Kultūra
Mūzika

LNSO un orķestra Goda diriģents Vasilijs Sinaiskis Valentīndienā sniegs aizraujošu programmu0

Publicitātes foto

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) aicina pavadīt Valentīndienu krāsainā muzikālā noskaņā. 14. februārī uz Lielās ģildes skatuves atgriezīsies pasaulslavenais diriģents Vasilijs Sinaiskis, kas reiz bijis LNSO galvenais diriģents un tikko atgriezies no nozīmīga Eiropas apceļojuma ar leģendāro Sanktpēterburgas filharmonijas orķestri. Vasilijam Sinaiskim un LNSO pievienosies Valsts akadēmiskais koris “Latvija” (mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais) un solisti – čelliste Diana Ozoliņa un altists Arigo Štrāls. Mākslinieki atskaņos Pētera Plakida, Riharda Štrausa un Sergeja Taņejeva skaņdarbus.

Vasilijs Sinaiskis ir starptautiski pazīstams operu un simfonisko koncertu diriģents ar plašu pieredzi vērā ņemamos opernamos un koncertzālēs, kā arī pieprasīts diriģēšanas pasniedzējs. Sinaiska karjera aizsākās 1973. gadā ar piedalīšanos Herberta fon Karajana fonda konkursā, kur viņš iegūst zelta medaļu. Pēc konkursa Sinaiski aicina diriģēt koncertus ar Maskavas labākajiem orķestriem un viņš kļūst par asistentdiriģentu Maskavas filharmonijas orķestrī, kur strādā līdz 1976. gadam. Ar šo orķestri viesodamies Dzintaru koncertzālē, Vasilijs Sinaiskis nokļūst Latvijas Valsts filharmonijas direktora Filipa Šveinika uzmanības lokā, 1975. gadā Sinaiskis kļūst par LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu, paliek šajā postenī līdz 1987. gadam un ievērojami attīsta orķestra māksliniecisko sniegumu, paplašina repertuāru un sniedz nenovērtējamu ieguldījumu latviešu komponistu daiļrades veicināšanā. Par veikumu pie orķestra diriģenta pults LNSO 2017. gadā iecēla Vasiliju Sinaiski par Goda diriģentu. Vasilija Sinaiska ieguldījums Latvijas mūzikas apritē novērtēts ar Lielo mūzikas balvu 1999.

Koncertā tiks atskaņoti Pētera Plakida, Riharda Štrausa un Sergeja Taņejeva skaņdarbi.

Viens no apdāvinātākajiem latviešu komponistiem Pēteris Plakidis simfonisko darbu “Atskatīšanās” komponē 1991. gada vasarā. Pirmatskaņojumā 1991. gada 1. oktobrī Lielajā ģildē muzicē LNSO, diriģē Pauls Megi. 1992. gadā Plakida “Atskatīšanās” Paula Megi vadībā skan LNSO vieskoncertos Zviedrijā un Vācijā. Zviedru laikraksta Svenska Dagebladet apskatnieks Larss Hedblads raksta: “Plakida “Atskatīšanās” ir sapnim līdzīga kompozīcija ar delikāti izmeklētām saskaņām, latvisku garšu.” Intervijā Olgai Pētersonei Vasilijs Sinaiskis atzīst, ka viņu un Plakidi saistīja cieša garīga domubiedrība. Plānots, ka tuvākajā laikā LNSO, Vasilijs Sinaiskis un nacionālais skaņu ierakstu nams “Skani” ieskaņos Pētera Plakida simfoniskās mūzikas tvartu.

