Grāmatnīcu tīklam “Polaris” piegādā arī sēnalu grāmatas par Ukrainu. Cik no tām pārdod, paliek nezināms.
Grāmatnīcu tīklam “Polaris” piegādā arī sēnalu grāmatas par Ukrainu. Cik no tām pārdod, paliek nezināms.
Foto – Timurs Subhankulovs

Krievijas melu laboratoriju grāmatas nopērkamas arī grāmatnīcās Latvijā 3

Krievijas iejaukšanos Ukrainā pavada ne tikai militārs atbalsts teroristiem, bet arī mediju karš, kur Krievijas mediji apzināti dezinformē gan savus pilsoņus, gan ārzemju sabiedrību. Arī ar Krievijā izdotām titulētu krievu zinātnieku sarakstītām grāmatām, kurās tiek nicināts Ukrainas valstiskums, Maidans tajās atainots kā fašisma atdzimšanas mirklis, bet ukraiņu pretošanās kustības varonis Stepans Bandera tiek nozākāts un mūsdienās Maskavas ideologi tos, kas ir par brīvu un patstāvīgu Ukrainu, sauc par banderoviešiem. Šādas Krievijas valsts un privātās melu laboratorijās tapušas sēnalu grāmatas var nopirkt arī tepat Latvijā, visvairāk grāmatnīcu tīklā “Polaris”, kas atrodams vai ikvienā Rīgas lielveikalā. Kas nosaka šādu ideoloģisku produktu vienpusīgu izplatīšanu Latvijā – lasītāju pieprasījums vai konkrētā grāmatnīcu tīkla piegādātāju izvēle? To gribēju noskaidrot.

Reklāma
Reklāma

“Es jums parādīšu fantastiku!”

Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Tāpēc devos uz vienu no “Polaris” grāmatnīcām Ģertrūdes ielā, kur atradu ap 20 dažādas, bet Ukrainas tematikai veltītas grāmatas – tās ir izvietotas pie grāmatām par vēsturi un politiku. Lūk, daži nosaukumi: “Stepana Banderas vārdā nosauktais Eiromaidans – no demokrātijas līdz diktatūrai”, “Pašpietiekamā nacisma avoti. Pie kā nonākusi Ukraina XXI gadsimtā”, “Neizdevusies Ukrainas lielvalsts”, “Bandera un banderovščina”, “Medījot Banderu”, “Īsā Ukrainas patstāvības vēsture” (uz vāka burukuģis ar Juščenko un Jūlijas Timošenko attēliem uz burām), “Ukraina un pārējā Krievija”. Liela daļa šo grāmatu izdotas šogad, pavisam “svaigas”, tā ir kara produkcija laikā, kad Ukrainu plosa Krievijas izraisītais karš. Šīs grāmatas var uzskatīt par avotu, par “zinātnisku fundamentu” turpinājumu Krievijas valsts televīzijas kanālu fabricētajiem meliem par Ukrainu, tās vēsturi. Toņkārta, kādā izpaužas šīs grāmatas un sižeti Krievijas televīziju raidījumos, ir viena un tā pati – pierādīt Ukrainas nespēju pašai pastāvēt un noniecināt tās valstiskumu.

“Kāpēc jums šeit ir tik daudz ļoti nelabvēlīgu grāmatu tieši par Ukrainu,” jautāju zāles pārzinei. Vai tad par Ukrainu nekas labs nav rakstīts. “Jūsu politika ir pārdot šādas grāmatas?” es neatlaižos. “Redziet, mums plauktos ir arī grāmatas par Ameriku, Polu Potu un citiem jautājumiem,” attrauc pārdevēja. Interesējos, vai šādas, manuprāt, naidīgas grāmatas par Ukrainu cilvēki pērk, vai ir pieprasījums? “Cilvēki pērk, bet ne tādi kā jūs, cilvēki mēdz būt dažādi ar dažādiem skatījumiem, kas nesaka, ka grāmatas būtu melīgas,” atbild pārdevēja. To man atbildētu arī attiecīgi politologi. Tālāk skaidrot Ukrainas grāmatu jautājumu mani aicina pie kases, kur sēž grāmatnīcas vadītāja Anna. Atkal jautāju, kāpēc tik daudz acīmredzami naidīgu grāmatu par Ukrainu?

