Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. marts, 2013
Drukāt

LNB iegādājusies unikālus kultūrvēsturiski nozīmīgus izdevumus

foto - Letafoto - Leta

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), pateicoties pagājušā gada Kultūras ministrijas papildus piešķirtajam 207 357 latu finansējumam, varējusi iegādāties retus un unikālus kultūrvēsturiski nozīmīgus izdevumus.

Kā šodien stāstīja LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Ināra Klekere, piešķirtais finansējums ļāva papildināt krājumu ar ļoti nozīmīgiem, retiem un seniem iespieddarbiem, kā arī vairākiem nozīmīgiem rokrakstu krājumiem.

Īpašs notikums bibliotēkai bijis LNB Reto grāmatu un rokrakstu inkunābulu kolekcijas papildināšana ar jaunu eksemplāru. Līdz šim bibliotēkas krājumā glabājās 63 inkunābulas, bet tagad to būs par vienu vairāk. Inkunābulas ir darbi, kas radušies līdz 1500.gadam. Zinātniskajās aprindās tā bija jau agrāk – Svētā Antonija grēksūdzes atradās kādā privātā krājumā.

“Ar privātajiem krājumiem ir diezgan sarežģīti. Pat tad, ja izdodas šos grāmatniecības pieminekļus dokumentēt, tad mēs nezinām, kā var izvērsties to tālākais liktenis. Mums izdevās tikt galā ar šo problēmu, jo iegādājāmies šo 15.gadismta grāmatu un tagad tā glabāsies Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas krājumā. Šī grāmata ir ārkārtīgi skaists eksemplārs. Bibliotēkas iegūtā inkunābula ir rūpīgi glabāta, tādēļ tā ir labi saglabājusies,” sacīja Klekere.

Tikpat nozīmīgs ieguvums ir arī rets 16.gadsimta Merkatora atlanta iespiedums, kur atrodamas visas pasaules kartes. Šāds pilns karšu komplekts nav bieži sastopams, jo agrāk izdevīgāk bija pārdot atsevišķas kartes, nevis pilnu izdevumus. Šis bibliotēkas krājumam arī ir nozīmīgs ieguvums, norādīja bibliotēkas pārstāve.

Līdztekus šiem retajiem un nozīmīgajiem izdevumiem muzeja krājumā nonākušas arī latviešu grafikas klasiķu, piemēram, Oļģerta Ābelītes, Jāņa Plēpja, grafikas materiāli. Klekere akcentēja, ka šo darbu ieguve ir nozīmīga ne tikai latviešu grafikas vēsturei, bet arī grafikas mākslinieku daiļrades izpētei.

Par piešķirto finansējumu bibliotēkas krājums ir papildināts ar virkni unikālu, kultūrvēsturiski nozīmīgu izdevumu. Krājums papildināts ar 16.-17. gadismta retiem vācu izdevumiem, vairāk nekā 350 vēsturiskām 20.gadsimta pirmās puses Latvijas vietu atklāsmēm, tostarp unikāliem un retiem eksemplāriem, vairāk nekā 50 “Bellacord” skaņuplatēm.

LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja ir pārliecināta, ka piešķirtā nauda ir lietderīgi izmantota. Klekere skaidroja, ka LNB retos izdevumus izdevies iegūt par daudz lētāku naudu, nekā tie tiek pārdoti ārzemēs. Ja internetā inkunābulas tiek pārdotas par aptuveni 7000 eiro (4919 latiem), tad LNB pirkusi ievērojami lētāk.

Par papildu finansējumu būtiski palielināta tā krājuma daļa, kas LNB jaunajā ēkā jeb “Gaismas pilī” tiks izvietota brīvā pieejā. Tas nozīmē, ka izdevumi atradīsies lasītāju zonā un viņi paši bez bibliotēkas speciālistu starpniecības varēs tos izvēlēties un paņemt lasīšanai. Kopumā iegādāta 6771 vienība, tajā skaitā 2377 Latvijas izdevumi un 4394 izdevumi svešvalodās, kas ir kvalitatīva, aktuāla nozares literatūra, tostarp vērtīgas rokasgrāmatas, vairāksējumu enciklopēdijas, nošu izdevumi un audiovizuāli izdevumi.

