Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. decembris, 2013
Drukāt

Lodveida zibens vai NLO? Noslēpumainās parādības 8 īpatnības (1)

Foto - LETA/EPAFoto - LETA/EPA

Autors – Signe Koļcova,”Planētas Noslēpumi”

Pasaules zinātnes prāti jau pietiekami sen interesējas par lodveida zibeņiem. Pusotru gadsimtu, kas pavadīts, tos pētot, izvirzīti vairāki desmiti visneiedomājamāko hipotēžu, kas mēģina skaidrot šā fenomena iedabu. Ļoti bieži to identificē ar NLO. Katrā ziņā šis ir tieši tas gadījums, kad kādu vienu neizprotamu parādību mēģina izskaidrot ar citu tikpat neizskaidrojamu parādību.

Fotogalerijā – gravīras, zīmējumi un aculiecinieku fotogrāfijas

Protams, pamatīgāk parokoties gan tīmekļa vietnēs, gan cita rakstura vēstures avotu glabātavās, varētu vērienīgi aplūkot cilvēku traģiskās satikšanās ar lodveida zibeņiem, taču laikam jau svarīgākais, ko mēs ikviens vēlamies, ir izpratne – kas tad īsti ir šī parādība?

Zinātnieki aprēķinājuši, ka katru dienu uz mūsu planētas kopumā plosās vismaz 44 000 vētru, savukārt ik sekundi zemē ietriecas vismaz 100 zibeņu! Taču tie visi pārsvarā ir tā dēvētie parastie jeb lineārie zibeņi, kuru mehānisms speciālistiem jau sen zināms un pietiekami labi izpētīts. Parastie zibeņi ir elektriskā lādiņa viena no daudzveidīgajām formām, un tā veidojas augsta spiediena iedarbībā, ko savukārt izraisa dažādas mākoņa daļas vai daļas, kas atrodas starp mākoni un zemi. Ļoti ātra jonizētās gāzes uzkaršana izraisa tās izplešanos, un tas jau ir skaņas vilnis jeb tas, ko pazīstam kā pērkonu.

Tomēr joprojām vēl nevienam pētniekam nav izdevies pieņemami izskaidrot to, kas tad ir lodveida zibens. Viss liecina, ka šajā nolūkā nepieciešama labi organizēta un koordinēta ļoti dažādu zinātnes jomu speciālistu kopdarbība – sākot ar kvantu fiziku un beidzot ar neorganisko ķīmiju. Tajā pašā laikā jau ir noteiktas vairākas pietiekami precīzas pazīmes, pēc kurām lodveida zibeni var atdalīt no citām dabas parādībām.

Gan šajā materiālā minētie, gan daudzi citi lodveida zibens teorētiskie modeļi, laboratoriskie pētījumi un neskaitāmi tūkstoši fotogrāfiju ļauj zinātniekiem noteikt daudzus šīs parādības parametrus un raksturīgās īpašības.

1. Kāpēc šos zibeņus vispār dēvē par lodveida? Ievērojami lielākā daļa aculiecinieku uzsver, ka redzējuši tieši bumbu. Tiesa, nereti novērotas arī citas formas – sēne, bumbieris, lāse, lēca vai gluži vienkārši pilnībā bezveida miglveidīgi sabiezinājumi.

2. Krāsu gamma ir daudzveidīga – dzeltena, oranža, sarkana, balta, zilgana, zaļa, visā tumšajā spektrā no gaiši pelēkā līdz pilnībā melnajam. Starp citu – ir arī daudz dokumentāru apliecinājumu tam, ka lodveida zibens bieži mēdz būt arī neviendabīgā krāsojumā vai arī tā krāsas turpat acu priekšā spēj strauji un bieži mainīties.

3. Vistipiskākais lodveida zibens izmērs ir 10–20 centimetri, retāk novērojami mazākie: 3–10 centimetri un lielākie – 20–35 centimetri diametrā.

4. Par lodveida zibeņu temperatūru speciālistiem ir dažādi viedokļi. Visbiežāk min 100–1000 Celsija grādus. Zināms, ka lodveida zibens spēj acumirklī izkausēt stiklu, izlidojot vai ielidojot pa aizvērtu logu.

5. Tā dēvētais enerģijas blīvums – enerģijas daudzums uz vienu apjoma vienību – lodveida zibenim ir vienkārši satriecoši liels. Un šīs parādības radītās katastrofālās sekas nevienam neliek par to šaubīties.

6. Lodveida zibens spīdēšanas intensitāte uzliesmojuma laikā svārstās no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm. Lodveida zibens var spīdēt kā parasta 100 vatu elektrospuldzīte, bet bieži vien spēj arī pamatīgi apžilbināt teju līdz aklumam.

