Foto – LETA

LLU profesore: Vēlā ziema var ietekmēt šī gada ražu 0

Šīs sezonas vēlā ziema var ietekmēt šī gada ražu un kaitēkļu daudzumu, – tādas bažas aģentūrai LETA pauda Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes dekāne profesore Zinta Gaile.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

“Siltā ziema un salīdzinoši vēlu uz nesasalušas augsnes uzsnigusī sniega sega var ietekmēt ne vien rudenī sēto ziemāju izdzīvošanu, bet arī kaitīgo organismu daudzumu nākamajā augšanas posmā,” pieļāva Gaile, izvērtējot apstākļu ietekmi uz 2012.gada ražu.

Viņa skaidroja, – ja nesasalušu augsni pārklāj sniegs, zem sniega segas augiem turpinās dzīvības procesi, taču nevar notikt fotosintēze – gaismas ietekmē notiekoša neorganisko savienojumu pārvēršana skābeklī un organiskās vielās. Tādēļ augi novājinās un ir apdraudēta to ziemošana. Jebkuri nelabvēlīgi apstākļi tos var bojāt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat šādi ziemošanas apstākļi ir labvēlīgi dažādiem kaitīgiem organismiem – gan kukaiņiem, gan arī slimību izraisītājiem. Protams, šādas prognozes ir jāskata kopsakarībās, ņemot vērā, kāda bija kaitēkļu populācija pērn, kādā stāvoklī viņi “iegājuši” ziemošanā, pauda Gaile.

“Jau novērots, ka ieilguša rudens un ilgstoša lietus gadījumā problēmas rada no krastiem izgājušas upes un novadgrāvji un problēmas vai bojājumi meliorācijas sistēmās. Nelīdzenā reljefā uzkrājas ūdens, un augi, protams, iet bojā,” skaidroja profesore.

Pēc šādām ziemām, ja tas vēl nav darīts, Gaile iesaka augus stiprināt ar dažādām minerālvielām, jo tas veicinātu to atgūšanos un ražīgumu.

“Latvija ir ļoti daudzveidīga, – ja Zemgalē un Kurzemē iespējams diskutēt par siltas ziemas ietekmi, nevar apgalvot, ka tā ir arī citos reģionos, jo var būt, ka Latgalē zeme ir sasalusi un daba “aizgājusi gulēt”,” precizēja zinātniece.

Viņa skaidroja, ka lauksaimniecībā procesus nosaka iepriekšējās un pašreizējā brīža faktoru mijiedarbības, tādēļ nav iespējams sniegt precīzu rīcības formulu. Šādas ziemas LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” tiek izmantotas, lai analizētu datus un varētu nākotnē sniegt padomus lauksaimniekiem.

No 1998.līdz 2004.gadam profesore strādājusi par direktora vietnieci LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”. Studiju darbā profesore studējošajiem vada augkopības agroekoloģisko pamatu, laukaugu, kā arī laukaugu un zālaugu sēklkopības kursus.

Pētījumos Zinta Gaile pievērsusies laukaugu audzēšanas paņēmieniem, šķirņu piemērotībai dažādiem izmantošanas veidiem un šķirņu piemērotībai audzēšanai bioloģiskajās saimniecībās.