Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. septembris, 2013
Drukāt

LNO valdes jautājumā ir jārod kompromiss, rosina Dripe

LETALETA

Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes locekļu pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomnieks Jānis Dripe aicina ministri un komponistu Arturu Maskatu rast kompromisu LNO valdes jautājumā.

“Es esmu kompromisu cilvēks un uzskatu, ka arī LNO valdes jautājumā abām pusēm ir jārod kompromiss,” intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Dripe.

Viņš ir pārliecināts, ka LNO jaunajā valdē būtu jāstrādā Maskatam, Andrejam Žagaram un Inesei Eglītei. Apstiprināt LNO valdi tieši šādā sastāvā ministrei bija rekomendējusi arī konkursa komisija, apliecināja Dripe.

Kā ziņots, Maskats ir atteicies vadīt LNO valdi, ja tajā nebūs Žagars.

Komponista Maskata radošais veikums, viņa pieredze operas vadīšanā, mākslinieciskās stratēģijas izstrādē ir novērtēta profesionāļu aprindās, viņa viedokli ciena, norādīja Dripe. Maskata atrašanās valdē, pēc Dripes domām, būtu īpaši vēlama. Tas, kā Maskats prezentēja savu redzējumu, licis domāt, ka pie labas sakritības viņš varētu vadīt LNO valdi.

“Ir jāsaprot, ka šajā gadījumā ir darīšana ar radošiem cilvēkiem, viņi ir emocionāli, jūtīgi, subjektīvi, bet dažās jomās ģeniāli. Ministres skatījums savukārt ir racionāls – tie ir valsts līdzekļi, jo LNO ir valsts kapitālsabiedrība, kas, salīdzinot ar citiem teātriem, saņem milzīgas valsts dotācijas,” norādīja Dripe.

Situācijā, kad abas puses ir “daudz ko pateikušas viena otrai”, vajadzētu meklēt kompromisu, norādīja komisijas vadītājs, piebilstot, ka labu speciālistu zaudējums ir zaudējums operai.

Tas, ka direktoram ilgstoši ir saspīlētas attiecības ar arodbiedrībām, ka ir budžeta problēmas, liecina, ka viena cilvēka vadība nav izcilas pārvaldības modelis, atzina Dripe, tomēr pauda pārliecību, ka arī pašreizējā situācijā var atrast kompromisu. Pēc viņa domām, Maskats var vadīt operu, Žagars var palikt valdē kā izcils ārlietu ministrs, jo viņa kontakti un iestrādes ir vērā ņemamas, īpaši 2014. un 2015.gada LNO plānu sakarā. Savukārt Eglīte varot dot savu pienesumu finanšu pārraudzībā, marketingā, menedžmentā, operai noderīgs varot būt arī viņas skatījums no malas.

Dripe atzīmēja, ka kultūras speciālisti, kas darbojās komisijā, godprātīgi darīja savu darbu. LNO valdes locekļu pretendentus vērtēja Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne, Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras menedžmenta profesors Ivars Bērziņš, Kultūras alianses pārstāvis Juris Dambis, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters un Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieks Juris Šumeiko. Komisiju vadīja kultūras ministres padomnieks Dripe.

Komisija saņēma desmit pretendentu pieteikumus, kuri bija sagatavojuši detalizētu LNO līdzšinējās darbības vērtējumu un nākotnes attīstības redzējumu. “Jā, es esmu apmierināts ar komisijas darbu, tās bija atklātas, demokrātiskas diskusijas,” teica Dripe. Konkursa finālistu vērtējumā klāt bija arī kultūras ministre, kura dzirdēja piecas no sešu finālistu prezentācijām.

Komisija ministrei apstiprināšanai LNO valdē rekomendēja “trīs plus vienu pretendentu”, ja gadījumā kāds no viņiem nevēlēsies darboties valdē.

“Vienā pozīcijā ministres viedoklis ir atšķīries no komisijas lēmuma, jo no rekomendētajiem četriem viena nav LNO valdes sastāvā, un tas ir Andrejs Žagars,” teica Dripe.

Viņš arī uzsvēra, ka konkursa komisija visu pretendentu profesionalitāti un atbilstību vērtēja absolūti līdzvērtīgi, uzdeva vienādus jautājumus. Pēc Dripes domām, tā bija sava veida privilēģija, ka komisija varēja nevērtēt LNO arodbiedrību viedokli un to vēstulē izteikto prasību neiekļaut valdes sastāvā Žagaru. Komisija arī nevērtēja LNO pēdējo gadu budžeta izlietojumu un finanšu disciplīnas un personāla menedžmenta jautājumus. Komisija no tā varēja abstrahēties. Līdz ar to Dripe neesot pārsteigts, ka kultūras ministres viedoklis vienā būtiskā niansē no komisijas viedokļa atšķīrās.

Kā LETA jau ziņoja, Jaunzeme-Grende, pretēji konkursa komisijas rekomendācijai, atteicās iekļaut valdes sastāvā līdzšinējo operas direktoru Žagaru, aizbildinoties ar vēstuli, ko ministrei iesnieguši divu arodbiedrību vadītāji. Kopumā LNO ir piecas arodbiedrības. Vēstulē, ko parakstījuši no malas pieaicināti arodbiedrību līderi – individuāli praktizējoša advokāte Māra Ļūļa-Frankēvica un kultūras ministres partijas biedrs Aldis Grunde, direktors Žagars tiek vainots “mobingā un bosingā”, proti, ar dažiem māksliniekiem tiekot slēgti terminētie darba līgumi, ar citiem – neterminētie, arī lomu sadale notiekot pēc direktora subjektīviem apsvērumiem.

Savukārt vairāki LNO vadošie solisti – Liene Kinča, Ilona Bagele, Inga Šļubovska – atklātā vēstulē nepiekrīt minēto arodbiedrību izteikumiem un aktivitātēm, kas solistos raisījušas sašutumu. Solisti akcentē, ka nekur pasaulē jaunie dziedātāji, arī kora mākslinieki, netiek lutināti ar tādām atbalsta un izaugsmes iespējām kā LNO. Viņi uzskata, ka problēmas jārisina bez personiskiem apvainojumiem un slēptām politiskām intrigām, bet LNO valdē noteikti jābūt cilvēkam, kurš “pazīst drēbi”.

Par Žagara neiekļaušanu vadībā neizpratni pauduši gan LNO ārvalstu partneri, gan pasaules slavu ieguvuši Latvijas solisti Egils Siliņš, Kristīne Opolais, Aleksandrs Antoņenko, diriģents Andris Nelsons.

Kultūras ministrija 30.augustā paziņoja, ka LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos un komponists Maskats ir izraudzīts par LNO valdes vadītāju, kā arī LNO valdē darbosies līdzšinējā vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas (LTV) kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova. Savukārt līdzšinējam LNO vadītājam Žagaram vieta valdē nav atradusies, bet piedāvāts padomnieka amats, no kura viņš atteicies.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+