters”. Tajā patlaban darbojas Rēzeknes linu pārstrādes uzņēmums “Baltiks East”, Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs, Preiļu linu fabrika “Sakura” un citi. Klastera mērķis ir atrast piemērotākās šķirnes un izveidot Latviju par dabiskās šķiedras ražotājvalsti.

Šķiedras linu sēklas ir dārgas, tās ieved no Holandes. Sēklu ieguvei viens hektārs jāapsēj ar 80 kg, bet šķiedras ieguvei – ar 110–120 kg sēklas. Lai sējums atmaksātos, jābūt vismaz 4–6 t/ha lielai ražai.

Realizējot pilotprojektu vietējo linu audzēšanā, SIA “Baltiks East” nesen iegādājās linu novākšanas tehniku – atpoguļotājus, plūcējus, atvērējus un presi, un to zemnieki var nomāt. Pašlaik uzņēmums linu šķiedru gandrīz pilnībā iepērk Baltkrievijā un citās valstīs. Tikai neliels daudzums ir vietējā izejviela.

SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs” direktore Veneranda Stramkale stāsta, ka linu pārstrādes fabrikas pašlaik no zemniekiem iepērk tikai uz lauka tilinātus linu stiebriņus. Kvalitatīvu stiebriņu ieguvē liela nozīme ir ne tikai laika apstākļiem, bet arī šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kuras var novākt agrākos termiņos. Zemniekiem svarīgi izvēlēties vietējiem augsnes un klimata apstākļiem piemērotu šķirni. Patlaban Latvijā audzē citās valstīs selekcionētas linu šķirnes, bet pie mums tās ne vienmēr nodrošina stabilas salmiņu un sēklu ražas. Tāpēc pirms divdesmit gadiem Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs sāka linu hibridizāciju, un tagad kolekcijā ir 9865 hibrīdi un līnijas. Pērn Austrumlatvijas reģionā izmēģinājumā tika pētītas šķiedras linu šķirnes ‘Vega 2’, ‘Edan’ un līnija ‘L 26-1’.

Pievienot komentāru

Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+