Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. februāris, 2013
Drukāt

LNO top Vāgnera operas „Reinas zelts” atjaunojums

foto - publicitātesfoto - publicitātes

Latvijas Nacionālajā operā sācies darbs pie Riharda Vāgnera vērienīgās tetraloģijas „Nībelunga gredzens” pirmās daļas – operas „Reinas zelts” atjaunojuma. Uz LNO skatuves tas šopavasar būs skatāms vien divas reizes – 8. un 10. martā. Trešo reizi to varēsim vērot 4. jūnijā, kad Latvijas Nacionālā opera Rīgas Operas festivāla ietvaros aicinās uz gadsimta notikumu: atzīmējot Riharda Vāgnera divsimtgadi, festivālā tiks izrādītas visas „Nībelunga gredzena” operas.

Operas „Reinas zelts” iestudējuma atjaunojumā iesaistīsies augsta līmeņa starptautisks solistu ansamblis: kopā ar LNO solistiem Armandu Siliņu, Andri Ludvigu, Krišjāni Norveli, Rihardu Mačanovski, Danu Bramani, Ilonu Bageli, Airu Rūrāni un Kristīni Zadovsku uz skatuves kāps viens no Skandināvijas vadošajiem baritoniem Frederiks Seterstrēms un Baireitā dzimušais Ralfs Lukass (Votāns), zviedru tenors Jērans Eliasons (Loge), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Alberihs), zviedru tenors Bengts Ula Morgnijs (Mīme), zviedru mecosoprāns Martina Dike (Frika), krievu mecosoprāns Ļubova Soklova (Erda) un ukraiņu soprāns Julianna Bavarska (Voglinde).

Pie iestudējuma diriģenta pults stāsies gan viens no Eiropā atzītākajiem Vāgnera mūzikas interpretiem – Latvijas skatītājiem labi zināmais Korneliuss Meisters (pirmizrādē 08.03.), kurš LNO debitēja, vadot R.Vāgnera operas „Zīgfrīds” iestudējumu Viestura Kairiša režijā, gan arī jaunā un daudzsološā diriģente Joana Malvica (10.03.) – viena no retajām operu diriģentēm sievietēm, kura turklāt pievērsusies muzikāli sarežģītajām Vāgnera partitūrām. Pērn, 25 gadu vecumā, Joana debitēja Latvijas Nacionālajā operā, diriģējot Mocarta operu „Dons Žuans”, savukārt aprīlī LNO viņa pirmo reizi diriģēja Vāgnera operu – „Nībelunga gredzena” noslēdzošo daļu „Dievu mijkrēslis”.

Operā „Reinas zelts” aizsākas cīņa par maģisko gredzenu, kas tā īpašniekam sniedz varu pār visu pasauli.

„Visi varoņi Gredzena spēlē izmanto jebkādus līdzekļus cīņā par varu un tiesībām veidot realitāti, kas viņiem pašiem šķistu jēgpilna. Pat dievu dievs, īstenības radītājs un tās kārtības sargs, izrādās iesprostots paša realitātes mākslīgumā. Tas, kas sākotnēji šķiet spēcīgs un skaists, patiess un īsts, spēles gaitā izrādās viņa pašpārliecinātības diktēti nožēlojami pūliņi. Kopš dienas, kad dievi uzmeistaroja sev teatrālo skatuvi, kurā pašiem nemitīgi izrādīties, tie nekad nav bijuši tik ļoti cilvēcīgi un cilvēki – tik ļoti pakļauti viņu žēlastībai,” iestudējuma koncepciju skaidro norvēģu izcelsmes Berlīnē dzīvojošais režisors Stēfans Herheims, kuru prestižais laikraksts „The Guardian” nodēvējis par „spožāko vāgneristu no dzīvajiem”.

Der atgādināt: viena no būtiskākajām Latvijas opermākslas lapaspusēm saistīta ar laiku, ko Rihards Vāgners pavadīja Rīgā kā Pilsētas teātra pirmais kapelmeistars no 1837. gada līdz 1839. gadam. Godinot ievērojamā komponista piemiņu, no 2006. gada „Nībelunga gredzena” tetraloģijas uzvedumi bijuši LNO mākslinieciskās programmas centrā.

Doma par operu pēc vācu nacionālā eposa par Zīgfrīdu un Nībelungiem Vāgneram radās 1848. gadā. 1874. gadā, 21 gadu pēc komponēšanas sākuma un 26 gadus pēc pirmās operas libreta uzrakstīšanas, “Nībelunga gredzens” bija pabeigts. Visas tetraloģijas pirmiestudējums notika speciāli celtajā Vāgnera teātrī Baireitā 1876. gadā.

Vienīgais cikliskais “Nībelunga gredzena” iestudējums Rīgā līdz šim noticis tikai 1902. gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+