Mobilā versija
Brīdinājums +15.3°C
Emīlija, visu, kalendāros, neievietoto, vārdu, diena
Pirmdiena, 22. maijs, 2017
24. septembris, 2016
Drukāt

LNB saņēmusi apjomīgu grāmatu dāvinājumu no Ukrainas

Timura Subhankulova fotoTimura Subhankulova foto

Ilustratīvs foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) no Ukrainas Nacionālās Parlamenta bibliotēkas saņēmusi apjomīgu grāmatu dāvinājumu, liecina LNB informācija.

Ap 200 grāmatu lielais dāvinājums papildinās jau iepriekšējos gados saņemtos dažādu valstu nacionālo bibliotēku un vēstniecību grāmatu dāvinājumus no Vācijas, Baltkrievijas un Polijas.

Ar Ukrainas Nacionālo Parlamenta bibliotēku LNB saista ilggadēja sadarbība. Pateicoties tai, LNB ir saņemti vērtīgi izdevumi jau agrāk, starp kuriem īpaši izceļama 12 sējumu Ukrainas enciklopēdija. Jaunākajā dāvinājumā ir enciklopēdijas pēdējie četri sējumi.

Šogad saņemtajā dāvinājumā ir pārstāvēti izdevumi par Ukrainas vēsturi un kultūru, vairākas enciklopēdijas, ukraiņu valodas vārdnīcas, grāmatas par mākslu, daiļliteratūra, biogrāfiskā un vēsturiskā proza. Visplašākais ir vēstures tēmām veltīto grāmatu klāsts, arī vairāki apjomīgi izdevumi par vienu no traģiskākajām Ukrainas vēstures lappusēm – 1932.-1933.gada golodomoru. Savdabīgs ir desmit sējumu izdevums, kurā apkopoti nozīmīgākie teksti, kas saistīti ar Ukrainas valstiskuma veidošanās vēsturi. Savukārt par agrāku gadsimtu vēsturi stāsta bagātīgi ilustrētā grāmata par slaveno kņazu Radzivilu dzimtu.

Dāvinājumā ir iekļautas vairākas izcilo literatūras klasiķu Nikolaja Gogoļa un Tarasa Ševčenko darbu izlases un grāmatas par rakstniekiem. Tāpat bibliotēka dāvinājumā saņēmusi apjomīgu lielformāta Ukrainas nacionālo atlantu.

Lielākā daļa no dāvinājumā saņemtajām grāmatām ir ukraiņu valodā, kā arī krievu un angļu valodā.

Kā uzsver LNB, dāvinājums ir īpaši nozīmīgs bibliotēkas krājuma papildinājums, jo ukraiņi ir viena no lielākajām Latvijā dzīvojošām etniskajām grupām.

Pievienot komentāru

Konfesijas būs vienlīdzīgākas par citiem īpašniekiem?Viens miljons eiro nākamgad un vismaz divi miljoni eiro gadā, sākot no 2019. gada – tik lielu valsts budžeta finansējumu reliģiskajām organizācijām to īpašumā esošo valsts pieminekļa statusu ieguvušo dievnamu atjaunošanai paredz šobrīd varas gaiteņos klīstošais Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojekts.
Draugiem Facebook Twitter Google+