Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. decembris, 2012
Drukāt

LM: sociālās aizsardzības izdevumu pieaugums nedrīkst kļūt par pašmērķi

Foto - LETAFoto - LETA

Sociālās aizsardzības izdevumu pieaugums nedrīkst kļūt par pašmērķi, būtiska ir sociālās sistēmas sabalansētība, aģentūrai BNS norādīja Labklājības ministrijā (LM), komentējot “Eurostat” datus, ka Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai ir otri mazākie Eiropas Savienībā.

Latvija pērn sociālajai aizsardzībai tērēja pusi no apmēra, ko sociālajai aizsardzībai tērē vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pērn sociālajai aizsardzībai atvēlēti 2,15 miljardi latu jeb 15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet ES 2010.gadā vidēji atvēlēti 29,4% no IKP. Latvijā turklāt sociālajai aizsardzībai pērn atvēlēts par 5,9% mazāk naudas nekā 2010.gadā.

Vienlaikus Latvijā ir otrs augstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Latvijā pērn līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars, lai gan vēl 2008.gadā šis rādītājs bija 33,8%. Skaitliskā izteiksmē Latvijā nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku, bet 2011.gada nogalē – jau 900 tūkstoši ļaužu.

“Patlaban, pēckrīzes periodā, kad būtiski samazinājies iedzīvotāju ienākumu līmenis un nodarbinātības iespējas joprojām ir ierobežotas, vajadzība pēc augstākiem finanšu resursiem sociālās situācijas stabilizācijai ir objektīvi pamatota. Vienlaikus jāuzsver, ka sociālās aizsardzības izdevumu pieaugums nedrīkst kļūt par pašmērķi, būtiska ir sociālās sistēmas sabalansētība, kas ļauj arī ar mazākiem resursiem sasniegt augstāku sabiedrības sociālo stabilitāti, – to atzīst arī valstis ar pašlaik augstākajiem sociālajiem standartiem,” datus par sociālajai aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem komentēja LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite.  

“Eurostat” dati par 2010.gadu liecina, ka Latvijas valdības izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 17,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vēl mazāk nekā Latvijā sociālajai aizsardzībai tērē tikai Rumānijā – 17,6% no IKP.

Jakaite norādīja, ka gadu no gada lēnām pieaug naudas daudzums, ko valsts novirza sociālajai aizsardzībai. Piemēram, ja 2007.gadā īpatsvara rādītājs bija 11,3%, tad 2009.gadā ‒ 16,9%, bet 2010.gadā tas pieauga vēl līdz 17,8%.

“Krīzes ietekmē, piespiedu kārtā veicot valstī budžeta konsolidācijas pasākumus, kā liecina provizoriskie dati par 2011.gadu, kopējais izdevumu apmērs sociālajiem mērķiem ir samazinājies, tomēr kopumā joprojām paliek otrs augstākais, kāds bijis Latvijas valstī, ‒ 2,15 miljardi latu,” viņa uzsvēra.

Ministrijas pārstāve pastāstīja, ka kopš 2009.gada rudens Latvijā tika īstenota Sociālās drošības tīkla stratēģija, veicot ārkārtas drošības pasākumu kopumu labklājības, izglītības, veselības aprūpes un pārvadājumu jomās. Stratēģijas pasākumu īstenošanai 2009.‒2011.gada periodā kopā izlietots valsts budžeta finansējums 192,3 miljonu latu apmērā, no tā 2009.gadā ‒ 13,5 miljoni latu, 2010.gadā ‒ 89,3 miljoni latu un 2011.gadā ‒ 89,5 miljoni latu. 2012.gadā pasākumu īstenošanai no valsts budžeta tika plānoti 44,6 miljoni latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+