Jaunais mācību saturs: Lielākās pārmaiņas gaidāmas kultūras un mākslas stundās 1
Mācīties dziļāk, ar lielāku izpratni, skološanās procesā piedzīvot vairāk nekā līdz šim – tas jaunajā izglītības saturā, ko sāks ieviest no 2019. gada 1. septembra, attieksies arī uz kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomu, kurā ietverti tādi mācību priekšmeti kā literatūra, vizuālā māksla, mūzika un jaunievedumi – drāma, bet vidusskolas klasēs – arī kultūras studijas. Kopumā, paraugoties uz iecerētajām pārmaiņām mākslu apguvē, šķiet, ka te, salīdzinājumā ar citām jomām, pārmaiņu visvairāk. Bez jau pieminētajiem jaunajiem mācību priekšmetiem iecerēts, ka vizuālā māksla un mūzika nākotnē vidusskolā būs obligāti apgūstamas.
Kā praktiski atšķirsies attiecīgo mācību priekšmetu stundas pēc tam, kad jaunais saturs būs ieviests, un ar kādām bažām pārmaiņas gaida skolotāji?
Atbilžu gan vēl ir maz, jo attiecībā uz jauno mācību saturu publiskotas tikai tā sauktās lielās idejas, kuru apakšpunktos sīkāk paskaidrots, kas tad skolēniem katrā vecuma grupā būtu jāapgūst. Kā līdz šim rezultātam tikt, to lielā mērā atstāšot skolu un skolotāju ziņā. Ir gan izstrādātas arī paraugprogrammas, kurās sīkāk aprakstītas iespējamā mācību stundu gaita pēc jaunā satura ieviešanas, taču tās pagaidām nav publiski pieejamas, turklāt tās pedagogiem nebūs obligāti jāievēro. Līdz ar to daļa no bažām, kas izteiktas par jauno saturu, varētu mazināties tad, kad būs plašāk pieejama informācija par gaidāmajām pārmaiņām.
Šopavasar jaunais saturs tika apspriests arī plašos forumos, kuros piedalījās katras attiecīgās jomas profesionāļi. Tā forumā, kurā sprieda par kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomu, piedalījās mūziķi, rakstnieki, kinozinātnieki, nonākot pie secinājuma, ka visas mākslas vienlīdz svarīgas.
Literatūra: māksla vai valoda?
Tomēr lielākais stundu laiks mākslas un kultūras jomā arī jaunajā saturā būs atvēlēts literatūrai. Par šā mācību priekšmeta (līdzīgi kā par latviešu valodas apguvi) jaunajā saturā arī publiski izskanējis visvairāk bažu. Daudz šķēpu lauzts par to, kāpēc literatūra atrauta no valodu jomas un nav ietverta tajā pašā mācību priekšmetu grupā, kur latviešu valoda. Te jāatgādina, ka arī šobrīd literatūra iekļauta mākslas priekšmetu grupā, tad nu latviešu valodas un literatūras skolotājs sanāk plaša profila speciālists, kurš raujas pa divām “frontēm”: valodas un mākslu. Var teikt, ka tas, kurā mācību priekšmetu grozā ielikta literatūra, ir birokrātisks lēmums, par ko nav vērts satraukties, tomēr daļa skolotāju un valodnieku, kā arī Latvijas pašvaldību savienība uzskata, ka literatūras un latviešu valodas nodalīšana pazemināšot valsts valodas statusu. Toties jaunā satura veidotāji uzsver, ka literatūra ir māksla un punkts. Šis satura veidotāju striktais viedoklis nez kāpēc attiecas tikai uz pamatskolu. Vidusskolā toties vismaz pagaidām plānots atsevišķs mācību modulis, kurā latviešu valodu un literatūru mācīs kopā. Līdz ar to tad literatūra vairs it kā nav māksla.
Projekta “Skola2030” eksperts literatūras jomā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktora vietnieks Māris Bušmanis skaidro, ka jaunā satura izstrādes laikā daudz diskutēts par literatūras vietu: “Palikām pie tā, ka literatūra būs vienā jomā ar citām mākslām. Tas ir vēl viens akcents – stiprināt literatūras sadarbību ar pārējām mākslām, nosakot gan kopīgus sasniedzamos rezultātus, gan nepazaudējot arī literatūrai raksturīgo.
Toties vidusskolā esam vienojušies par trīs kopīgiem moduļiem latviešu valodā un literatūrā, bet relatīvi patstāvīgu saturu katrā mācību priekšmetā. Tā ir ideja par kopīgu jomu, kurā katrs mācību priekšmets ir patstāvīgs un respektējams. Pamatskolā apgūtie un aktualizētie pašizpausmes aspekti vidusskolā, ciešākā saiknē ar valodu esot, vairāk ļaus izprast mākslas valodas specifiku, kultūras kodus u. tml. Tas, ka literatūra ir palikusi kā patstāvīgs mācību priekšmets, var tikai stiprināt arī latviešu valodas un kultūras nozīmi. Turklāt literatūra nedrīkst būt tikai līdzeklis, tas ir patstāvīgs mākslas veids.”
Par literatūras un latviešu valodas vietu droši vien vēl būs diskusijas, kad jauno mācību standartu apspriedīs valdībā.
