Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. novembris, 2013
Drukāt

LLU veic pētījumus industriālo kaņepju audzēšanā un izmantošanā (5)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

A picture shows Cannabis plant which grows in a private house on January 4, 2013 in Esvres, near Tours. Since 2009, around 150 farmers gathered in "Cannabis social clubs" to grow and to share their Cannabis plants with the intention to declare their activity at the local prefectures next February, in an "act of civil disobedience " said Dominique Broc, spokesperson of the project. AFP PHOTO/ALAIN JOCARD

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) veikusi apjomīgus pētījumus un iepazinusies ar pieredzi citās valstīs par šķiedraugu – industriālo kaņepju – audzēšanu, kas ir izejviela kompozītmateriālu rūpniecībā un pielietojama būvniecībā.

LLU projektu daļas vadītāja Ilze Stokmane aģentūru LETA informēja, ka LLU zinātnieku grupa profesora un rektora Jura Skujāna vadībā, ieviešot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Jaunu kompozīta būvmateriālu izstrāde uz putuģipša bāzes ar šķiedraugu stiegrojumu un no tiem veidotu sistēmu pētījumi”, veikusi apjomīgus pētījumus par šķiedraugu audzēšanu, pārstrādi un izmantošanu jaunu būvmateriālu izveidē.

Profesors Aleksandrs Adamovičs kopā ar jaunajiem zinātniekiem jau vairāk nekā divus gadus audzē kaņepes un veic pētījumus augsnes un šķirņu izvēlē, izsējas normu noteikšanā, mēslošanā, kā arī optimālākā sējas laika plānošanā.

Atkārtotos izmēģinājumos iegūto rezultātu apkopošana vēl turpinās, taču pērn un aizpērn organizētajās lauka dienās kaņepju audzētājiem, pārstrādātājiem un perspektīvajiem izmantotājiem profesors jau varēja sniegt pirmās rekomendācijas, kas ņemamas vērā attīstot šo biznesa nozari Latvijas apstākļos, skaidroja Stokmane.

LLU izveidotā pētnieku grupa, kurā pārstāvēti dažādu nozaru zinātnieki, ar projekta atbalstu apmeklējusi arī vairākas zinātniski pētnieciskās iestādes un kaņepju sēklaudzēšanas uzņēmumus Polijā un Francijā.

Profesors Adamovičs secinājis, ka interese par kaņepēm Eiropas valstīs pieaug ar katru gadu. Īpaši plaši selekcijas darbs ar kaņepēm ir izvērsts Polijā, Dabisko šķiedraugu un ārstniecisko augu zinātniskajā institūtā.

Tur Latvijas delegācija detalizēti iepazinusies ar kaņepju un linu selekciju, jaunāko šķirņu audzēšanu, šķiedraugu pārstrādes un izmantošanas tehnoloģijām, kaņepju un linu pētnieciskā darba metodoloģiju. Institūts veic plašus un sarežģītus pētījumus par dabiskās lignocelulozes šķiedras izejvielām, piemēram, liniem, kaņepēm, augu molekulāro bioloģiju, gēnu inženieriju, biotehnoloģiju, kā arī par šķiedraugu audzēšanas agrotehnoloģiju, skaidroja Stokmane, atsaucoties uz Adamoviča secinājumiem.

Īpaši plaši ir izvērsts šķiedraugu (kaņepju un linu) selekcijas darbs, kas vainagojies ar jaunu Polijas kaņepju šķirņu (“Tygra”, “Wojko”, “Biolobrzevskie”, “Beniko”) izveidi.

Francijā Latvijas zinātnieki tikušies ar Kaņepāju sēklu audzētāju centrālā kooperatīva pārstāvjiem. Kooperatīvā ir apvienojušās 60 lauku saimniecības, kurās audzē kaņepju sēklu sertificēšanai. Sēklu lauku lielums saimniecībās svārstās no trīs līdz 20 hektāriem, bet vidējā kaņepju sēklu lauku platība vienā saimniecībā ir septiņi hektāri.

Kooperatīvs gadā pārdošanai sagatavo aptuveni 400 000 kilogramu kaņepju sēklu. Divas trešdaļas no šī daudzuma pārdod Francijā, bet atlikušo daļu – eksportē. Interesanti, ka kaņepju sēklaudzēšana Francijā ir koncentrēta vienā reģionā – 20 kilometru rādiusā ap sēklu pieņemšanas un pārstrādes punktu.