Rihards Štrauss ir viens no romantiskā laikmeta beidzamajiem milžiem, un viņa daiļrades jaunības periods slavens ar virkni tēlainām un orķestrāli iespaidīgām simfoniskajām poēmām. “Dona Kihota” žanriskais apzīmējums ir “fantastiskas variācijas par bruņnieciskas iedabas tēmu”. Titulvaronis, protams, ņemts no Migela de Servantesa slavenā romāna, un savā skaņdarbā Rihards Štrauss ir neslēpti programmatisks, respektīvi, mūzika skaidri zīmē ainas no Servantesa romāna, un savā ziņā šī ir simfoniska animācijas filma. Čells iemieso donu Kihotu, savukārt altvijoles soloepizodēs mēs satiekam dona uzticamo ieročnesēju. Obojai ir mīlas vēstneses uzdevums – tā tēlo saites, kas donu sien pie daiļās Dulcinejas.

Simfoniskās poēmas “Dons Kihots” atskaņojumā piedalīsies divi solisti. LNSO čellu grupas koncertmeistare Diana Ozoliņa ir Lielās mūzikas balvas laureāte, “LNSO čellu Dream Team” vadītāja, pedagoģe Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un docente Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Augusta Dombrovska starptautiskā jauno stīginstrumentālistu konkursa līdzrīkotāja. Arigo Štrāls ir LNSO altu grupas koncertmeistars, JVLMA profesors, Lielās mūzikas balvas nominants, pieredzējis pedagogs un aktīvs solo un kamermūziķis.

Kā trešo skaņdarbu dzirdēsim Sergeja Taņejeva skaisto, emocionāli spēcīgo kantāti “Damaskas Jānis”. Taņejevs bija krievu komponists ar plašu redzesloku, kosmopolītiskiem uzskatiem, nevainojamu gaumi un morāli augstvērtīgu raksturu. Pētera Čaikovska audzēknis un viens no pirmajiem, kas iestājās jaunatvērtajā Maskavas konservatorijā. Teicams pianists un žilbinoši labs ansamblists. Viena no viņa dzīves pamatidejām bija doma par to, ka krievu mūzikā pārāk jūtams viduslaiku un renesanses stingrā stila polifonijas perioda trūkums un ka tas sevišķi noderētu pareizticīgo baznīcas sakrālajā mūzikā. Ar darbiem “Damaskas Jānis” un “Pēc psalma lasīšanas” viņš rādīja šīs savas idejas paraugīstenojumu praksē. Kantātei “Damaskas Jānis” Sergejs Taņejevs deva sava pirmā opusa godu, kaut gan pirms tam jau bija sacerējis vairākus desmitus opusu, ko savā paškritiskumā nevēlējās publiskot. Damaskas Jānis (~675–749) bija sīriešu mūks un priesteris – dzejnieks, rakstnieks, teologs, mūziķis, viņa interešu lokā bija jurisprudence un filozofija, viņu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem vīriem austrumu pareizticīgo baznīcā, un viņa teksti ietekmē radošus un dievbijīgus prātus līdz pat mūslaikiem. Kantātes komponēšanas process ilga vairākus gadus, un pirmatskaņojums nesa slavu Taņejevam – kritika jo sevišķi uzteica polifonās rakstības meistarīgo pārvaldīšanu.

Kantātes atskaņojumā piedalīsies LNSO uzticamais sadarbības partneris Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, kas 2019. gadā svinēs 77. jubileju un kura mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 1997. gada ir Māris Sirmais. Pēdējos gados koris Latvija radoši sadarbojas ar vadošajiem Singapūras, Izraēlas, Vācijas, Igaunijas, Maskavas, Sanktpēterburgas simfoniskajiem orķestriem un arī ar izcilajiem diriģentiem Marisu Jansonu, Nēmi Jervi, Mstislavu Rostropoviču, Pāvo Jervi, Kristjanu Jervi un daudziem citiem.

14. februārī Oresta Silabrieža vadīto “Pirmskoncerta sarunu” viešņa būs muzikoloģe Ināra Jakubone. Abi apspriedīs Pētera Plakida daiļradi un viņa simfonisko darbu “Atskatīšanās” kā tās robežstabu; tiks arī demonstrētas tēlainākās epizodes no Riharda Štrausa poēmas “Dons Kihots”. Sarunas norisināsies Lielās ģildes Minsteres zālē pl. 18.18.

LA.lv