Mobilā versija
+19.6°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Svētdiena, 23. jūlijs, 2017
8. jūlijs, 2017
Drukāt

Līnijdeju jestruma brālība (2)

Līnijdeja – ritma izjūtā!Līnijdeja – ritma izjūtā!

“Daži mēdz viebties – kāpēc latviešiem vispār vajadzīgs kaut kas tik svešs un amerikānisks,  jāķēmojas ar cepurēm, zābakiem utt. Bet, manuprāt, tieši tā ir vērtība – spēt iejusties dažādos stilos un sniegt citiem pozitīvas izjūtas,” spriež izcilā aktiera Harija Liepiņa dēls Āris, kurš tikko ieradies no Skotijas. Viņš būs viens no līnijdejotāju pulka Bauskas kantri festivālā, kas notiks jau 7. un 8. jūlijā. Kā saskan kantri stils un līnijdejas?

Šogad Bauskā tradicionālais kantri mūzikas festivāls notiks jau 19. reizi. Pirmoreiz tas risinājās 1999. gada 16. un 17. jūlijā. Tā iniciators bija Latvijas Radio 2 kantri mūzikas programmas vadītājs Uldis Ozoliņš. Viņa iesākto turpina dziedātājs un mūziķis Mārtiņš Ruža: “Kantri mūzika nav sastingusi, tā attīstās, tai ir vairāki novirzieni – regejs, blūzs… Man tuvāka ir šā stila deviņdesmito gadu mūzika, esmu viens no grupas ”Dakota” dibinātājiem 1996. gadā. Patlaban strādāju kopā ar Aldi Rulli. Šogad Bauskā galvenie viesmākslinieki būs Danija Līja (Danni Leigh) no ASV un grupa “Laramie Band” no Somijas. Festivālā līdzās daudziem latviešu kantri mūziķu priekšnesumiem būs skatāms arī tradicionālais līnijdeju šovs. Tieši tam uzcelta otra skatuve – sadarbībā ar deju pedagoģi Dzintru Rozīti šeit būs iespējas iemācīties gan līnijdejas, gan western pāru dejas, gan novērtēt Latvijas līnijdeju kolektīvu sniegumu. Līnijdejotājiem būs sava deju grīda un nevajadzēs mežģīt kājas uz asfalta kā līdz šim.”

Līnijdeju kustības aizsācēja Latvijā ir Dzintra Rozīte: ”Pirmās līnijdeju nodarbības notika 1999. gadā deju studijā ”Jitterbug”. Līnijdeju horeogrāfijas sastāv no deju soļu salikumiem, kas atkārtojas noteiktā secībā. Katru horeogrāfiju veido kādam noteiktam skaņdarbam, ko izdejo grupa vienā vai vairākās līnijās. Patlaban Latvijā ir vismaz simts līnijdejotāju grupu.”

Biržu (Salas novads) līnijdeju grupas ”Kopā jautrāk!” vadītāja Elita Kalnieša: ”Pati dejoju kopš 2002. gada un pirmos gadus pēc mūsu ansambļa izveidošanas piedalījāmies arī Bauskas kantri festivālā. Grupas dalībnieku vecums ir no 30 līdz 60 gadiem, skaits mainās no 8 līdz 12, tagad mūsu dalībnieku vidū ir trīs jaunās māmiņas. Bija arī viens puisis, taču viņš aizbrauca strādāt uz ārzemēm… No mūsu grupas izveidojās otra grupa ”Domubiedri” – tajā galvenokārt dejo seniori, un tā ir gudra izvēle, viņi domā par savu stāju, deju soļu iegaumēšana stiprina atmiņu un koordinācijas spējas.”

Bauskas novada Gailīšu pagasta līnijdeju grupas “Dream Dance” vadītājs Raimonds Borkovskis: ”Arī mēs piedalīsimies Bauskas kantri festivālā. Darba dzīvē esmu datorspeciālists, bet brīvajā laikā savam priekam dejoju kopā ar mūsu grupas septiņām meitenēm. Man patīk šī dejas veida demokrātisms, nav obligāti jābūt pārī. Turklāt iemācītās dejas var izdejot arī ballītēs.”

Līnijdeju etiķetes likums nr. 1 ir smaids!

Āris Liepiņš, dejo līnijdejas jau 15 gadus: ”Tā kā pēdējos 12 gadus dzīvoju un strādāju Skotijā, kur līnijdejas nav tik populāras kā Latvijā, dejot vairāk sanāk, atgriežoties mājās atvaļinājumos. Tradicionāli tad rīkoju sadejošanu Rīgā Esplanādē ar āra kafejnīcas saimnieces Tamāras laipno atļauju, kā arī allaž ieplānoju apmeklēt Bauskas kantri festivālu.

Dejot iesāku pavisam spontāni. Pagadījos klāt nelielā līnijdejotāju saietā. Un jau nākamajā nedēļā ierados uz pirmo nodarbību pie Dzintras Rozītes. Kopš tā laika

līnijdejas un kantri mūzika ir kļuvušas par svarīgu manas dzīves daļu. Kaut arī esmu sadejojis ar vairākiem klubiem, allaž uzskatu, ka manas “mājas” ir Dzintras vadītais “Jitterbug”.