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jums ir sava ideoloģija. Pie mums visas grāmatas nāk no Krievijas. Kāpēc latviešu valodā savulaik tika izdota Hitlera “Mana cīņa”?” ar pretjautājumu atbild Anna. Saku, ka jautājums nav par “Manu cīņu”, bet gan Ukrainas vēsturi un šodienu apmelojošām grāmatām. “Jūs esat bijis Ukrainā? Vai jūs zināt, kas tur notiek? Cilvēki ir dažādi un viņi nedomā kā jūs,” tā Anna. Jautāju, vai grāmatnīca uzņemas jel kādu atbildību par pārdotajām grāmatām? “Mums politika vispār ir vienaldzīga. Es tikai pārdodu grāmatas un par to atbildību neuzņemos. Neesam mazi zēni un meitenes. Krievijā “Manu cīņu” nopirkt nevar,” skaidro Anna. Tālāk viņa stāsta par kādu deputātu Ādamsonu, ar kuru viņa esot runājusi un kurš labi zinot par notikumiem Ukrainā un tur pat strādājot (!), un Ukraina esot ļoti kolorīta valsts. “Grāmatās ir dažādas tēmas – Krievijas vēsture, Ukrainas vēsture, es jums parādīšu fantastiku!” saka Anna. Un viņa man parāda trīs šogad Krievijā izdotas zinātniskās fantastikas grāmatas. Autors – Ļevs Bobrovs. Uz vākiem lidmašīnas un vapenis ar uzrakstu “Jaunkrievija”. Nosaukumi – “Ukrainas elle”, “Ukrainas fronte” un “Sarkanās zvaigznes virs Maidana”.

Konkurents: propagandu netirgoju

Tādu, manuprāt, ja ne melīgu, tad vienpusīgi tendenciozu grāmatu par Ukrainu izplatīšanas vietu skaitu var reizināt vismaz ar deviņi – tik daudz Rīgā ir “Polaris” veikalu. Zvanu uz uzņēmuma biroju un jautāju pēc Vasilija Bistrova, kas kopā ar dzīvesbiedri Jeļenu ir tīkla īpašnieki. Man lūdz vispirms atsūtīt e-pastu ar tēmām, ko vēlos pārrunāt ar Bistrovu, ko arī izdaru, uzdodot jautājumus par grāmatu vienveidīgumu un arī to, vai ir kristīgi izplatīt apmelojošas grāmatas par Ukrainu, jo Bistrova k-gs, cik zināms, ievērojot pareizticības principus. Saņemu atteikumu, ka uzņēmums manus jautājumus nekomentēšot. 2009. un 2012. gadā “Polaris” atteicās izplatīt Latvijas krievu rakstnieka Vladlena Dozorceva darbus, jo grāmatveikalu tīklā, pēc rakstnieka domām, valdot princips “nekas pretkrievisks, nekas antireliģiozs”. “Aiznesu pērn (2011. gadā. – Ģ. V.) izdevniecībā “Jumis” iznākušo dzejoļu krājumu “Personaļnij kod” (“Personas kods” – no krievu val.). Arī to tirdzniecībā nepieņemšot. Pirmkārt, tāpēc, ka tā esot mana grāmata un, pēc Jeļenas Bistrovas uzskatiem, mana personība mainījusies neesot. Otrkārt, grāmatā esot tirgotavu idejiski neapmierinošs dzejolis, jo tas varot aizskart ticīgo jūtas,” toreiz mūsu laikrakstam skaidrojis V. Dozorcevs. Par saviem principiem grāmatu izvēlē V. Bistrovs bija izteicies prokrieviskajā portālā “imhoclub.lv” – viņš skaidro, ka abi ar sievu ir pareizticīgie, tādēļ “Polaris” nepārdod grāmatas, kas saistītas ar astroloģiju, okultismu, sātanismu un pagānisma kultiem, jo tās nes ļaunumu. “Mūsu “feiskontroli” arī neiztur grāmatas, kas izkropļo Evaņģēlija vēsti, jo spekulācijas par ticību nav pieņemamas kristiešiem. Ir arī autori, kuru grāmatas nepārdodam personīgās pārliecības dēļ,” portālam skaidrojis V. Bistrovs.

“Viņš savu veikalu grāmatu piedāvājumu ietekmē ideoloģiski, tikai jautājums ir par robežām,” teic Krievijas grāmatu veikala “Intelektuāla grāmata” īpašnieks Normunds Jērums. Paviesojos arī “Intelektuālās grāmatas” grāmatnīcā – tur atradu vien četras grāmatas, kas varētu būt Ukrainu apmelojošas, vienu pat bija izdevusi izdevniecība Aleksandra Djukova un Vladimira Simindeja pseidovēsturiskais fonds “Vēsturiskā atmiņa”. N. Jērumam arī ir savi principi grāmatu izvēlei savam veikalam, lai tas attaisnotu savu nosaukumu. “Galvenie kritēriji – lai grāmatas labi pirktu un tās nebūtu stulbas. Krievijā pašlaik iznāk ļoti daudz propagandistiskas literatūras – Krievijā pēc tās ir liels pieprasījums. Manā veikalā arī ir politiskā literatūra, taču galīgi tendenciozas nepērku, jo tās ir dumjas un mēģina pierādīt, ka Zeme griežas ap Sauli. Mans darbs nav tirgot propagandu,” saka N. Jērums. Viņš piebilst, ka šīs propagandistiskās grāmatas Krievijā tiek “ceptas” straujos tempos un pēc jau esošām iestrādnēm, un to saturs nav kvalitatīvs un novatorisks.

