Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
9. janvāris, 2015
Drukāt

LM rehabilitēs gan varmācības upurus, gan varmākas (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Labklājības ministrija vēsta, ka no šī gada izdevies iegūt finansējumu, lai turpmāk nodrošinātu iespēju saņemt rehabilitāciju no vardarbības cietušām personām un arī vardarbību veikušām personām, lai izskaustu agresiju.

554 541 eiro, kas piešķirti šim mērķim, ļaus piešķirt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemt 600 sievietēm un 300 varmākām gadā.

Kā informēja labklājības ministrs Uldis Augulis, Latvijā ir vērojamas tās pašas tendences attiecībā uz vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, kādas ir visā pasaulē: lielāko daļu vardarbības gadījumu un ar vardarbību saistīto likumpārkāpumu publiskās vietās veic vīrieši un tajos cieš vīrieši, bet ģimenēs no tuvu cilvēku vardarbības lielākoties cieš sievietes un bērni.

“Vardarbība pret sievietēm un bērniem ir ļoti satraucoša un postoša parādība Latvijas sabiedrībā. Pastāv uzskats, ka vardarbība ir privāta vai ģimenes lieta. Ilgu laiku no vardarbības ģimenē cietušām sievietēm bija ļoti ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamu aizsardzību un palīdzību. Līdz ar finansējuma piešķiršanu rehabilitācijas pakalpojumiem un jaunam regulējumam situācija ir mainījusies,” uzsver U.Augulis.

Diemžēl sabiedrībā va”lda daudzi mīti un stereotipi par vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm, piemēram, “vardarbība notiek tikai nelabvēlīgās ģimenēs”, “sieviete pati ir vainīga/pelnījusi, ka pret viņu izturas vardarbīgi”, “ja sieviete neiet projām, droši vien viņai šāda dzīve patīk”. Šie mīti traucē efektīvi risināt esošo situāciju.

Lai mazinātu šo problēmu, ministrs aicinājis iesaistīties Baltās lentītes kustībā sabiedrībā populārus cilvēkus – Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, TV seju Renāru Zeltiņu un bokseri Mairi Briedi, kuri pauduši skaidru nostāju pret vardarbību pret sievieti. Baltā lentīte ir starptautisks vardarbības pret sievieti izskaušanas simbols.

Ministrs preses konferencē uzsvēra, ka vardarbība pret sievietēm rada būtiskus zaudējumus valsts ekonomikai: tiek zaudēta produktivitāte, rodas papildus izmaksas veselības aprūpes un tiesībsargājošajā sfērā, sociālajā sektorā un apdrošināšanai izmaksas, tāpat līdzekļus prasa atbalsta pakalpojumu izmaksas, cietušā fiziskajai un emocionālajai veselībai radītās negatīvās sekas.

I.Ķuzis skaidro: “Pēdējos piecos gados ļoti būtiska problēma ir bijusi tieši sadzīviskā vardarbība, kuras rezultātā ir spēka pielietošana. Runājot par iemesliem – galvenokārt, jāpiemin sociāli ekonomiskie apstākļi, tādēļ būtiski ir izglītot sabiedrību un veikt pasākumus, kas palīdz cilvēkiem saprast, kā situāciju var risināt citādi.”

Kā preventīvs instruments vardarbības mazināšanai 2014. gada 31. martā pieņemts regulējums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Deviņu mēnešu laikā pieņemti vairāk nekā 400 lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Šajā laikā ir ierosināti apmēram 70 kriminālprocesi par lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību neievērošanu, 56 lietas nodotas kriminālvajāšanai prokuratūrā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Man jau šķiet, ka biežāk tieši sievietes ir vardarbīgākas, nekā vīrieši. Nav gadījies vismaz man no vīriešiem vardarbību piedzīvot, bet no sievietēm gan. O, jā!

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+