Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
26. maijs, 2016
Drukāt

LLKC prognozē, ka ziemāju ražas dažādos novados ievērojami atšķirsies (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Mieži.

Vidzemē un Latgalē ziemāju ražas šogad būs viduvējas, savukārt Kurzemē un Zemgalē tās varētu saglabāties 2015.gada līmenī, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pirmās ražas prognozes.

LLKC informē, ka kopumā ziemāju platības šogad varētu būt pieaugušas par aptuveni 10%, salīdzinot ar 2014./2015.gada ražas sezonu, kad ziemāju graudaugi aizņēma apmēram 350 tūkstošus hektāru, bet ziemas rapsis – 89 tūkstošus hektāru. Lai arī aizvadītajā rudenī ir iesēts par 35% vairāk ziemas rapša nekā 2014.gadā, Vidzemē un Latgalē sējumi spēcīgi cieta šīs ziemas kailsalā, tādēļ pagaidām grūti aplēst, cik lielas platības minētajos reģionos nācies pārsēt.

Līdz ar to ražas līmenis Vidzemē un Latgalē būs viduvējs – ziemas kvieši vidēji četras tonnas no hektāra zemes, ziemas rapsis tikai apmēram divas tonnas no hektāra, savukārt rudzi – vidēji 4,2 tonnas no hektāra. Ziemājus vēlreiz būs iespējams izvērtēt jūlijā, kad lauki būs savārpojuši un ražas prognozi varēs veikt ar daudz lielāku precizitāti.

“Pateicoties labvēlīgajai ziemai un pietiekami mitrajam pavasarim, laukus ar lielu ražas potenciālu novērojām Kurzemē un Zemgalē, – tur ziemas rapsi vidēji varētu nokult ne vairāk kā 3,5 tonnām no hektāra. Ziemas kviešus – vidēji vairāk nekā četrām tonnām no hektāra, bet diez vai izdosies sasniegt 2015.gada līmeni, kad valstī vidēji no hektāra novāca 5,5 tonnas ziemas kviešu,” sacīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tā arī ir, jo Austrumlatvijā arī kviešu sējumi kailsalā mun zemākajās vietās dēļ mitruma tika papostīti. Šobrīd neviens nerunā par vasarājiem, jo atsevišķās vietās Austrumlatvijā jau mēnesi nav lijis un tuvākās nedēļas laikā lietu arī nesola. Vēlāk sētie kvieši nav sadīguši un varētu arī nesadīgt. Pret sausumu nav iespējams sējumus arī apdrošināt. Bēdīgi, lai neteiktu vairāk…

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+