Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

LMS audzē muskuļus, LATMA atdzimst no pelniem

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Katrai savas rūpes – var teikt pēc pagājušajā nedēļā rīkotajām abu lielāko mednieku organizāciju pilnsapulcēm. Latvijas Mednieku savienības (LMS) sanāksmē mednieki sprieda par jau tā iespaidīgā biedru skaita palielināšanu un organizācijas plāniem turpmākajos piecos gados, bet Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) svarīgākais uzdevums ir organizācijas atdzimšana.

 

LMS pārstāv septiņus tūkstošus mednieku, LATMA – nepilnus divus tūkstošus.

 

“Esam lielākā un nopietnākā”

“Īsā laikā pārliecinoši esam kļuvuši par lielāko un nopietnāko mednieku organizāciju Latvijā,” ne viens vien runātājs teica no LMS saieta tribīnes. Sanāksme, kas notika Ķīpsalas izstāžu zālē, bija kupli apmeklēta – no 258 juridiskiem biedriem bija ieradušies 186 pārstāvji.

Kad pirms diviem gadiem tika nodibināta jaunā mednieku biedrība, daudzi to uzskatīja tikai par protesta formu stagnējošajai LATMA un prognozēja entuziasma apsīkumu, tiklīdz būs jāsāk maksāt dalības maksa. Valdes priekšsēdētāja Jāņa Baumaņa ziņojums par gada laikā paveikto liecina par pretējo – LMS aktīvi darbojusies mednieku interešu labā Medību likuma grozījumu sagatavošanas un apspriešanas gaitā, gādājusi par izglītošanu, organizējot seminārus un trofeju izstādes, organizācijai piepulcējušies 36 jauni juridiskie biedri.

Valdes darbu mednieki no piecām iespējamām ballēm novērtēja ar krietnu četrinieku, līdzās pozitīvam atzinumam izskanēja arī kritika par nepietiekamu informatīvo darbu un kavēšanos ar stratēģijas izstrādi.

Savu artavu saņēma arī mednieku klubi. “Daudzi no klubiem apmierinās ar biedru naudas samaksu un vērošanu – ko tie vadoņi darīs! Šad un tad mums ir par daudz virsaišu, bet nav indiāņu,” uz biedriem, kuri nespēj vai nevēlas īstenot savas labās idejas, norādīja Dienvidkurzemes reģionālās padomes priekšsēdētājs Māris Bērziņš. Viņš runāja arī par nevienmērīgo biedru skaitu reģionos, mazskaitlīgākos aicinot gada laikā to dubultot. Līdz šim LMS viskuplāk pārstāvēta Dienvidkurzemē un Sēlijā, atpalicēju vidū – Latgale. M. Bērziņš uzsvēra, ka LMS kā skaitliski lielākajai biedrībai Latvijas mednieki jāpārstāv arī starptautiski – Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijā (FACE), ko līdz šim veic LATMA.

Jautājums par dalību FACE varētu būt pārbaudījums LMS un LATMA sadarbībai, kas līdz šim norit veiksmīgi gan Medību likuma grozījumu darbā, gan starptautiskās trofeju izstādes rīkošanā, kas maijā notiks Rīgā.

 

Jāatjauno zaudēto biedru skaits

LATMA pilnsapulcē bija ieradušies 24 organizāciju pārstāvji – kodols, kas biedrībai palikuši uzticīgi, izejot caur uguni un ūdeni, tā tēlaini biedrus raksturoja jaunais valdes priekšsēdētāja vietnieks un izpilddirektors Haralds Barviks. Viņš atzina, ka “LATMA praktiski jāceļ augšā no pelniem”, tāpēc biedrības statūtos veiktas nozīmīgas izmaiņas, lai katrs tās biedrs būtu balsstiesīgs un varētu ietekmēt organizācijas darbu.

“Tagad svarīgākais pārliecināt medniekus, ka mēs darbojamies viņu interesēs, un atjaunot pazaudēto biedru skaitu. Organizācijā bija gan nerēķināšanās ar ierindas biedriem, gan viņu neinformēšana. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc radās LMS. LATMA ir tāpēc, lai strādātu medniekiem,” biedrības tuvākos uzdevumus nosauc izpilddirektors.

LATMA trumpis ir dalība FACE – uzskata gan valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde, gan H. Barviks. FACE, kā norādīts biedrības mājas lapā, lobē mednieku intereses Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā. E. Švēde starptautiskajā organizācijā, pārstāvot Baltijas reģionu, pilda valdes locekļa pienākumus, kas, kā uzsver H. Barviks, ir ļoti nopietns sasniegums. Visticamāk, nozīmīgais statuss FACE viņam arī palīdzējis saglabāt vietu LATMA vadībā – jaunās valdes priekšsēdētāja postenis atkal uzticēts E. Švēdem.

Abi līderi LATMA problēmās vaino iepriekšējo valdes priekšsēdētāja vietnieku un izpilddirektoru Aināru Zvejnieku. H. Barviks savu priekšteci raksturo kā vadītāju, kas “uzskatīja sevi par visu organizāciju un veidoja attiecīgu politiku gan pret cilvēkiem, gan organizācijām”, savukārt E. Švēde pagājušajā vasarā atklājis, ka A. Zvejnieks biedrības līdzekļus izlieto neatbil-stoši valdes lēmumiem, tāpēc viņam nācies atvadīties no amatiem biedrībā. Pats valdes priekšsēdētājs par notikušo jūtas atbildīgs “morālā ziņā”, uzsverot, ka viņš ir darījis visu, lai situāciju novērstu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+