Vēl Francijā, kaņepju pirmapstrādes rūpnīcas “Agrochanvre” apmeklējuma laikā, LLU pārstāvji iepazinušies ar kaņepju šķiedras atdalīšanas līniju darbībā. Uzņēmums savulaik nodibināts, lai ražotu izejvielas kompozīta materiālu rūpnīcai. Tagad tas nodots kaņepju audzētāju un šķiedras pārstrādātāju rokās.

Rūpnīca gadā spēj pārstrādāt 7000 tonnu kaņepju salmu. Rūpnīca ar katru kaņepju audzētāju slēdz līgumu par konkrēta daudzuma salmu piegādi. Audzētājam samaksā 30 dienu laikā pēc šķiedras pārstrādes. Patlaban rūpnīca spēj pārstrādāt no 600 līdz 700 hektāru lielā platībā izaudzētus kaņepju salmus, bet 2019.gadā iecerēts pārstrādāt jau 30 000 hektāru lielā platībā izaudzētus salmus.

“Tas nozīmē, ka arī Latvijā industriālo kaņepju audzēšanai, pārstrādei un izmantošanai nākotnē piemīt liels potenciāls, jo tas ir vietējais, videi draudzīgs kultūraugs ar pieaugošu pieprasījumu tirgū. Ieklausoties zinātnieku ieteikumos, arī mums ir daudz neierobežotu iespēju izstrādāt un attīstīt jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību, tostarp būvniecības nozarē, arī ekoloģisko māju būvniecībā un siltināšanā,” skaidroja Stokmane.

LETA jau ziņoja, ka LLU izstrādāts šķiedraugu smalcinātājs, kas nodrošina kaņepju un citu šķiedraugu stiebru un šķiedru sagarināšanu noteikta izmēra gabalos, aģentūru LETA informēja LLU pētnieks Uldis Bērziņš.

Iekārta nodrošina šķiedraugu (kaņepju, linu) diametrā līdz desmit milimetriem smalcināšanu 40 līdz 300 milimetrus garos gabalos. Sasmalcinātie stiebri tiek izmantoti kā pildviela putuģipša gatavošanā, lai uzlabotu siltumizolējošās un skaņu izolējošās īpašības un lai palielinātu to mehānisko izturību.

Iekārtas prototips tika demonstrēts pasākumā “Lauki ienāk pilsētā” 14.septembrī. Iekārtas prototipā izmantots slīdošās griešanas princips, izmantojot griezējelementus Arhimēda spirāles formā. Tas nodrošina kvalitatīvu šķiedras nogriešanu un mazu enerģijas patēriņu, iepriekš skaidroja Bērziņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. liels prieks, ka mūsu zinātnieki ir saskatījuši ļoti labu iespēju! kaņepe ir mūsu nākotne un, jo ātrāk sāksim atkal apgūt, kā to labāk audzēt un pētīsim, kā to apstrādāt, lai iegūtu labākās kvalitātes produktus, jo visi ātrāk varēsim izbaudīt augļus, ko sniegs mums šis brīnumaugs, kurš tik daudz gadus ir bijis apspiests un nogrūsts sarakstā ar heroīnu. vai tas nav joks? augs, kurš ārstē vēzi un simtiem citu slimību? augs, kurš var mums radīt labākās mājas, plastmasu, benzīnu, papīru, audumu? pirms runājiet muļķības, nedaudz painteresējaties par kaņepi. tas latvietim laikam jāiemācās: pirms gudri muldēt, nedaudz painteresēties, vai kāds cits viņam kaut ko galvā nav iemuldējis pirmais.

  2. Hmm man jau liekas, ka raksta bildē audzē kaut ko stiprāku…..
    Aizdomīgas ir ar foliju apsegtas sienas un podiņos sastādītas kaņepes.

  3. Njā un atkal latvietis demonstrē savu tuvredzību. Kaņepes jāsāk audzēt un pārstrādāt tagad nevis nākotnē, jo nākotnē Latvija varēs ieskrieties, jo tirgū jau būs lieli spēlētāji. Un atkal pa zemām cenām tirgosim izejvielas, tāpat kā kokus.
    Tāpatas kā ar pienu visi labprāt iepēr jēlpienu, bet ar gatavo piena produkciju neviens tā īsti negrib ārpus Latvijas, jo tur jau ir lielie spēlētāji Danone u.c

  4. Divus gadus podiņos audzēt kaņepes un tik liela pieredze!

    • Esmu pats bijis šajos izmēģinājuma laukos, tie nav divi gadi podiņos. Tie ir 150 lauki ar izmēģinājumiem. Gudrākais kā vienmēr tas, kurš neko nezin.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+