LNO orķestra mūziķi, aicinot aizdomāties par mūziķa profesijas nākotni, nodos asinis 0
Lielākā daļa Latvijas Nacionālās operas (LNO) orķestra mākslinieku rīt, 13. februārī, nodos asinis, lai tādā veidā pievērstu gan operas administrācijas, gan arī valdības un sabiedrības uzmanību, aicinot aizdomāties par mūziķa profesijas nākotni.
Kā pastāstīja LNO orķestra un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra arodbiedrību valžu priekšsēdētājs Aldis Grunde, LNO administrācija līdz šim nekādi nav reaģējusi uz mūziķu sūtītajām vēstulēm ar aicinājumu atjaunot pilna laika darba slodzi. Tāpat arī streiku rīkošana līdz šim vienmēr tikusi apstrīdēta tiesā, tādēļ mūziķi šoreiz izvēlējušies šādu likumīgu uzmanības pievēršanas formu, jo cilvēkam nav aizliegts nodot asinis.
Grunde skaidroja, ka tajā dienā, kad cilvēks ir aizgājis nodot asinis, viņš darbā var ņemt brīvu dienu. To izmantošot arī mūziķi, tieši tādēļ var tikt apdraudēta “Nībelungu gredzena” izrādīšana, jo šajā laikā sākas aktīvi mēģinājumi gan mūziķiem, gan arī mūziķiem kopā ar dziedātājiem.
Asinis nodot ir gatavi 69 no aptuveni 100 operas orķestra māksliniekiem. Ja izvirzītās prasības netiks ņemtas vērā, tad šāda akcija var tikt atkārtota ik pēc deviņām nedēļām, kas savukārt var apdraudēt “Rīgas operas festivāla” norisi un Riharda Vāgnera “Nībelungu gredzena” iestudējumu.
2009. gadā, kad operai tika samazināta valsts piešķirtā dotācija, operas administrācijai bija jālemj par izdevumu samazinājumu. Tajā laikā mūziķiem bija izvēle pieņemt algas samazinājumu vai samazināt slodzi. Mūziķi toreiz lēma par slodzes samazinājumu, cerot, ka situācija drīz mainīsies, taču līdz pat šim laikam LNO orķestra māksliniekiem pilna laika darba slodze nav atjaunota, neskatoties uz to, ka mūziķiem apgūstamais materiāla klāsts salīdzinājumā ar 2009. gadu ir kļuvis ievērojami lielāks, skaidroja Grunde.
Ar šīs akcijas palīdzību mūziķi cer pievērts arī valdības uzmanību, aicinot mainīt esošo kultūras politiku. “Ja kultūras politika netiks mainīta, tad tā bedre, kurā atrodas mūziķa profesija, kļūs arvien dziļāka. Jau tagad ir arvien mazāk jaunās paaudzes cilvēku, kuri vēlas mācīties par mūziķi. Mūziķa profesija nav skolotāja profesija, kuru var apgūt tikai četru vai piecu gadu laikā,” uzsvēra Grunde.
No viņa teiktā izriet, ka Latvijā ir aptuveni 350 profesionāli mūziķi, kuri saņem izglītībai neadekvātu atalgojumu. Jau tagad nākas saskarties ar instrumentu specialitātēm, kurās neviens vairs nemācās, un ir problēmas nokomplektēt orķestru sastāvus ar augsta līmeņa profesionāļiem. Tajā pašā laikā Grunde min, ka operas nams un koncertzāles tukšas nepaliks, jo ir ļoti daudz labu orķestru kaimiņu valstīs, kuru valdība saprot nacionālās kultūras nozīmi un neiznīcina to.
