LKA pētnieku grupa veic pētījumu par radošo personu situāciju Latvijā 0
Kultūras ministrijā tikuši demonstrēti 2012. gada oktobrī uzsāktā pētījuma “Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā” rezultāti. Pētījums tapa pēc Latvijas Radošo savienību padomes pasūtījuma un to veica Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupa (docētāji un studējošie) Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītājas asoc.prof. Andas Laķes vadībā.
Pētījumu finansiāli atbalstīja Kultūras ministrija. Pētījuma rezultātus ļoti gaidīja visas ieinteresētās puses un iegūtie dati atklāja būtisku informāciju par dažādās kultūras nozarēs strādājošajiem, īpaši pašnodarbinātajiem, tai skaitā: izplatītākos nodarbinātības veidus, atalgojuma līmeni dažādās kultūras nozarēs, sociālā nodrošinājuma situāciju un citas radošo personu aktuālākās problēmas. Pētījuma nozīmi radošo personu statusa normatīvā regulējuma izstrādē atzinīgi novērtēja LR Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Pētījums tika veikts izmantojot kvantitatīvās (aptauja) un kvalitatīvās (dziļās intervijas) datu ieguves un apstrādes metodes. Kvantitatīvās aptaujas daļu un kopējo projekta vadību īstenoja LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta apakšprogrammas 3. kursa studentes Aija Barovska, Dārta Dīvāne, Līga Grīnberga, Madara Maslova, Sabīne Medne, Agnese Treimane, bet datu apstrādes jautājumos konsultēja LKA vieslektore, SKDS projektu vadītāja Zanda Rutkovska. Kvalitatīvo datu ieguvi un apstrādi īstenoja LKA Kultūras socioloģijas un menedžmenta apakšprogrammas 2. kursa studentes lektores Taņas Lāces vadībā.
Aptaujas respondenti tika izvēlēti 7 kultūras nozarēs – arhitektūra, dizains, kino, literatūra, mūzika, teātris, vizuālā māksla – pēc pieejamības principa. Pētījuma vajadzībām tika apzināti attiecīgo nozaru radošo savienību biedri, kā arī izdarīts viss iespējamais, lai aptvertu attiecīgajās nozarēs strādājošos, kas nav radošo savienību biedri. Pētījuma anketa tika izsūtīta kopskaitā ap 2029 respondentiem, un tika iegūtas 493 pilnas, aizpildītas anketas. Vēl 309 anketas tika aizpildītas daļēji, kas netika iekļautas rezultātu analīzē. Tas uzskatāms par pietiekamu respondentu apjomu, lai izdarītu secinājumus par dažādiem jautājumiem, reizē atsevišķās kultūras apakšnozarēs (piemēram, dizainā) respondentu skaits ir salīdzinoši neliels, tāpēc izdarīt reprezentatīvus secinājumus apakšnozaru līmenī ne visur ir iespējams. Pētījums atklāja, ka starp kultūras apakšnozarēm pastāv ievērojamas atšķirības, un tālejošāki secinājumi un rekomendācijas katrai apakšnozarei būtu iegūstamas pēc padziļinātas izpētes nozares ietvaros. Dziļās intervijas aptvēra 20 informantus dažādās kultūras apakšnozarēs.
Turpmāk tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi specifisku jautājumu risināšanai gan atsevišķās apakšnozarēs, gan attiecībā uz visām kultūras nozarēm kopā, izpētot esošās likumdošanas normas un iespējas tās pilnveidot, kā arī jaunas likumdošanas iniciatīvas.
Kā atzina Latvijas Radošo savienību padomes vadība, Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku grupas veiktais pētījums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas kultūras nozares apzināšanā, kāds nebija veikts pēdējo 20 gadu laikā, kopš Latvija atguva neatkarību un ievērojami mainījās kultūras nozares finansēšana un nodarbinātības formas. Pētījuma “Radošo personu situācija Latvijā 2012. gadā” rezultāti būs nozīmīgi dati kultūras nozares kartēšanā, kas šobrīd notiek Valsts Kancelejas pasūtīta pētījuma ietvaros, kā arī ļaus pamatotāk un argumentētāk plānot pasākumus kultūras nozares atbalstam “Radošās Latvijas” stratēģijā un citos stratēģiskajos kultūrpolitikas dokumentos.
