Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. marts, 2014
Drukāt

“Litfest” poēzijas politika

Foto - LETAFoto - LETA

Aizvadītās nedēļas nogalē no 13. līdz 15. martam Ūmeo norisinājās astotais starptautiskais literatūras festivāls “Litfest”.

Tā gaitā 80 dažādas norises – lekcijas, diskusijas, semināri, meistardarbnīcas un, protams, literatūras lasījumi – pulcēja aptuveni 150 dalībnieku no 20 valstīm. Viņu vidū bija gan ārvalstu zvaigznes, kā, piemēram, ēģiptiešu rakstniece un feminisma kustības aktīviste Navala el Saadavi, dāņu rakstniece Suzanne Brogere un arī Latvijā labi pazīstamā somu prozaiķe Sofi Oksanena, gan spilgtākie pašmāju autori – zviedru literatūras dzīvie klasiķi Torgnijs Lidgrens, Kerstina Ekmane un citi. Lasījumus “Stāsts par divām pilsētām” vadīja dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs, sestdienas rītā ar diviem kolēgiem no Ūmeo dzejas dialogu šeit risināja arī mūsu literāti Liāna Langa un Guntars Godiņš.

Interesanti, ka visa festivāla laikā nesastapu nevienu ārvalstu kolēģi, kas ir pavisam pārsteidzoši, ņemot vērā, ka “Litfest” ir viens no “Ūmeo 2014” būtiskākajiem notikumiem.

Interesanti, pārsteidzoši, taču ne dīvaini vai nejauši. “Litfest” ir viena no norisēm Ūmeo Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā, kam nevis jāvilina šurp ārzemju interesenti, bet gan jāpavērš pašas Zviedrijas starmeši uz ziemeļu pusi. Festivāla organizators Eriks Jonsons atzīst – par spīti tam, ka “ziemeļu puses literatūrai” ir sava īpaša loma Zviedrijas kultūrā un no Vesterbotenas apgabala, kura daļa ir arī Ūmeo, nāk ne vien pasaules slavu iemantojušais dižpārdokļu sērijas “Millenium” autors Stīgs Lārsons, bet arī Sāra Lidmane, jau pieminētais T. Lindgrens un citi ievērojami zviedru literāti, nacionālā prese te notiekošo līdz šim gandrīz pilnīgi ignorējusi. Organizējot šā gada festivālu, viņa uzdevums bijis to mainīt, radot alternatīvu gan slavenajam Gēteborgas grāmatu gadatirgum, gan citiem tradicionāliem notikumiem valsts dienvidos. Ka tāda bijusi mērķtiecīga šejienes kultūrpolitikas veidotāju stratēģija, liecina arī tas, ka “Litfest” laikā pasniedz “Ūmeo īso stāstu balvu” – nacionāla mēroga apbalvojumu 100 tūkstošu kronu (aptuveni 11 543 eiro) apmērā, kas 2007. gadā iedibināts tieši par godu “Ūmeo 2014” projektam. Gan pateicoties slaveniem žūrijas locekļiem, gan lielajai apbalvojuma summai, tas Zviedrijā tiešām kļuvis atpazīstams.

Likumsakarīgi, ka politiski aktīvajā universitātes pilsētā Ūmeo radītais “Litfest” piedāvā alternatīvu ar lielu politisku slodzi, kur pat trīs ceturtdaļas norišu atvēlētas nevis literatūras pašas baudīšanai, bet gan sarunām par tās lomu mūsdienu sabiedrībā lekciju un diskusiju formā. Viena no galvenajām festivāla tēmām bija dzejas nozīme mūsdienu Eiropā; kā dzejā ir klātesoši politiski konflikti un robežas; kā tajā sastopas atšķirīgas kultūras un valodas; kāda tai vispār ir nozīme, ja “apkārt kliedz un šauj”.

Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes mēģināja rast arī fotoizstādes “What’s the point of poetry?” autori. Tajā 47 Eiropas valstu dzejnieki fotografēti ar maskām aizklātām sejām, turot rokās zīmes, kur katrs mēģinājis formulēt savu atbildi uz nosaukumā uzdoto jautājumu. Latviju šajā projektā pārstāv Sergejs Moreino ar vārdiem: “Dažbrīd dzeja ir vienīgais, kas savieno šodienu ar dzimteni.”

Otra lielā politiskā diskusija festivāla laikā risinājās par sāmu tautas pretošanos. Tās dalībnieki bija sāmu aktīvisti, literāti un mākslinieki, kuri zviedrus atklāti dēvē par kolonizatoriem. Festivāla laikā viņi gan kritizēja to, kā “Ūmeo 2014” izmanto sāmu kultūras klātbūtni par pilsētas reklāmas zīmolu, gan atgādināja sāmu apdraudētību, ja uzņēmējiem arī turpmāk būs ļauts veidot jaunas derīgo izrakteņu atradnes, kas izspiež sāmus no zemēm, kur viņi jau tūkstošiem gadu dzīvo un pārceļo kopā ar saviem ziemeļbriežu ganāmpulkiem.

Savukārt attiecībā uz latviešu klātbūtni “Litfest” zīmīgi, ka Juris Kronbergs nevis aicināts, bet gan pats rosinājis festivāla veidotājus uz sadarbību. “Kā katram rakstniekam, tā arī nacionālajām literatūrām ir pašām jāmāk sevi pārdot,” atgādināja dzejnieks, uzsverot, ka tieši dalība šādās starptautiskās tikšanās nereti paver iespēju latviešu literatūras tulkojumiem citās valodās.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+