Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. maijs, 2013
Drukāt

Lipmans tiesā uzvar Zaharjinu “Liepājas metalurgu” akciju strīdā

LETALETA

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien atzina uzņēmēja Kirova Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% “Liepājas metalurga” akciju strīdā ar uzņēmuma akcionāru Sergeju Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būs 35% “Liepājas metalurga” akciju.

Pilns spriedums būs pieejams 16.maijā, kad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Tiesa noteica sprieduma izpildi desmit dienu laikā no tā stāšanās spēkā.

Pēc tiesas sēdes Zaharjina pārstāvji norādīja, ka tiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tomēr plašākus komentārus žurnālistiem nesniedza. Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks sacīja, ka šis ir diezgan objektīvs rezultāts, bet vēl ir grūti spriest par motivāciju, jo nav pieejams pilns spriedums.

“Manuprāt, cita sprieduma nemaz nevarēja būt, jo gada laikā Zaharjina kunga advokāti tā arī nenosauca nevienu iemeslu, kāpēc viņam būtu tiesības uz šīm strīda akcijām,” secināja Rebenoks.

Viņš aicināja Zaharjinu domāt nevis par sprieduma pārsūdzēšanu, bet gan domāt par pašu rūpnīcu, jo “šis ir īstais un pēdējais laiks”, kad Zaharjinam vajadzētu sēsties pie galda un risināt problēmas, bet ne tiesas sēdē.

Tikmēr pats Lipmans izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un “Zaharjinam ir jāatdod manas akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa”. “Tās ir manas akcijas, kuras es nodevu uz laiku Zaharjinam, lai viņš “Liepājas metalurga” vārdā vestu sarunas par līdzekļu piesaisti rūpnīcas modernizācijai,” norādīja Lipmans, piebilstot, ka viņam ir žēl, ka Zaharjins rīkojies negodprātīgi, vēloties akcijas par katru cenu paturēt sev.

Kā ziņots, lietas izskatīšana notika aiz slēgtām durvīm. Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Lipmana pārstāvis advokāts Pāvels Rebenoks, lēmums par slēgtu tiesas sēdi iepriekš tika pieņemts pēc “Liepājas metalurga” – trešās personas šajā lietā – lūguma, jo lietā it kā esot skarts komercnoslēpums.

Kā ziņots, lietas izskatīšanu pēc būtības tiesa sāka pērn 14.septembrī. Toreiz tika noraidīts Zaharjina pārstāves Sintijas Radionovas pieteikums atcelt apķīlājumu minētajām akcijām. Rebenoks toreiz tiesā skaidroja, ka Lipmans, ceļot prasību pret Zaharjinu, vēlas atgūt no viņa 11,5% jeb 1 950 550 “Liepājas metalurga” akciju 1,95 miljonu latu vērtībā. Šīs akcijas prasītājs atbildētāja valdījumā uz laiku esot nodevis 2003.gada 24.septembrī, pārskaitot tās Zaharjina vērtspapīru kontā.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka “Liepājas metalurgam” bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs – ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.

Pēc advokāta teiktā, Lipmans nekad neesot nodevis Zaharjinam īpašuma tiesības uz saviem 11,5% “Liepājas metalurga” akciju, bet tikai uzticējis Zaharjinam pārvaldīt šīs akcijas līdz brīdim, kad būs veiksmīgi noslēgusies “Liepājas metalurga” ražošanas procesa modernizācija. 2009.gadā Lipmans sācis atprasīt it kā sev piederošās akcijas, jo “Liepājas metalurga” vadība publiski paziņojusi, ka uzņēmuma modernizācija pabeigta. Tomēr Zaharjins atteicies Lipmanam akcijas atdot, skaidroja Rebenoks.

Lipmana procesuālie oponenti uzdeva Rebenokam dažādus jautājumus, tostarp viņi vēlējās uzzināt, vai Lipmans bieži slēdz vairāku miljonu vērtus darījumus, neparakstot nekādus dokumentus, bet tikai vienojoties mutiski. Rebenoks atbildēja, ka neredz nekādus šķēršļus šādai praksei, ja vien darījuma partneri viens otru uzskata par godprātīgiem un uzticamiem.

Kā ziņots, Zaharjins intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” iepriekš norādīja, ka šī tiesvedība viņam esot pārsteigums, tomēr vienlaikus Zaharjins to atbalsta. “Varbūt pat labi, ka tiesa izšķir šo lietu un pieņem juridiski pamatotu lēmumu,” sacīja Zaharjins, norādot, ka patlaban akciju cena ir daudz augstāka nekā 2003.gadā.

