Mobilā versija
+3.9°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Pirmdiena, 20. februāris, 2017
1. janvāris, 2015
Drukāt

LLKC: Latvijas graudkopjiem aizvadītais bijis smags gads

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas graudkopības sfērā 2014.gads ir bijis smags gads, aģentūrai BNS atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

“Man liekas, ka vienkopus sakrita visi sliktākie iespējamie scenāriji,” teica Cimermanis, skaidrojot, ka graudkopju situāciju negatīvi ietekmēja zemās graudu cenas, nelabvēlīgie laika apstākļi, kā arī pārsēšanas izmaksas. Ieguvēji bija tie lauksaimnieki, kuri sējumus bija apdrošinājuši.

Vienlaikus Cimermanis sacīja, ka lejupslīdi graudu nozarē varēja iepriekš paredzēt. “Pirms diviem gadiem Latvijā bija fantastiska graudu raža un cenu bums visā pasaulē. Mums bija fantastisks gads graudkopjiem. Bet arī analītiķi toreiz teica, ka tas neturpināsies visu laiku. (..) Tie saimnieki, kas skatās līdzi visām šīm pasaules prognozēm, diezgan droši varēja zināt un prognozēt, ka tas [graudu cenu lejupslīde] tā varētu notikt,” sacīja Cimermanis.

Viņš norādīja, ka 2014.gads Latvijas graudkopjiem ir bijis slikts arī no klimatiskā viedokļa. “Pārsēšana daudzām saimniecībām maksāja ļoti dārgi. Šeit arī ir jautājums par rezervēm. Es zinu ļoti daudzus saimniekus, kas tiešām rīkojas tā, kā bija gudri senču laikā – vienmēr atstāt sēklu pavasarī, tā bija sena latviešu agronomiska gudrība – nekad nesagaidīt pavasari bez sēklas,” sacīja Cimermanis, piebilstot, ka daļai graudkopju šis gads sniedza mācību, ka ar rezerves sējas materiālu pavasarim nepieciešams savlaicīgi nodrošināties.

Tāpat atsevišķos reģionos ilgstošo nokrišņu dēļ lauksaimnieki nevarēja savlaicīgi novākt ražu, līdz ar to graudu kvalitāte pazeminājās. “Graudkopībā ir saimniecības, kam izdevās savlaicīgi novākt graudus. Viņi saka – mēs esam izgājuši “pa nullēm” un, ja vēl pienāksies kāda subsīdija, tad mums daudz maz viss [zaudējumi] būs nosegts. Bet ir saimniecības, kas ņemušas lielus apgrozāmos līdzekļus tieši uz pārsēšanu, kam ir kredīti bankā saistībā ar jaunu, sapirktu tehniku, saceltajiem bunkuriem, kaltēm. Viņi ir grūtībās. Protams, viņiem ir paveicies ar kooperatīviem, kas ir sava veida drošības spilveni, tur, cepuri nost, kooperatīvi pašlaik ir paņēmuši ļoti lielu triecienu uz sevi, apgrozāmiem līdzekļiem,” sacīja Cimermanis.

Pievienot komentāru

Lauksaimniekiem valsts subsīdijās šogad būs pieejami 8,7 miljoni eiroLauksaimniekiem valsts budžeta programmā "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" šogad būs pieejami 8 723 490 eiro, paredz noteikumi "Par valsts atbalstu lauksaimniecībai", kurus plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 21. februārī.
Dabasgāzes tirgu atvērs pēc diviem mēnešiem. Ar ko jārēķinās patērētājiem? (15)Būs vēl citi bez "Latvijas Gāzes": Šaubu par gāzes tirgus atvēršanu nav
Pasaulē
Latvija ekonomiskās brīvības reitingā pakāpusies uz 20.vietu (2) Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Draugiem Facebook Twitter Google+