Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. janvāris, 2015
Drukāt

LNB godinās trimdas valodnieka un bibliogrāfa Benjamiņa Jēgera veikumu

Publicitātes fotoPublicitātes foto
Radošais CV

Benjamiņš Jēgers dzimis 1915. gadā Jelgavā.
1944 gadā devies emigrācijā.
Trimdā turpināja iesāktās baltu valodas studijas Getingenas Universitātē Vācijā, 1949. gadā iegūstot doktora grādu baltu filoloģijā, sanskritā un somugru filoloģijā.
1953. gadā viņš ieguva maģistra grādu bibliotēkzinātnē Kolumbijas Universitātē Ņujorkā.
Pie Jēgera nozīmīgākajiem darbiem minama Getingenas Universitātē izstrādātā un aizstāvētā disertācija "Neizprastā baltu vārdu nozīmes maiņa" un Benjamiņa Jēgera angļu valodā tulkotā J. Endzelīna monogrāfija "Baltu valodu skaņas un formas".
Lielākais mūža veikums ir "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija"
1996. gadā B. Jēgers apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2000. gadā viņš kļuvis par Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas laureātu.
1992. gadā B. Jēgeru ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.

Šī gada 16. janvārī aprit ievērojamā trimdas latviešu valodnieka un bibliogrāfa profesora Benjamiņa Jēgera (1915–2005) simtgade, un, godinot profesora devumu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) martā risināsies B. Jēgera piemiņai veltīti lasījumi, kā arī tiks atklāta izstāde, kas iepazīstinās ar zinātnieka personību un dzīvi, portālam LA.lv pastāstīja LNB komunikāciju speciālists Augusts Zilberts.

B. Jēgers uzskatāms par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu zinātniekiem. Izstādē centrālā vieta būs ierādīta profesora mūža lielākajam veikumam – “Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfijai” – visos pasaules kontinentos izkaisīto latviešu kultūras dzīvi aptverošam izdevumam. Tāpat ekspozīcijā būs apskatāmi zinātnieka darbi valodniecībā un vecākās latviešu rakstniecības pieminekļu pētniecībā.

B. Jēgeram ir ievērojama loma arī vecākās latviešu literatūras agrāk nezināmo izdevumu apzināšanā un jaunatklāšanā Rietumu pasaules arhīvos un bibliotēkās. 1960. gadā viņš publicēja “16. un 17. gs. latviešu iespieddarbu sarakstu” (Verzeichnis der lettischen Drucke des 16. und 17. Jahrhunderts). Viens no sensacionālākajiem B. Jēgera atradumiem bija par sen pazudušu uzskatītais Jāņa Reitera Bībeles tulkojuma paraugs Upsalas Universitātes bibliotēkā, kas iespiests Rīgā 1675. gadā. Šī krājuma faksimilizdevums (1975) ietver B. Jēgera rakstītu ievadu un komentārus latviešu un vācu valodā.

Piemiņas lasījumi noritēs kā trīsdaļīgs stāstījums par B. Jēgera daudzpusīgo darbību un tās aktualitāti mūsdienās. Par B. Jēgeru kā valodnieku, latviešu 17. gadsimta tekstu atradēju un pētnieku stāstīs Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas pētnieks Jānis Krēsliņš. Savukārt LNB Letonikas un Baltijas centra pētniecības sektora vadītājs Viesturs Zanders pievērsīsies valodnieka bibliogrāfiskajam veikumam un tā novērtējumam trimdā. Lasījumus noslēgs LNB direktors Andris Vilks, iepazīstinot interesentus ar ārvalstu bibliografēšanas problemātiku.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+