Ir dzirdēti izsmējīgi vārdi, ka līnijdejas esot “tantuku dejas”, tās esot garlaicīgas un bezpersoniskas: tas neesot nekas īpašs – nostāties līnijā un visiem pilnīgi vienādi spert soļus. Arī lapsai neaizsniedzamās vīnogas bija skābas. Manuprāt, ir lieliski, ja kopā var dejot gan pusaudži, gan seniori. Dažiem, kuriem mati jau sirmi (esmu viens no tiem), tas ir lielisks, radošs hobijs, kurā var apvienot gan fiziskas aktivitātes, gan radošu izpausmi. Un tāpat ir iespēja lieliski izkopt deju tehniku un stilu. Daža laba par “tantuku” nodēvētā dejo ar tik staltu augumu, vieglu soli un smaidu tā, ka prieks paskatīties un viens otrs jaunais pat varētu apskaust.

Līnijdejas apvieno cilvēkus visā pasaulē, tās ir kā sava veida korporācija, brālība. Jebkurš līnijdejotājs, sastopot citus, var justies kā “savējais”.

Latvijas līnijdejotājiem Bauskas kantri festivāls ir kā svētceļojums. Daudzi gatavojas uzstāties uz skatuves. It visiem tā ir lieliska iespēja sanākt kopā, baudīt mūziku un, protams, dejot, cik vien sirds kāro. Pie jebkuras mūzikas var piemeklēt kādas dejas soļus, un – aiziet! Līmenis ir gana profesionāls un augsts.

Arī šogad pošos uz Bausku. Esmu nolēmis piešķirt “brīvdienas” savam skotu kiltam, kuru iegādājos ar vietējo kolēģu svētību. Tam Bauskā allaž bijusi liela piekrišana, tomēr šogad esmu nolēmis turēties pie klasiskā vesterna stila.

Tā kā nepiedalos deju grupu priekšnesumos, savu tērpu īpaši nepielāgoju citiem. Pašam licies, ka īpaši nepiedomāju pie stila un aksesuāriem, taču nākas pieķert sevi pie domas – ja pērku jaunu kreklu, allaž arī prātoju, vai tas piemērots līnijdejām. Un no ceļojumiem uz ASV atpakaļ mēdzu doties ar jaunu zābaku pāri vai kovboju cepuri, jo domās kantri mūzika un Bauskas festivāls. Starp citu, līnijdeju etiķetes likums nr. 1 ir smaids! ”

UZZIŅA

Kantri (country and western music – angļu val.) – mūzikas stils, kas radies Amerikas dienvidaustrumos (kantri), dienvidrietumos un rietumos (vesterns), saplūstot kopā vairākiem mūzikas stiliem, tostarp blūzam, gospeļiem, ķeltu mūzikai un folkam.

Kantri mūzikas stila novirzieni:

*blue grass (akustiska, autentiska amerikāņu kantri mūzika)

*blūzroks, kantri balādes, jaunkantri (mūsdienīgais), kā arī rockabilly (aizsācējs E. Preslijs).

Kantri festivāli iecienīti Lielbritānijā, Šveicē, Norvēģijā, Vācijā, Francijā, Polijā, Brazīlijā – tur to sauc par “sertanežo”. Īsta latviešu kantri grupa ir “Čikāgas piecīši” (ASV). Kantri mūzikas festivāli Latvijā kopš 1999. gada regulāri notiek Bauskā, no 2003. līdz 2005. gadam – Madonā (”Kantri krējums”), pērn – Ogrē (”Country Island”).

Kantri festivālus gan Latvijā, gan pasaulē mēdz papildināt līnijdeju un spriņģotāju šovi – sivēnu skriešanas sacensības, lielo motociklu brauciens, izjādes ar zirgiem (atbilstoši kovboju tēmai).

Portālā “draugiem.lv” vari kļūt par Bauskas kantri festivāla lapas sekotāju: www.draugiem.lv/bauskacountry

Jēdziens ”kantri mūzika” Latvijā parādījās 20. gadsimta 90. gados, kad pavērās dzelzs priekškars un savu uzvaras gājienu sāka viss rietumnieciskais. Uz Latvijas mūzikas skatuves viena pēc otras nāca grupas, kuru spēlēšanas stilu nosauca par kantri, mūziķi dziesmu aranžējumos biežāk sāka izmantot vijoli, mutes ermoņikas un pat bandžo, arī stīlģitāru, un koncertu tērpu klāstā iekļāva vesterna stila aksesuārus. ”Apvedceļš”, ”Klaidonis”, ”Sestā jūdze” un ”Dakota” – vai ikvienam kantri stila cienītājam zināmi šo grupu nosaukumi, mūziķi regulāri priecē publiku Bauskas kantri svētkos un pelnīti tiek dēvēti par šā žanra pašmāju grandiem.

Par to, vai Latvijas mūziķi spēlē īstu kantri, lauzti šķēpi ne vienā vien diskusijā. Taču galvenais, ka, vienalga, par cik procentiem “īsta”, kantri mūzika ir labestīga – tā izstaro pozitīvu enerģiju, ir gaiša, silta un draudzīga.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pateicoties Elitai Kalniešai arī ,,saslimu,,ar līnijdejām…Un dejot var jebkurā vecumā,ja vien ir vēlēšanās.

  2. Vai Āris ārzemēs dejo latviesu tautas dejas? Tūdaliņ tāgadiņ prot? Šīs Geijroas letās vērtības nav Latvijā japopularizē!

Draugiem Facebook Twitter Google+