Mobilā versija
Brīdinājums +1.2°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
17. novembris, 2017
Drukāt

Krievu skolās trūkst latviešu valodas skolotāju (4)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte Irina Avdejeva.

“Krievu skolās, tāpat kā latviešu skolās, šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju. Piemēram, Rīgā septembra sākumā bija vairāk nekā 40 neaizpildītas vakances uz latviešu valodas skolotāja vietu, jo alga nav konkurētspējīga, bet darbs ir diezgan grūts un atbildīgs,” norādīja Avdejeva.

Pedagogu trūkums nav vienīgā problēma. Kā noskaidroja aģentūra LETA, mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas. Turklāt tādas nav nevienā mācību priekšmetā.

“Mācību priekšmeta programma tiek veidota atbilstoši standarta prasībām. Izstrādāt vai izvēlēties programmu drīkst skolotāji, kuri veic apmācību. Skolotāji izvēlas gan tās programmas, kuras izstrādājis Valsts izglītības satura centrs (VISC), gan mācību līdzekļu autoru izstrādātās programmas, gan izstrādā programmas paši,” pastāstīja VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa.

Kritika tiek veltīta arī mācību līdzekļiem, kurus mazākumtautību ģimeņu bērni izmanto latviešu valodas apgūšanai. Rīgas 40.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Leontīne Kopeika uzsver, ka tiklab mācību grāmatu, kā arī mācību programmu izstrāde un izvēle lielākoties tiek atstāta pedagogu pārziņā.

“Šobrīd Latvijā nav palikusi neviena iestāde, kas par to atbild. Agrāk bija pat atsevišķi institūti, kas veidoja saturu, bet šobrīd mācību līdzekļi ir pašu pedagogu izstrādāti,” sacīja Kopeika.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Atrisinājums: Godīgu atalgojumu skolotājiem. Baltfiloloģijas mācības universitātē. Visās skolās mācības pilnībā valsts valodā !!!

  2. Atrisinājums: Godīgu atalgojumu skolotājiem. Baltfiloloģiju mācības universitātē. Visās skolās mācības valsts valodā !!!!

  3. … ‘Plust no (Rigas) vinu vaidi …’ sakas aizrunasanas … Avdejeva it ka nezinaja, kas ir vajadzigs latviesu valodas macibai … nu, nevajadzeja lidz sim … ka vareja but 40 brivas vietas … ?

    …Tatad, nemacijam latviesu valodu, jo neviensw nerupejas un U&U partija sniedza vajadzigo aizstavibu … !!!

  4. Kāpēc tiek publiskotas puspatiesības un paviršs skatījums uz ļoti nopietnu problēmu? Mācību grāmatu ir papilnam. Lai paskatās kaut vai Latviešu valodas aģentūras mājaslapā. Var runāt par to atbilsmi, piemērotību, kvalitāti utt., par to, vai skolotāji spēj un prot (un vēlas) ar tām strādāt. Programmas var būt dažādas (skolēni arī ir dažādi), bet visiem katrā 3 gadu posmā jāsasniedz tie rezultāti, kas norādīti standartā. Tas ir normatīvais dokuments, nevis programma. Un tas ir visiem viens. Ir arī paraugprogrammas. Lielais jautājums – kā strādā skolotāji, kāpēc angļu valodas apguvei lielākas klases tiek dalītas grupās, bet latviešu valodas – nē. Izņemot varbūt dažas skolas. Tik daudz kursu, cik ir bijis latviešu valodas kā otrās valdas skolotājiem, nevienam citam laikam gan nav bijis. Bet kāda ir atdeve? Daļa strādā lieliski, bet liela daļa…
    Taisnība, ka mācību līdzekļus, tāpat kā valsts pārbaudes darbus, izstrādā paši skolotāji paralēli slodzei skolā. Tie, kurus izdevniecības uzaicina par lētu naudu. Darbi netiek aprobēti, bet uzreiz tiek laisti pārdošanā lietošanai. IZM VISC tikai sameklē recenzentus, kuru ieteikumus autori var atļauties arī neievērot, un grifē. Mācību līdzekļu, procesa mērķtiecīgas pētniecības nav.
    Latviešu valodas skolotāju būs vēl mazāk, jo nav valsts pasūtījuma. Cik zinu, LU, piemēram, valsts nu jau gadiem atvēl tikai 7 budžeta vietas latviešu valodas skolotāju sagatavošanai (mazākumtautību programma likvidēta), savukārt krievu filologu sagatavošanai bija 45. Notiek paaudžu maiņa, bet jauno nav. Nevajag maldināt sabiedrību, ka beidzēji neiet strādāt skolā. Jau studiju gados sāk strādāt un turpina. Jā, dažs neiztur to visatļautību un spriedzi, kas valda skolā, bet vairums paliek. “Misionāri” nostrādā iespējamās misijas laiku un aiziet (ar retiem izņēmumiem).
    Slodze ir nesamērojami lielāka nekā, piemēram, sporta vai mūzikas skolotājiem, kuriem nav jālabo skolēnu darbi, arī sagatavošanās stundām, t. sk. jaunākās literatūras iepazīšana, prasa daudz vairāk laika. Bet tas jau netiek ņemts vērā slodzes rēķināšanā.

Draugiem Facebook Twitter Google+