LNO top baleta izrāde „Mesija” 0
27. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) gaidāma baleta izrādes „Mesija” pirmizrāde. Jauniestudējuma muzikālo pamatu veidos Georga Frīdriha Hendeļa tāda paša nosaukuma vērienīgā oratorija, kas iedvesmojusi argentīniešu horeogrāfu Maurisio Vainrotu neparastai dejas izrādei. Tā izstaros emociju, prieka un enerģijas pārpilnību, laikmetīgā baleta valodā paužot pārdomas par garīguma lomu mūsdienu pasaulē.
Hendeļa „Mesija” ir viens no majestātiskākajiem un iedvesmojošākajiem skaņdarbiem pasaules mūzikas vēsturē. Saskaņā ar mūzikas profesionāļu teikto, šī mūzika ir kosmiskas enerģijas un cilvēkus garīgi vienojoša prieka pilna. Tieši šādu izjūtu kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupu piedāvās koris „Ave Sol”, solisti Evija Martinsone, Sergejs Jēgers, Viesturs Jansons un Kalvis Kalniņš, kā arī LNO orķestra kamersastāvs. Pie diriģenta pults – izcilais baroka mūzikas interprets Andris Veismanis.
„”Mesija” ir dziļi reliģiozs darbs. Un nav svarīgi, vai tā ir musulmaņu, katoliskā, anglikāņu vai ebreju reliģija, svarīgākais – kas notiek ar māksliniekiem radīšanas procesā: lai mēs, izrādes veidotāji, justos apskaidroti, jo „Mesija” – tās ir jūtas un emocijas,” saka iestudējuma horeogrāfs Vainrots.
Harismātiskā horeogrāfa darbus iestudējušas vairāk nekā 40 kompānijas visā pasaulē. Un tieši „Mesijai” viņa radošajā biogrāfijā ir īpaša vieta – šo uzvedumu Vainrots sauc par vienu no saviem vismīļākajiem radošajiem „bērniem”: viņš to iestudējis gan Beļģijas Karaliskajā Flandrijas baletā, gan Čīles Nacionālajā baletā, Bordo Nacionālās operas baletā, Zviedrijas Nacionālajā baletā. Nu pienākusi kārta Rīgai.
Maurisio Vainrots, kurš līdz šim Latvijas publikai jau pazīstams ar baleta viencēlieniem „Tango plus” un „Ceļojumi”, prāto, ka brīdī, kad darbs iestudēts, tas sāk dzīvot pats savu dzīvi, jo dejotāji, ar kuriem viņš strādā konkrētajā brīdi, ikreiz tam iedveš savu dzīvību un citu elpu. „Darba procesā man vienmēr ir lieliskas attiecības ar dejotājiem, jo ir svarīgi, lai mākslinieki strādātu ar mīlestību,” tā M. Vainrots, kas savās intervijās ārzemju presē ne reizi vien slavējis Latvijas baleta māksliniekus.
Meistars atzīst: viņa veidotā horeogrāfija „Mesijā” ir grūta, jo piesātināta ar savdabīgām tehniskām niansēm un paņēmieniem: „Dejotājiem jābūt gan dziļi muzikāliem, gan tehniski perfektiem, tomēr skatītājam nav jāredz mākslinieku fiziskais grūtums! Jo, manuprāt, labam dejotājam, tāpat kā talantīgam aktierim vai gleznotājam, tehnika kalpo tikai kā līdzeklis idejas un tēla atklāsmei, „Mesijas” gadījumā – lai skatītājiem spētu pārraidīt garīgās vibrācijas.”
„Mesijas” eleganto vizuālo tēlu vieno baltā krāsa: gan scenogrāfiju, gan kostīmus veidojis Vainrota uzticamais kolēģis un domubiedrs daudzu gadu garumā – nu jau mūžībā aizgājušais mākslinieks Karloss Gajardo (Carlos Gallardo).
Ar Hendeļa „Mesiju”, tāpat kā baroka mūziku kopumā, īpašas attiecības ir arī diriģentam Andrim Veismanim, kurš savā radošajā biogrāfijā kopā ar dažādu mūziķu sastāviem oratoriju atskaņojis daudzkārt jau kopš 1994. gada. Starp citu, tieši viņa vadībā „Mesija” savulaik jau tikusi izdejota, sadarbojoties ar Olgas Žitluhinas dejas kompāniju.
„Protams, šoreiz būs cita koncepcija, cits temporitms. „Mesija” ir dziļi garīgs, muzikāli piepildīts darbs, kura interpretācija dejas izrādes veidolā ir vēl komplicētāka. Jārēķinās ar horeogrāfa koncepciju, kas ietekmē gan paužu garumus starp daļām, tāpat jārespektē baleta mākslinieku varēšana. Manuprāt, mūsu baletam tas būs jauns izaicinājums,” prāto Andris Veismanis.
Lai gan „Mesijas” partitūras pamatvariants ir triju stundu garš, saskaņā ar Maurisio Vainrota ieceri dejas izrādei izmantota saīsināta versija, kuru noslēdz slavenais koris „Hallelujah”. Galu galā, pats Hendelis 1741. gadā uzrakstīto oratoriju pēcāk vairākkārt pārstrādājis atšķirīgās versijās.
Jāatgādina, ka Andris Veismanis, būdams izcils baroka mūzikas interprets, Latvijas Nacionālajā operā savulaik iestudējis gan G. F. Hendeļa operu „Alčīna”, gan „Akīds un Galateja”. „Mesijas” iestudējumu viņš sauc arī par iespēju atjaunot LNO orķestra iestrādes baroka mūzikas atskaņošanā.
Diriģents ir arī gandarīts, ka šajā „Mesijas” iestudējumā kopā ar izcilajiem LNO baleta māksliniekiem piedalīsies solisti, kuri viņa vadītajos „Mesijas” iestudējumos dziedājuši vairākkārt: Evija Martinsone (soprāns), Sergejs Jēgers (kontrtenors) un Viesturs Jansons (tenors), kuriem šoreiz piepulcēsies ar elastīgi jauneklīgu vokālu apveltītais baritons Kalvis Kalniņš. Jaunais dziedātājs šobrīd paralēli studijām Latvijas Mūzikas akadēmijā meistarību papildina LNO akadēmijā.
Iestudējumā piedalīsies LNO baleta mākslinieki Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Elza Leimane-Martinova, Sabīne Guravska, Iļana Puhova, Evelīna Godunova, Jolanta Lubēja, Alise Prudāne, Ieva Rācene, Nataļja Lipska, Laine Paiķe, Annija Kopštāle, Aleksandra Astreina, Kristīne Neikšina, Anna Russke, Jete Lakuča, Milana Komarova, Baiba Beitika, Paulīna Druka, Jeļena Bessudnova, Jevgeņija Trautmane, Margarita Mergoļda, Valērija Mergoļda, Laura Jasmane, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Zigmārs Kirilko, Andris Pudāns, Viktors Seiko, Arturs Sokolovs, Ringolds Žigis, Aleksandrs Osadčijs, Aleksandrs Latišonoks, Pāvels Bartuls, Sergejs Sosnovskis, Donats Rudzītis, Žans Mergoļds, Māris Spriņģis, Toms Lieldidžs-Kolbins, Antons Freimans, Andrejs Seiko, Mihails Cveks, Kristaps Lintiņš, Kristaps Jaunžeikars.
Pēc pirmizrādes 27. aprīlī „Mesija” šosezon būs skatāma vairs tikai divas reizes: 28. aprīlī un 8. maijā.
