Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. februāris, 2014
Drukāt

Linkevičs: ES jārunā skaidri par attiecībām ar Ukrainu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs izteicies, ka Krievija veidotu ar Ukrainu konstruktīvākas attiecības, ja Eiropas Savienība piedāvātu Kijevai skaidru plānu dalībai ES, raksta interneta vietne “EUObserver.com”.

Linkevičs pie šādiem secinājumiem nonācis, balstoties uz savu profesionālo pieredzi. Laikā, kad Baltijas valstis vēl nebija iestājušās ne NATO, ne ES, Krievija, Lietuvas ārlietu ministra vārdiem runājot, nevērīgi izturējās pret kaimiņvalsts interesēm. Šī attieksme krasi mainījās pēc 2002. gada, kad NATO paziņoja, ka alianses durvis Baltijas valstīm ir atvērtas. “Kad ar Krievijas amatpersonām un militārajiem līderiem tikāmies sarunās vēl pirms 2002. gada, viņi pret mums izturējās tā it kā mēs nemaz neeksistētu. Taču vēlāk tas viss mainījās,” atceras Linkevičs, kurš tobrīd bija Lietuvas aizsardzības ministrs. “Vēlāk, kad uzaicināju uz Lietuvu toreizējo Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Ivanovu, mūsu sarunas bija krietni citādākas. Mēs apspriedām lietas bez lieka dramatizējuma. Es sapratu, ka skaidri paziņojumi uzlabo attiecības, nevis rada konfrontējošu atmosfēru.”

Šonedēļ ES dalībvalstis paziņoja, ka asociācijas līguma parakstīšana ar Ukrainu nenozīmētu, ka abu pušu attiecību mērķis ir Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā. Linkevičs uzskata, ka šādi paziņojumi ir “apzinātas neskaidrības” sēšana, kas demonstrē domstarpības starp ES valstīm. Lietuvas ārlietu ministrs uzskata, ka šādi paziņojumi ļauj Krievijai Ukrainā viegli spēlēt savas ģeopolitiskās spēles. “Ja mēs negribam nākt klajā ar skaidriem paziņojumiem, tiks uzskatīts, ka mums nav vienotas nostājas un ka mēs nezinam, ko iesākt. Tas dod iespēju dažādiem manevriem,” pauda Linkevičs, piebilstot, ka ES šājā situācijā spēlē “futbolu”, kamēr Krievija “kaut ko citu – regbiju vai reslingu.”

ES amatpersonas sarunās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču norādījušas, ka Brisele kopā ar Starptautisko valūtas fondu un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku būtu gatava sniegt valstij ļoti nepieciešamo finansiālo palīdzību. Tiesa, ar nosacījumu, ka valsts vara īstenos reformas demokrātijas stiprināšanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+