Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
20. marts, 2015
Drukāt

Ļitviņenko slepkavības lietā aizdomās turamais Kovtuns gatavs sniegt liecības Londonas procesā

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieks Dmitrijs Kovtuns – viens no diviem aizdomās turamajiem Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko lietā – piekritis sniegt liecības ar teletilta starpniecību Londonā notiekošajā Ļitviņenko nāves apstākļu publiskajā izmeklēšanas procesā, atsaucoties uz izmeklēšanas struktūru padomnieka Robina Tama teikto, vēsta britu raidsabiedrība BBC.

Tiesnesis Roberts Ouens paudis skeptisku attieksmi par Kovtuna negaidīto lēmumu un paziņojis, noteiks laiku, līdz kuram viņš ir ar mieru gaidīt liecības. Atbilstoši Tama plāniem liecinieku uzklausīšana šajā lietā noslēgsies 30. martā.

Sēdes Ļitviņenko slepkavības publiskās izmeklēšanas procesā Londonā sākās 27. janvārī. Izmeklēšanas galvenais mērķis ir atbildēt uz jautājumu, vai Krievijas varasiestādes bija iesaistītas Ļitviņenko nogalināšanā. Kovtuns savulaik bijis Andreja Lugovoja – Ļitviņenko lietas galvenā aizdomās turamā – darījumu partneris. Kovtuns tikās ar Ļitviņenko 2006. gada 1. novembrī Londonas viesnīcā “Millenium” (attēlā viesnīcas ēka) Lugovoja klātbūtnē. Šajā dienā Ļitviņenko tika saindēts ar poloniju 210. Vēlāk Kovtuns un Lugovojs vairākas nedēļas ārstējās kādā Maskavas slimnīcā.

2006. gada decembrī Vācijas policija atrada polonija 210 pēdas Kovtuna Hamburgas dzīvoklī. Vietējā prokuratūra sāka izmeklēšanu par radioaktīvo materiālu kontrabandu. Britānija 2012. gada februārī pieprasīja Krievijai izdot Kovtunu un izsludināja viņu starptautiskajā meklēšanā. Lugovojs jau iepriekš bija izsludināts meklēšanā, bet Krievija atteicās viņus izdot. Lugovojs 2013. gada martā atteicās piedalīties Londonas publiskās izmeklēšanas procesā, paskaidrojot, ka neredz iespēju panākt Britānijā taisnību.

Publiskā izmeklēšana Ļitviņenko nāves lietā Londonā notiek atbilstoši Augstās tiesas lēmumam, kas tādējādi apmierināja Aleksandra Ļitviņenko atraitnes Marinas lūgumu. Izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai Ļitviņenko nāvē ir līdzvainīgas Krievijas varasiestādes.

Uz Britāniju pārbēgušais Ļitviņenko nomira 2006. gada 23. novembrī – trīs nedēļas pēc saindēšanās, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties. Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Britānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru. Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu.

Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+