Foto: Andrejs Strokins, LALIGABA

Līvija Volkova: Ar lielu pārsteigumu uzzināju par Mūža balvu 0

Latvijas Literatūras gada balvu (LALIGABA) par mūža ieguldījumu saņems literatūrvēsturniece Līvija Volkova, šodien preses konferencē informēja balvas žūrijas locekļi. Savukārt literatūrzinātniece, kuras ieguldījums latviešu literatūras vēstures, īpaši Rūdolfa Blaumaņa dzīves un darba pētījumos, ir gluži vienkārši nenovērtējams, pauda, ka uztvērusi ziņu par balvu ar lielu pārsteigumu, jo “ir ļoti daudz literatūras pētnieku, kuri šo pagodinājumu būtu pelnījuši”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste salīdzināja LALIGABA ar pieturzīmēm, kuras žūrija, iezīmējot vērtības, saliek “teikumā, kuru veido gada laikā iznākušo grāmatu virsraksti”.

Preses konferencē tika paziņotas arī nominācijas četrās balvas kategorijās. “Labākā dzejoļu krājuma” nominācijā izvirzīti četri darbi – Dainas Sirmās “Dievaines”, Annas Auziņas “Annas pūra govs”, dzejnieka Raibīs, īstajā vārdā Oskara Orlova “Pistacejis”, kā arī “Demon”, īstajā vārdā Eināra Pleša, darbs “Condom”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kategorijā “Labākais prozas darbs” nominēta Ingas Ābeles “Duna”, Kristīnes Ulbergas “Tur”, Andras Manfeldes “Virsnieku sievas” un Riharda Bargā “Plikie rukši”, bet par balvu “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem” cīnīsies Rūtas Briedes “Kaiju karalienes noslēpums”, Andras Manfeldes “Kurš no mums lidos?”, Paula Bankovska “Kur pazuda saimnieks?” un Zanes Zustas “Ucipuci domā ārpus kastes”.

Savukārt kategorijā “Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā” nominēts Daces Meieres tulkotais Italo Kalvīno darbs “Neredzamās pilsētas”, Valdas Salmiņas tulkotā Narekas Giorga “Žēlabu grāmata”, Kārļa Vērdiņa atdzejotā Emīlijas Dikinsones bilingvālā dzejas izlase “Āboliņš un bite/One Clove&ra Bee” un Dena Dimiņa tulkotais Sjouna darbs “Skugabaldrs/Ēnu lapsa”.

Žūrijas komisija nolēmusi piešķirt divas specbalvas par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā – Gundegai Grīnumai par darbu “Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni” un Mārai Grudulei par monogrāfiju “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17.gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”.

Balvas ekspertu komisijā strādāja un 2017.gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Undīne Adamaite, literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra un lasīšanas veicināšanas programmu vadītāja Silvija Tretjakova, rakstnieks Osvalds Zebris un dzejnieks Henriks Eliass Zēgners.

Šogad žūrija saskārusies ar diviem neparastiem notikumiem. Kaut gan visi žūrijas locekļi bijuši vienisprātis, ka labākā prozas darba nominācijā noteikti būtu jānosauc kinorežisors Aivars Freimanis par romānu “Katls”, balvas nolikums to nav atļāvis darīt, jo režisors diemžēl aizgājis viņsaulē pirms žūrija vienojusies par nominējamiem darbiem. “Iespējams, jādomā par balvas nolikuma maiņu,” pauda žūrijas priekšsēdētāja Ieva Kolmane, uzsverot, ka Freimaņa darbs pelnījis atzinību.

Reklāma
Reklāma

Tāpat šogad nav izdevies atrast nevienu nominācijas cienīgu debijas darbu ne starp iesniegtajām grāmatām, ne arī pašiem žūrijas locekļiem pārlūkojot iepriekšējā gada ražu.

Balvas ieguvēji tiks paziņoti ceremonijā 27.aprīlī plkst.18 Arhitektūras un mediju centrā “H2O”. Pasākumu organizē Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību.

Lai iespējami plašāka publika iepazītu balvai nominētos autorus un viņu darbus, 4.aprīlī Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks dzejas lasījumi, savukārt 20.aprīlī “Nice Place Telpā” notiks prozas lasījumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.