Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. decembris, 2016
Drukāt

LNMM Kupolu zāli atklās ar Jura Boiko darbu retrospekciju

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Piektdien, 2. decembrī, plkst.18 Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja Kupola zālē tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sagatavotā izstāde “Juris Boiko. Sāls kristāli”, kas veltīta māksliniekam Jurim Boiko (1954 – 2002), LA.lv uzzināja muzejā.

Tā ir pirmā izstāde, kas iekārtota pēc muzeja rekonstrukcijas izveidotajā Kupola zālē, un tajā pirmoreiz vienkopus skatāmas Jura Boiko deviņdesmitajos gados īstenotās instalācijas. Par izstādes pamattēmu izvirzīts sāls kristāls – Jura Boiko darbu pamatelements. Mākslinieku sāls kā materiāls saistīja ar tā kristāliskās struktūras spēju ietekmēt smalkus enerģētiskos procesus cilvēkos un vidē, taču vienlaikus sāls raksturo Jura Boiko darbību Latvijas konceptuālās mākslas laukā, ikkatru parādību izpētot līdz tās dziļākajam slānim.

“Plānojot šo izstādi, saskāros ar virkni jautājumu, kas saistīti ar instalāciju mākslas, laikā balstītu mediju (time-based media) un vietai piesaistītu (site-specific) mākslas darbu rekonstrukciju, turklāt atbildes uz šiem jautājumiem bija jāatrod bez autora līdzdalības. Juris Boiko bija mākslinieks–konceptuālists. Viņa darbos ideja bija primārā, koncepts dominēja pār materialitāti. Lai gan Jura Boiko darbu materiālais izpildījums bija variējams, kopā ar restauratori Evitu Melbārdi centāmies maksimāli pietuvoties to oriģinālajam risinājumam. Instalāciju rekonstruēšanas procesā tika izmantoti paša autora pieraksti, ievēroti viņa dotie norādījumi un rūpīgi izpētīta saglabājusies dokumentācija, kā arī aptaujāti laikabiedri un oriģināldarbus redzējušie cilvēki,” izstādes sagatavošanu raksturo kuratore Māra Žeikare.

Izstādē tiks eksponētas trīs rekonstruētas mākslinieka instalācijas, kuras autors veidojis 20. gadsimta 90. gados – “Sālspūtējs” (1990), “Sālssērdzība” (1993) un “29 pašportreti” (1994). Līdz mūsdienām tās nebija saglabājušās, jo uzreiz pēc eksponēšanas izstāžu zālēs tās tika demontētas.

Darbu rekonstrukcija bija iespējama, pateicoties Boiko ģimenes rūpīgi saglabātajiem arhīva materiāliem, kas šobrīd nodoti izpētei Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā. Ekspozīciju papildinās arī darbs “Stiklu sālsezeri” (1998) un jaundarbs, īstenots pēc Jura Boiko atstātajām skicēm – “Sālspūtējs-2”, kas top sadarbībā ar skaņu mākslinieku Mārtiņu Roķi. Darbs tiek veidots ar improvizētu skaņas risinājumu, vienlaikus saglabājot oriģinālo mākslinieka ieceri par sāls kristālu klājumu, uz kura tiek projicēta mākoņu kustība reāllaikā.

Atbildes uz jautājumiem, kas radušies, rekonstruējot Jura Boiko darbus, tiks meklētas 3. decembrī notiekošajā starptautiskajā simpozijā “Salabot to, kas nav salauzts. Kā rekonstruēt laikmetīgo mākslu?”, ko sadarbībā ar LNMM organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Simpozijā tiks aplūkotas dilemmas, kas rodas, mēģinot rekonstruēt laikmetīgās mākslas darbus, īpašu uzmanību pievēršot instalācijām, performancēm, kinētiskiem vai multimediju mākslas darbiem.

16. decembrī, 8. un 22. janvārī izstādes ietvaros notiks sāls kristālu radošās darbnīcas bērniem. Radošajā nodarbībā bērni uzzinās, kādu lomu spēlē sāls cilvēku dzīvē, atklās tā iedabu un paši piedalīsies sāls kristālu audzēšanas procesā, darinot nelielus mākslas darbus. Darbnīcas notiks LNMM, visi darbam nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas. Būs iepēja uzzināt, kas ir konceptuālā māksla un kāpēc par sāli interesējās Juris Boiko.

Juris Boiko dzimis 1954. gadā izsūtīto ģimenē, kas Latvijā atgriezās 1958. gada beigās. Politiskas neuzticamības dēļ Jurim Boiko bija liegts studēt augstskolā, taču viņš apmeklēja Birutas Delles gleznošanas studiju “Zemūdene”, mācījās pie gleznotāja Anša Stundas un ieguva mākslinieka–noformētāja diplomu Tautas augstskolā. 1963. gadā aizsākās Jura Boiko un Hardija Lediņa draudzība, skolā veidojot samizdata žurnālus, un viņu kopīgā radošā un domāšanas telpa turpinājās abu dzīves garumā. Viņu izveidotā radošā apvienība NSRD bija viena no nozīmīgākajām mākslas izpratnes robežu paplašināšanas parādībām Latvijā – kopā ar Boiko un Lediņu tajā no 1982. līdz 1989. gadam darbojās arī virkne citu radošu personību. Pēc NSRD iziršanas, 90. gados Juris Boiko radošo darbību turpināja individuāli, veidojot konceptuālas video instalācijas, arī kā mākslas kritiķis un kurators, tulkoja no vācu un angļu valodām, atdzejoja modernisma un baroka autorus un rakstīja dzeju pats.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+