Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. augusts, 2016
Drukāt

LNB aicina uz tikšanos ar dzejnieku Juri Kronbergu (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Otrdien, 9.augustā, plkst.16 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā notiks tikšanās ar dzejnieku un tulkotāju Juri Kronbergu, aģentūru LETA informēja LNB bibliogrāfs Kristaps Kuplais.

Turpat no 9.augusta līdz 9.septembrim būs skatāma Kronbergam veltīta krājuma izlase, kurā apkopoti LNB glabātie viņa darbu izdevumi – grāmatas, CD ieraksti, vinila skaņuplates, periodiskie izdevumi, kā arī izdevumi no autora personīgās bibliotēkas.

Dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs dzimis 1946.gadā Stokholmā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē. Studējis ziemeļu un baltu valodas, pasaules literatūras vēsturi ar poētiku Stokholmas Universitātē, kā arī bijis kasieris metro. Pirmā dzejas publikācija žurnālā “Jaunā Gaita”. Autors raksta gan latviešu, gan zviedru valodā. 60.-70.gados darbojies latviešu rokmūzikas grupās “Saules brāļi”, “Dundurs” un “Prusaku ansamblis”.

Pirmo Kronberga dzejas krājumu Latvijā izdeva 1989.gadā, kaut debitēja 1970.gadā Zviedrijā ar pašizdotu dzejas lapu-plakātu “Pazemes dzeja”. Viņa pazīstamākā grāmata ir “Vilks Vienacis”, kuras tulkojumi izdoti zviedru, angļu, lietuviešu, franču un itāļu valodā. “Vilks Vienacis” autora lasījumā ar Kristapa Graša mūziku tiražēts arī CD formātā. Pēdējā Kronberga dzejas grāmata ir tikko izdotā “Uz balkona/bet ja visu laiku…”, ko veido apjomīgs dzejoļu cikls un agrāk neizdotie, gan arī laikrakstos un žurnālos no 2000. līdz 2016.gadam publicētie dzejoļi.
Kronbergs ir nozīmīgākais tulkotājs zviedru valodā. Tulkojis latviešu tautasdziesmas, Veronikas Strēlertes, Aleksandra Čaka, Dzintara Soduma, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka, Edvīna Raupa, Guntara Godiņa u.c. rakstnieku darbus. Latvijā izdota viņa sastādītā un tulkotā izlase “Mani zviedri”, kā arī zviedru autoru Tomasa Transtrēmera, Bengta Berga u.c. darbu tulkojumi.

Kronbergs vienmēr ir bijis sabiedriski un politiski aktīvs, tāpēc labprāt uzņēmies dažādus pienākumus, tostarp bijis Zviedrijas valdības un parlamenta tulks un Latvijas vēstniecības Stokholmā kultūras atašejs.

Viņš saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju (1988), Zinaīdas Lazdas godalgu (1994), Dzejas dienu balvu (1997), Latvijas Rakstnieku savienības tulkotāju balvu (1999), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998), Zviedrijas Ziemeļzvaigžņu ordeni (2000), 2014.gada Zviedru akadēmijas tulkošanas godalgu un citus apbalvojumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jāsamet čalim priekš friziera. 🙂

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+