Reklāma
Reklāma

Par jaunumiem informē krievu kopienu

Arī Latvijas Universitātes asociētais profesors politiskajā komunikācijā Ojārs Skudra grāmatas krievu valodā pērk “Intelektuālajā grāmatā”. Viņš “Polaris” piedāvātās grāmatas no Krievijas par Ukrainu sauc par politisku sēnalu literatūru, jo tās parasti neesot dārgas un reizēm tajās trūkstot atsauču sarakstu – tās tikpat labi var būt viena autora pārdomas par kādu jautājumu. O. Skudra pieļauj, ka Ukrainu apmelojošās grāmatas Latvijas krievu jaunieši nelasot, jo viņi informāciju gūst no interneta un televīzijas, tās lasot vecākās paaudzes krievvalodīgie, kuriem šīs grāmatas ir kā turpinājums Maskavas televīziju sižetiem un “Vesti segodņa” izplatītajiem vēsturiskajiem mītiem un nepatiesībām. Pēc O. Skudras domām, tās lasot arī Latvijas krievu kopienas viedokļu līderi. Satiksme esot divpusēja – kāds veido šo melu grāmatu patērētāju loku, bet vienlaikus to auditorija veidojas arī pati. Viņš stāsta, ka Krievija lielu uzsvaru liekot uz nacionālās identitātes veidošanu, tādēļ daudz grāmatu Krievijā tiek izdotas par Lielo Tēvijas karu (ne II pasaules karu), uzvaru pār fašismu un Eiropas atbrīvošanu un tagad šajā kontekstā parādās Ukraina un banderovieši kā pretinieki. Ir arī skaidrs, ka ar propagandas grāmatu starpniecību Krievija īsteno arī savu maigās varas politiku.

Profesors uzsver, ka par jaunākajām grāmatām “Polaris” informē arī vietējās krievu organizācijas un ir pašsaprotami, ka viena no tīkla grāmatnīcām atrodas arī Maskavas namā, Rīgā. N. Jērums gan teic, ka tas ir normāls mārketings – viņš saviem pastāvīgajiem klientiem arī izsūta informāciju par jaunākajiem izdevumiem.

Piedāvā krievu klasiku un detektīvromānus

Arī Latvijas divi lielākie grāmatnīcu tīkli “Jāņa Rozes grāmatnīca” un “Valters un Rapa” tirgo grāmatas no Krievijas. Jāņa Rozes grāmatnīcā var nopirkt Krievijas grāmatas, kas ir par mājas lietām, bērnu grāmatas, klasisko literatūru, citu valstu autoru tulkojumus krievu valodā, tostarp Latvijas. Krievijas politiskās grāmatu zalves šajā grāmatnīcā neatradu. SIA “Jāņa Rozes apgāds” izpilddirektore Renāte Punka teic, ka viņu pircēju vidū gandrīz neesot pieprasījuma pēc grāmatām par Ukrainu, tādēļ grāmatnīcu tīklā to faktiski neesot. “Nesen notikušajā Frankfurtes grāmatu gadatirgū no literārajiem aģentiem dzirdēju, ka pašlaik top vairāki autoritatīvu neatkarīgu ekspertu darbi par Ukrainas–Krievijas attiecību krīzi. Par to, vai tie tiks tulkoti latviešu valodā, acīmredzot varēs spriest, kad manuskripti būs pabeigti un tiks piedāvāti izvērtēšanai,” piebilda R. Punka.

“Valtera un Rapas” centrālās grāmatnīcas prečzine Irina Ignatovska uzsver, ka no Krievijas grāmatām pieprasīti ir Krievijas literatūras klasiķu darbi, detektīvromāni, grāmatnīcā ir piejeamas arī vēstures grāmatas, taču pa vienam vai diviem eksemplāriem no viena nosaukuma. Tās arī tiek izpirktas, piemēram, par Staļina laikiem. Vērtējot tendences Krievijas vēsturiskajā literatūrā, grāmatu nama “Valters un Rapa” padomes priekšsēdētājs Zigmunds Spāde norāda, ka jau kādus septiņus gadus Krievijas grāmatniecībā vērojama nacionālās identitātes kopšana – tajā pozitīvā gaismā parādīti Krievijas imperatori un cari pirms 1917. gada, muižnieki un Krievijas impērijas virsniecība, kas iepriekš gan nav bijis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.