LMC nākamgad atklās izstādi jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā 0
Par vienu no pirmajiem notikumiem nākamgad, „Rīga 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā, kļūs Laikmetīgās mākslas centra (LMC) izstāde „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālēs. Izstāde piedāvās ekskursu Latvijas avangarda mākslā 20. un 21. gadsimtā – Kārļa Johansona, Gustava Kluča, Valda Celma, Jāņa Krieva, Artūra Riņķa, Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbos. Ekspozīcija būs apskatāma no 19. janvāra līdz 23. martam, kuratore: mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Izstādes „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” septiņi Latvijas mākslinieki pārstāv dažādas paaudzes. Katrs ir spilgts sava laika mākslas novators, ar saviem darbiem atklās ieskatu savai paaudzei eksperimentālākajās un utopiskākajās mākslas vērtībās, gan to vēsturiskajās pārmaiņās. Caur dialogu starp dažādiem laika periodiem izstāde atsegs paralēles un savstarpējās sakarības mākslas darbos, kas katrs pieder citam laikmetam un citai ideoloģiskajai ērai.
Agrīnāko paaudzi izstādē pārstāvēs leģendārākie un pasaulē zināmākie mākslinieki no Latvijas: Gustavs Klucis (1895–1938) un Kārlis Johansons (1890–1929), kas 20. gados piederēja konstruktīvistu grupai Maskavā, radot mākslas darbus, kas šodien tiek uzskatīti par pasaules avangarda mākslas spilgtākajām parādībām. Gustava Kluča darbu izlase no Latvijas Nacionālās mākslas muzeja krājuma izcels futūristisko un utopisko līniju viņa radošajā domāšanā.
Izstādē pirmo reizi Latvijā būs skatāmas Kārļa Johansona telpiskās konstrukcijas – struktūras, kurās autors atklājis t.s. spriegumintegritātes (tensegrity) principus – universāli pielietojamas konstruktīvas sistēmas, kas formulē potenciālas jauna veida ražošanas struktūras. Līdz šim Kārļa Johansona darbu rekonstrukcijas bijušas skatāmas izstādēs Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un Solomona Gugenheima muzejā Ņujorkā.
Izstādes hronoloģisko vidusposmu pārstāvēs trīs mākslinieki un dizaineri – Valdis Celms (1943), Jānis Krievs (1942) un Artūrs Riņķis (1942). Šo autoru 70. gados un 80. gadu sākumā tapušie darbi ir spilgta liecība tam, ka arī padomju periodā Latvijā tapa avangardiski un vizionāri mākslas darbi, kas nav mazāk pārliecinoši kā līdzīgas parādības Rietumos 20. gs. 60. un 70. gados. Izstādē būs redzami šo mākslinieku veidotie kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un t.s. „gaismas glezniecība”, kas saistāma gan ar aukstā kara modernizācijas idejām, gan ar kosmosa ēras romantiku.
Jaunāko izstādes mākslinieku paaudzi pārstāv Gints Gabrāns (1970) un Voldemārs Johansons (1981). Abu mākslinieku jaunradītie darbi balstās unikālos mākslas un zinātnes sinerģijas eksperimentos, iesaista informācijas un datu vizuālu interpretāciju, kas tiecas paplašināt ierastās mākslas robežas un ieskatīties realitātes mikrolīmeņos.