Pagājušā gada papildu finansējums ļāvis būtiski paplašināt un uzlabot arī e-resursu piedāvājumu. LNB lietotājiem par 108 grāmatām ir pieaugusi LNB e-grāmatu kolekcija, atjaunoti abonēšanas līgumi trīs Latvijas un astoņu ārzemju pilnteksta datubāzēm, no jauna sākta EBSCO e-grāmatu datubāzes abonēšana, kā arī sākta plašākā pilntekstu žurnāla JSTOR visu desmit kolekciju abonēšana.

LNB direktors Andris Vilks akcentēja, ka pirmo reizi LNB saņēma tik lielu finansējumu, lai papildinātu bibliotēkas krājumu.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), stājoties amatā, deklarēja, ka svarīga ir ne tikai bibliotēkas jaunā ēka, bet arī tās saturs. “Tie nav bijuši tukši vārdi. Pagājušajā gadā esam saņēmuši iespēju iegādāties ārkārtīgi svarīgas lietas, tajā skaitā gan visjaunāko informāciju, gan izdevumus, kas attiecas uz 15. un 16.gadsimtu, tādējādi mums ir gan moderni teksti un informācija modernajās tehnoloģijās, gan arī daudzi citi dokumenti, kas ir vēsturiski. No visas sirds pateicos par šo atbalstu, kā arī paldies kolēģiem LNB, kuru uzdevums bija par šo naudu iegādāties visu to labāko, ko šajā momentā varēja iegūt,” sacīja Vilks.

Savukārt kultūras ministre akcentēja, ka, runājot par LNB, ir jādomā par trīs svarīgām lietām. Viena no tām ir godam pabeigt LNB jaunās ēkas būvniecību, un par to tiek runāts ļoti daudz, otra lieta ir efektīvi spēt pārvākties no piecām bibliotēkas ēkām Rīgas centrā uz “Gaismas pili”, bet trešā būtiskākā lieta ir nopietnais uzdevums veidot mūsdienīgu kultūras un zināšanu saturu.

“Satura veidošana ir būtība un sakne, par ko mums būtu jārunā visvairāk. Dažādo izdevumu iegāde ir solis, ko esam pagājuši pretī satura izveidošanai. Pateicoties 207 000 latu finansējumam, ir iegūta mūsdienīga informācija gan grāmatu, gan digitālā formātā, kas būs pieejama katram lasītājam. Tas ir galvenais, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs var doties uz bibliotēku un būt brīvs tiesībās lietot pasaules informāciju. Tā ir liela brīvība, un mēs Latvijā ļoti lepojamies ar to, jo mūsu LNB ir paraugs Eiropai un viens no līderiem pasaulē,” sacīja Jaunzeme-Grende.

LNB Krājumu attīstības vadītāja Aivija Everte uzsvēra, ka par ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem trijos mēnešos izdevies iegādāties vairāk izdevumu nekā pēdējos trīs gados kopā.

Vilks vēstīja, ka pagājušajā gadā ministrijas papildus piešķirtais finansējums izdevumu iegādei bija daudz lielāks nekā pēdējos gados budžetā šim mērķim paredzētais finansējums, jo krīzes laikā bibliotēkas iespējas iegādāties literatūru bija sarukušas uz pusi. Šogad LNB piešķirtais finansējums izdevumu iegādei ir nedaudz lielāks par pagājušā gada sākumā budžetā piešķirtajiem līdzekļiem, taču tā tomēr nav tik daudz, cik LNB vēlētos saņemt.

Ieskatu LNB 2012. gada jaunieguvumos var gūt bibliotēkas rīkotajā izstādē “500+”. Izstāde sniedz tikai nelielu ieskatu daudzveidīgajā jaunieguvumu klāstā, un tās centrālais akcents ir ārzemju izdevumi par Latviju un latviešiem angļu, vācu, poļu, lietuviešu, igauņu, krievu un citās valodās. Tāpat izstāde piedāvā ieskatu reto un kultūrvēsturiski nozīmīgo materiālu jaunieguvumos, eksponējot dažus, zīmīgākos piemērus no visiem 2012. gadā saņemtajiem materiāliem LNB speciālajos krājumos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+