SIA “Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde (no kreisās) un SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis
SIA “Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde (no kreisās) un SIA “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis
Foto LETA

LMT un “Lattelecom” turpinās darbu atsevišķi 3

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” turpinās darbu kā līdz šim – atsevišķi, šodien lēma valdība.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus – uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības sēdes informēja, ka ministru viedokļi neatšķīrās par to, ka abu uzņēmuma līdzīpašnieka, Skandināvijas uzņēmuma “TeliaSonera piedāvājums nav pieņemams.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) skaidroja, ka EM piedāvāja neatbalstīt “TeliaSonera” pērn iesniegto piedāvājumu un ministri piekrita.

Ašeradens jau iepriekš atzinis, ka abus uzņēmumus nevajadzētu apvienot, bet saglabāt pašreizējo situāciju. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paudusi, ka abi uzņēmumi būtu jāapvieno.

Kā ziņots, pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no “TeliaSonera” un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr tika izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un “Lattelecom” valsts kapitāldaļām lems jaunā, Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība.

“Lattelecom” un LMT darbības uzlabošanas darba grupa izskatīja tikai divus iespējamos scenārijus – abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu. Ašeradens pauda, ka “Lattelecom” un LMT darbības uzlabošanu varētu turpināt uz pašreizējās īpašnieku modeļa bāzes.

Savukārt finanšu ministre Reizniece-Ozola uzskata, ka valstij kā “Lattelecom” un LMT akcionārei ir jābūt atbildīgai par savu aktīvu efektīvu izmantošanu, tāpēc uzņēmumu apvienošana būtu lietderīga. Finanšu ministres ieskatā, būtu prātīgi piedāvāt Skandināvijas telekomunikāciju koncernam “TeliaSonera” atbalstīt uzņēmumu apvienošanu, valstij saglabājot kontroli pār uzņēmumu daļām.

Reklāma
Reklāma

Ekonomikas ministrs iepriekš tikās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma “TeliaSonera” pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora redzējumu par “Lattelecom” un LMT attīstību un iespējamo turpmāko sadarbības modeli. Tikšanās laikā “TeliaSonera” sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. “TeliaSonera” apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas.

“TeliaSonera” pārstāvji kā labāko uzņēmumu turpmākās attīstības scenāriju redz “Lattelecom” un LMT apvienošanu, tādējādi nodrošinot efektīvāku abu uzņēmumu resursu izmantošanu. Tāpat uzņēmumu apvienošana ļautu optimizēt turpmāk nepieciešamo investīciju apjomu uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai un rezultātā uzlabotu patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Kā ziņots, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Lattelecom” peļņa pērn sasniegusi 32 miljonus eiro, kas ir par aptuveni diviem miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā, kad uzņēmums nopelnīja 30,3 miljonus eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 72 miljoni eiro. Tikmēr uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 191 miljonu eiro.

“Lattelecom” pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam “TeliaSonera” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” (49%).

Savukārt mobilo sakaru operators SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) pērn nopelnījis 22,1 miljonu eiro, bet uzņēmuma apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 179,2 miljonus eiro.

2014.gadu uzņēmums noslēdza ar 19,6 miljonu eiro lielu peļņu un 144 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA pērn bija 59,4 miljoni eiro.

LMT 49% kapitāldaļu pieder ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernam “TeliaSonera”, 23% – “Lattelecom”, 23% – “Latvijas Valsts radio un televīzijas centram”, 5% – Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru. Uzņēmums dibināts 1992.gadā.