LIZDA: nozīmīgā algu reforma ir izstrādāta nepilnīgi 1
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka nozīmīgā algu reforma ir izstrādāta nepilnīgi, kā arī valsts budžetā nav ieplānots papildus nepieciešamais finansējums.
Arodbiedrība uzskata, ka viens no argumentiem, kādēļ nevar ieviest modeli esošajā versijā – vairāki pedagogi pēc modeļa ieviešanas saskarsies ar algas samazinājumu, turpinot veikt tādus pašus pienākumus kā līdz šim.
“Varētu vēl pievērt acis uz tām pāris Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tik ļoti uzsvērtajām lielajām algām (ap 1700 – 2000 eiro), kuras saņem nepilns procents pedagogu Latvijā, taču algu samazinājumu jutīs arī tie pedagogi, kuri šobrīd saņem labu, konkurētspējīgu un šī brīža ekonomiskajai situācijai atbilstošu algu par saviem veicamajiem pienākumiem,” norāda ministrija.
Tāpat LIZDA uzskata, ka procentuālais sadalījums, kas nosaka paredzēto laiku mācību procesam – stundu vadīšanai, sagatavošanai, un apmaksāto stundu skaits atbalsta pasākumiem – darbam ar izglītojamajiem individuāli un grupās pēc mācību stundām, nerisina pedagogu pārslogotības jautājumu, turklāt pēc modelī iestrādātajiem nosacījumiem, daudziem skolotājiem mazajās izglītības iestādēs, sākumskolā un atsevišķos mācību priekšmetos nebūs iespēja nodrošināt pilnu slodzi, kas būtiski ietekmēs viņu atalgojumu un veicinās līdzšinējo, nereti sastopamo praksi, kad skolotājam jāstrādā vairākos darbos, lai nodrošinātu sev atalgojumu normālam dzīves līmenim.
Iepriekš ziņots, ka IZM nepiekrīt LIZDA aprēķinam par gaidāmo algu samazinājumu vairāk nekā puses skolu skolotājiem, ja pedagogu atalgojuma jaunais modelis tiktu ieviests pašreizējā redakcijā.
Ministrija uzskata, ka šādi tiek salīdzināti nesalīdzināmi lielumi. IZM skaidro, ka pedagogu atalgojuma jaunais modelis novērsīs pašreizējo situāciju, kad par vienu un to pašu darba apjomu pedagogi var saņemt ļoti atšķirīgu atalgojumu. Tāpat jaunā atalgojuma sistēma tuvinās tādu salīdzināmu valstu kā Igaunija un Somija vidējam rādītājam skolotāju un skolēnu proporciju skolās. Modelis, balstoties uz aprobācijas datiem, ko sniedza pašas skolas, noteiks, cik pedagogu amata likmju skolā nepieciešams atbilstoši skolēnu skaitam, vecumam un īstenotajām izglītības programmām.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka LIZDA veikusi aprēķinus un secinājusi, ka, salīdzinot finansējuma apmēru šī brīža finansēšanas modelī un jaunajā atalgojuma modelī vispārizglītojošajām izglītības iestādēm redzams, ka 46 pašvaldībās skolu pedagogiem vidējā darba alga par likmi tikai samazināsies un nevienā skolā nav gaidāms vidējās algas pieaugums.
LIZDA secinājusi, ka 26 pašvaldībās situācija kopumā vairāk pasliktinātos – starp to pārziņā esošajām skolām pārsvarā ir tādas, kurās vidējais darba algas apjoms skolotājiem samazinātos nekā tās, kurās darba samaksa paaugstinātos . No visām 119 pašvaldībām ir tikai astoņas, kuru skolas pēc jaunā modeļa ieviešanas saskartos vienīgi ar finansējuma pieaugumu un nevienā skolā vidējais atalgojums par likmi netiktu samazināts.
Pēc LIZDA aprēķiniem, zaudējumi pašvaldību skolās, ko varētu radīt šobrīd izstrādātais pedagogu darba samaksas modelis bez vērā ņemtiem LIZDA priekšlikumiem un papildus finansējuma, mērojami līdz pat 350 eiro no vidējās skolotāju algas par likmi, savukārt vidējās algas pieaugums robežojās no pāris eiro centiem līdz aptuveni 220 eiro.
LIZDA vēlreiz uzsver, ka nav pieļaujama situācija, kurā atalgojuma modelis pasliktina situāciju izglītības nozarē strādājošajiem. Līdz ar algu reformu daudz tiek runāts arī par izglītības kvalitāti, nereti uzsverot, ka tā būtu jāuzlabo, taču nav saprotams, kā tieši tiek plānota izglītības kvalitātes veicināšana, ja vairāk kā pusei no pašvaldībām nāksies saskarties ar atalgojuma samazinājumu skolotājiem.
