Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. aprīlis, 2012
Drukāt

LIZDA nepiekrīt nevienam no IZM variantiem skolotāju algu paaugstināšanai

mikisko5

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nepiekrīt nevienam no diviem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātājiem variantiem skolotāju algas paaugstināšanai, aģentūrai LETA sacīja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

IZM arodbiedrībai piedāvā izpildīt tās prasību no šī gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, kas nozīmē, ka visiem skolotājiem alga varētu paaugstināties par 9 latiem. Otrs IZM piedāvātais variants ir no šī gada 1.septembra paaugstināt algu tiem aptuveni 2000 skolotājiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ir ieguvuši ceturto un piekto kvalitātes pakāpi, savukārt no 2013.gada 1.septembra piemaksu pie algas varētu saņemt arī tie pedagogi, kuri ir ieguvuši pārējās kategorijas.

Šodien izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis LIZDA valdes locekļus informēja par vakar valdībā panākto vienošanos, ka trīs nākamos gadus no valsts budžeta IZM neizņems to naudas summu, kas paliek pāri, samazinoties skolēnu skaitam. Šo summu IZM būs tiesīga izmantot skolotāju atalgojuma paaugstināšanai.

Projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja Evija Papule norādīja, ka būtu labi, ja būtu finansējums, lai visu piecu kvalitātes pakāpju skolotājiem varētu piemaksāt pie algas atbilstoši viņu ieguldītajam darbam. Viņa informēja, ka kvalitātes pakāpes valstī pilnībā tiks ieviestas no 2014.gada 1.jūnija.

Šodien neviens no IZM atbildīgajiem darbiniekiem nevarēja pateikt, par cik lielu naudas summu atalgojums skolotājiem varētu tikt paaugstināts.

“Pašlaik nevaru atbalstīt ideju paaugstināt atalgojumu tikai 2000 skolotājiem, jo diskrimināciju, kas tagad ir darba algas sistēmā, padziļināsim vairāk. Vienai daļai pedagogu zudīs motivācija iesaistīties izglītības reformu īstenošanā, jo tas netieši nozīmē, ka visi pārējie pedagogi ir slikti un viņiem turpmākajos divos gados nav cerību saņemt lielāku algu. Šis variants ir cinisks un nav godīgs pret lielāko daļu skolotāju,” sacīja Mikiško.

Savukārt pirmais variants, kas piedāvā paaugstināt algu par deviņiem latiem, ir tikai daļēja pedagogu organizāciju prasību izpilde. Mikiško sarunās ar skolotājiem noskaidrojusi, ka viņi būtu apmierināti ar nelielu pielikumu, jo tas liecinātu, ka par skolotājiem domā.

LIZDA priekšsēdētāja norādīja, ka pašlaik ir grūti izvērtēt piedāvātos variantus, jo nav skaitļu, kas ļautu saprast, ko nozīmē viens vai otrs. Valsts sekretāra vietniece Inga Štāle apsolīja veikt aprēķinus un parādīt ar kādu pielikumu varētu rēķināties ceturtās un piektās kvalitātes pakāpes skolotāji.

LIZDA biedri sola aktīvi piedalīties projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” septiņās diskusijās, kas līdz mācību gada beigām notiks gan Rīgā gan visos reģionos, lai paustu savus priekšlikumus skolotāju atalgojuma paaugstināšanai.

Mikiško uzskata, ka vajadzētu mainīt minimālo darba algas likmi. Viņa uzskata, ka iet ielās nebūtu lietderīgi, tādēļ ir jāiesaistās aktīvi diskusijās un jāpauž savs priekšlikums.

LIZDA valdes pārstāvji ministram norādīja, ka šie algu paaugstināšanas varianti skolu direktoriem neļaus piesaistīt jaunus skolotājus.

Ķīlis žurnālistiem uzsvēra, ka par šiem variantiem vēl skolotāji diskutēs un ja vairumam tie nebūs pieņemami, tad būs jāmeklē cits risinājums, kā paaugstināt darba algu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+