Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. septembris, 2014
Drukāt

LLKC gatavi palīdzēt krīzē cietušajiem

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) piedāvā savu speciālistu palīdzību tiem ražotājiem, kurus ietekmējušas Krievijas sankcijas.

LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis atzīst, ka šobrīd LLKC speciālisti ir gatavi sniegt atbalstu saimniecībām līdzīgi kā pirmās krīzes laikā 2008./2009. gadā. Toreiz pēc palīdzības LLKC vērsās 107 lauksaimniecības uzņēmumi, no tiem 74 bija piena lopkopības, pārējie – augkopības un citu nozaru uzņēmumi. Saimniecībām tika izstrādāti saimnieciskās darbības optimizācijas plāni pieciem gadiem, kas ietvēra ieteikumus ražības palielināšanai, kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Tika panāktas vienošanās ar aizdevējiem par kredītsaistību atlikšanu, vēl citām saimniecībām izdevās iegūt kredīta piešķīrumu, lai pabeigtu iesāktos projektus un turpinātu investīcijas, kas veicina saimniecības attīstību.

“Pirmais darbs būs sarunu sākšana ar bankām. Kopā ar Zemnieku saeimu tikāmies ar bankām, kas aicina zemniekus jau laikus nākt un runāt, ja rodas problēmas. Šobrīd, lai arī ir ļoti smaga situācija, vēl neviens nav vērsies ar lūgumu pēc palīdzības. Visiem ir cerība, ka tiks pildīti solījumi par atbalstu,” stāsta LLKC vadītājs. Viņš pieļauj, ka šogad varētu būt vieglāk – bankām pastāv iespējas būt elastīgākām. Iepriekšējā krīzē bankas “nocirta kā ar cirvi un soda procenti zemniekiem bija augšā”. Šobrīd bankas ir pretimnākošas un gatavas piešķirt gan kredītbrīvdienas, gan atliktos maksājumus.

Ja redzams, ka piens tiek ražots par dārgu un piena iepirkuma cena nenosedz pašizmaksu, bankas lūdz palīdzību LLKC, lai saprastu, kas notiek ar konkrēto saimniecību. Šādā situācijā darbs ir LLKC ekspertu komandai, kas darbojas ražošanas līmenī, strādājot pie piena kvalitātes, ēdināšanas, lopbarības bāzes sakārtošanas. Šobrīd gan esot jāvērtē katra saimniecība atsevišķi. LLKC jau izvērtējis apmēram 50 saimniecības, situācija esot ļoti atšķirīga – piena pašizmaksa svārstās starp 0,18 – 0,30 eiro/kg . “Tās saimniecības, kas būvējušas un ieguldījušas pēdējos gados un kam ir lielāki kredīti, tām ir problēmas ar naudas plūsmu. Liela problēma ir pirktā lopbarība. Daudzas saimniecības, lai kāpinātu izslaukumus, spiestas pirkt proteīnus un vitamīnus, kas pasaulē ir būtiski sadārdzinājušies. Ir dažas vitamīnu grupas, kas ir kļuvušas dārgākas pat par 600%, un tas ietekmē pašizmaksu,” klāsta M. Cimermanis.

Viņš atgādina, ka pirms iestāšanās ES piena pašizmaksa svārstījās 0,16 Ls/kg, ar ko zemniekiem nācās rēķināties, lai izdzīvotu, bet pašlaik cena jau sarukusi zem 0,20 eiro/kg, kas ir zem 14 santīmu līmeņa. Tas nozīmē, ka šobrīd nav runa par saimniecību efektivitāti, bet par to, kā nomaksāt rēķinus un izdzīvot krīzes situācijā. Ja sankciju skartajiem problēmas saglabāsies līdz nākamā gada pavasarim, tad jau būs jārēķinās ar citiem risinājumiem, uzsver M. Cimermanis. Viņš zina teikt, ka šobrīd lopbarība ziemai sagatavota, un tas ir iemesls zemniekiem nepieņemt kardinālus lēmumus par ganāmpulku likvidāciju. LLKC vadītājs gan atgādina, ka ir saimniecības, kurām jāstrādā pie efektivitātes celšanas un jārīkojas, lai samazinātu pašizmaksu, kas ļautu palīdzēt izdzīvot.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+