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS “Liepājas metalurgs” konsolidētie zaudējumi pērn bija 10,3 miljoni latu, liecina biržā “NASDAQ OMX Riga” publicētais auditētais konsolidētais 2012.gada pārskats.

2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni lati.

Uzņēmuma konsolidētais neto apgrozījums pērn bija 321 miljons latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā, kad “Liepājas metalurga” apgrozījums sasniedza 221,6 miljonus latu.

Iepriekš biržā iesniegtajā neauditētajā konsolidētajā pārskatā bija norādīts, ka “Liepājas metalurga” konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, bet uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latus.

Kā teikts vadības ziņojumā, neto apgrozījuma pieaugums saistīts ar armatūras ražošanas un realizācijas pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu.

Meitasuzņēmums AS “Liepājas osta LM” pērn pārkrāvusi 2,7 miljonus tonnas kravu, kas ir par 58% vairāk nekā 2011.gadā. 2012.gadā izveidotais uzņēmums SIA “LM Resurss” dibināts ar mērķi pilnveidot melno metāla lūžņu tirdzniecību, uzglabāšanu un pārstrādi. Lai attīstītu savu darbību, “LM Resurss” reģistrēja piecus meitasuzņēmumus.

Kā svarīgākie notikumi pērn norādīta tērauda ražotnes apgūšana un infrastruktūras izveide, “Liepājas osta LM” 50.piestātnes rekonstrukcijas pabeigšana ar kopējām investīcijām 1,6 miljonu latu apmērā, jauna portālceltņa iegāde un graudu termināļa otrās kārtas nodošana ekspluatācijā sadarbībā ar SIA “Dan Store”.

Lai nodrošinātu stabilitāti, SIA “Rūķis LM” un SIA “Liepājas naglas” pastiprināti pievērsa uzmanību jaunu klientu piesaistei, izmaksu optimizācijai un jaunu tirgu izpētei, teikts pārskatā.

Savukārt “Liepājas metalurga” mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 206,1 miljons latu.

Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni lati.

Kā teikts vadības ziņojumā, zaudējumi 2012.gadā saistīti ar esošo melnā metāla tirgus situāciju. Realizācijas cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 2,5%, bet ražošanas izmaksas ir palielinājušās.

Pērn “Liepājas metalurgs” obligāto iepirkumu komponenti samaksāja 5,9 miljonu latu apmērā, kas ir par 168,2% vairāk nekā 2011.gadā.

Kā svarīgāko kompānija atzīmē, ka pērn plānotās projekta jaudas sasniegšanai pilnveidota lūžņu padošanas sistēmas COSS tehnoloģija. Tika izbūvēti autoceļi 8415 kvadrātmetru platībā un tehnoloģiskie ceļi 3020 kvadrātmetru platībā.

Elektrotēraudkausēšanas ražotnes darba nodrošināšanai pērn investīcijās ieguldīti 15,6 miljoni latu. Kopš modernizācijas uzsākšanas tērauda ražotnes modernizācijā un infrastruktūras izveidošanā ieguldīti 81,9 miljoni latu, to skaitā “UniCredit” līdzekļi 60,1 miljona latu apmērā.

Ziņojumā arī atzīmēts, ka saistībā ar tērauda ražošanas tehnoloģijas rekonstrukciju akciju sabiedrībai “Liepājas metalurgs” ir ilgtermiņa saistības 46,3 miljonu latu apmērā.

Ņemot vērā pasaules melnā metāla tirgus krīzi, 2012.gada 31.decembrī “Liepājas metalurga” īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmo līdzekļu summu. Uzņēmums ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot, ka ir pieejami finanšu resursi saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos, apgalvots pārskatā.

“Liepājas metalurgs” dibināts 1882.gadā. Kopš neatkarības atgūšanas un uzņēmuma privatizācijas 1996.gadā uzņēmums pamatā specializējies armatūras tērauda ražošanā eksportam. Uzņēmums piedāvā dažādu metalurģisku produkciju no mazoglekļa un mazleģēta tērauda.

“Liepājas metalurga” apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati. Uzņēmuma lielākie akcionāri pagājušā gada beigās bija Sergejs Zaharjins ar 49% akciju, Iļja Segals ar 21,03% akciju, kā arī Kirovs Lipmans, kuram piederēja 23% akciju.

“Liepājas metalurga” akcijas tiek kotētas “NASDAQ OMX Riga” Otrajā sarakstā.

Valsts kase šonedēļ “Liepājas metalurga” vietā veica valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Itālijas bankai “UniCredit”, samaksājot 6 128 456 eiro (4 307 103 latus). Līdz ar šo maksājumu Valsts kase oficiāli kļuvusi par “Liepājas metalurga” kreditoru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+