Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. jūnijs, 2014
Drukāt

Litenē pieminēs Latvijas armijas virsniekus (1)

Aizsardzības ministrijas foto.Aizsardzības ministrijas foto.

Pieminot traģiskos 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību organizēs komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumus Gulbenē un Litenē, vēsta Aizsardzības ministrija.

1941. gada 14. jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni desmit kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.

Traģiskos notikumus Litenē pieminēs aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi. Piemiņas pasākumos piedalīsies arī Latvijā izvietotie ASV armijas 173.kājnieku brigādes gaisa desanta vienības karavīri, kā arī ārvalstu aizsardzības atašeji.

Piemiņas sarīkojums Gulbenes dzelzceļa stacijā sāksies plkst.14, bet plkst.16 turpināsies Latvijas karavīru piemiņas vietā Litenes kapos, kur 2001. gada 14.jūnijā atklāja Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli “Sāpju siena”, kas veltīts nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem. Savukārt plkst.17:20 Latvijas armijas Litenes nometnes vietā tiks iedegts “Atmiņu ugunskurs”.

Bruņoto spēku pārstāvji komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumos piedalīsies arī citviet Latvijā. Plkst.13 Rīgā pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā Goda sardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija, kurā uzrunu teiks Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs.

Jau tradicionāli Latvijas armijas nometnes vietā Litenē no 12. līdz 14. jūnijam tiks rīkota lauka nometne mūsdienu virsniekiem un Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem – topošajiem virsniekiem, kā arī jaunsargiem, tādējādi turpinot bruņoto spēku tradīciju, kas veicina izpratni par Latvijas armijas karavīru traģiskajām likteņgaitām. Pasākumā piedalīsies 50 kadeti, 20 jaunsargi un 30 virsnieki no dažādām bruņoto spēku vienībām.

Nometni atklās ar vakara jundu un Latvijas valsts karoga pacelšanu. Karoga mastā tiks uzvilkts tieši tas pats karogs, kas nometnē mastā plīvoja 2011. gadā, kad traģisko notikumu 70. gadadienā iedibināja šo tradīciju. Savukārt aizsardzības akadēmijas 1.kursa kadetu dalība šajā nometnē ir iekļauta viņu apmācības programmā.

Apmeklējot Pededzes kapus, vairāk nekā nometnes dalībnieki godinās tur apglabātos 14 noslepkavotos Latvijas armijas karavīrus, bet pēc tam dosies 20 kilometru pārgājienā, kurā iepazīsies ar Ostroviešu un Litenes nometnes izvietojumu.

Vēsturiskos stāstījumos tās dalībnieki uzzinās par tā laika Latvijas armijas kaujas spējām un aktivitātēm vasaras nometnēs, kā arī par traģiskajiem notikumiem pirms 73 gadiem. Savukārt pieredzējušie mūsdienu virsnieki kadetiem un jaunsargiem stāstīs par dienestu bruņotajos spēkos.

Nometnes pēdējā dienā – 14.jūnijā – virsnieki, kadeti un jaunsargi piedalīsies arī komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumos Gulbenes dzelzceļa stacijā, Litenes kapu Latvijas karavīru piemiņas vietā un pie “Atmiņu ugunskura” Litenes nometnes vietā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. zIGURDS mEŽAVILKS Atbildēt

    vIWENSA NO TIEMlAtvijas armijas virsniemiem,kuri svētdienās Vecsaules ila šutuv’vē bija virsleitnats no 6.Rīgas ka’jnieku pulka olimpietis Kārlis Kļava. Tikai vēlāk uzzināju ka 1937. gadā Helzinkos maršals Karls Gustavs Emīls Mannerheims viņam pasniedza pasaules meistaras zelta medaļu un par uzvaru ātršaušnā ar pistoli. Vēlāk gadījums mani saveda ar viņa dēlu un tā es tiku pie unikālām fotogrāfijam un paša pieredzes, deļa stāstgīta uzrakstīju stātu ar bildem ssavā grāmatā PIRMIE LATVIŠI PASAULES SPORTA VIRSOTNĒS. Kārlis Kļava ir pirmais Latvieti, kas uzvarējis pasaules meisarscīkstēs. Viņš gāja bojāGulaga’. Tur Litenē Kārlim Kļavam vajadzētu īpašu zīmi. Latvijas sporta “fīreri”[ilnīgi aizmirsuši daudzus savus varoņu – arī virsleitnatu Kārli Kļavu. Paturot prātā, tieši šajā disciplīnā Afanašijs Kuzmins uzarēja olimpiskajās spēlē. Bet viņam pa prikšu g’ja virsleitnants Kārlis Kļavaz, kas Sporta pasaules aptauja tika ievļēts par tālaika Latvijas labāko sportistu.Ko tdsi šeptmaņi ka Igo Japiņš nmaz nezina.

Draugiem Facebook Twitter Google+