7. Pietiekami izplatīts ir uzskats, ka lodveida zibens pārvietojas peldot, it kā viegli rotējot ar ātrumu 2–10 metri sekundē. Tam nav ne mazāko problēmu panākt bēgošu cilvēku.

8. Lielāko daļu savu “vizīšu” lodveida zibens parasti noslēdz ar sprādzienu, bieži vien sadaloties vairākās nevienmērīgās vai līdzīgās daļās, vai vienkārši vispār tūlīt pat izgaist.

Bet visgrūtāk ir izskaidrot lodveida zibens uzvedību. To nebaida nekādi šķēršļi. Tam ļoti patīk ienākt cilvēku mājokļos pa logu, mazajiem vēdlodziņiem un citām līdzīgām atverēm. Ir liecības par to, ka lodveida zibens spējīgs mierīgi iziet cauri pat visbiezākajām sienām, kokiem un akmeņiem. Novērots, ka tas nav vienaldzīgs pret elektrības rozetēm, slēdžiem, kontaktiem. Nokļūstot ūdenī, tas spēj zibenīgi to uzvārīt līdz mutuļiem. Tostarp šīs mīklainās bumbas bieži vien bez jebkādas izšķirības sadedzina vai izkausē pilnībā visu, ko sastop savā ceļā. Bijuši arī sevišķi mīklaini gadījumi, kad šāds lodveida zibens pilnībā sadedzinājis cilvēka apakšveļu, atstājot absolūti neskartu virsģērbu. Tas acumirklī noskuvis visu cilvēka apmatojumu vai izrāvis no rokām jebkādus metāliskus priekšmetus, tostarp pašu cilvēku tādos gadījumos aizsviežot apbrīnojami tālu.

Reiz lodveida zibens monolītā gabalā sakausēja visas naudas monētas, kas bija kāda nelaimīgā upura maciņā, bet neskāra papīra banknotes. Kā jau superaugstfrekvences elektromagnētiskā starojuma intensīvs avots, tas spēj izsist no ierindas tālruņus, televizorus, radiouztvērējus un jebkādas citas iekārtas, kurās izmantotas spoles un transformatori. Bet nereti lodveida zibens izstrādā sevišķi unikālus “stiķus”. Piemēram, sastopoties ar lodveida zibeni, cilvēkiem pēkšņi no pirkstiem pazūd visi gredzeni. Turklāt zemas frekvences starojums ļoti nelabvēlīgi iespaido cilvēka psihi, provocē halucinācijas, nemotivētas galvassāpes un baiļu sajūtu.

Daudzi pasaules lielāko valstu specdienestu izstrādāto speciālo psihotrono ieroču pētnieki sliecas domāt, ka patiesībā mūsdienu militāristi jau sen atklājuši lodveida zibens noslēpumu, tikai negrasās to izmantot cilvēces interesēs, bet gan vērš tieši pret to jeb, pareizāk sakot, pret pašreizējai pasaules kārtībai traucējošiem cilvēkiem. Vismaz tā liecinot to gadījumu un seku izpēte, kad skaidri zināms, ka šādi ieroči pret cilvēkiem patiešām lietoti. To radītās sekas psihiskā ziņā ir apbrīnojami līdzīgas lodveida zibens izraisītajām…

Zinātnieki piedāvā aplūkot dažas raksturīgākās šīs ļoti mīklainās dabas parādības rašanās hipotēzes. Tiesa, uzreiz jāpiebilst, ka nopietns klupšanas akmens ir tas, ka pietrūkst drošas lodveida zibens radīšanas metodikas kontrolējamos laboratorijas apstākļos. Pagaidām eksperimenti nav devuši viennozīmīgus rezultātus. Patiesībā var teikt, ka zinātnieki pēta “kaut ko”, bet nevar apgalvot, ka tieši pašu lodveida zibeni.

Visizplatītākie ir bijuši ķīmiskie modeļi, bet tagad tos nomainījušas “plazmas teorijas”. Atbilstoši tām zemes dzīļu tektonisko spriegumu enerģija var atbrīvoties ne tikai zemestrīču rezultātā, bet arī kā elektriskie lādiņi, elektromagnētiskais starojums. Vācu fiziķis A. Meisners ir tās teorijas atbalstītājs, kas pauž, ka lodveida zibens ir karstas plazmas kamols, kas mežonīgā ātrumā griežas, pateicoties sākotnējam impulsam, ko tam piešķīris lineārais zibens.

Krievpadomju elektrotehniķis G. Babats jau Otrā pasaules kara laikā veica eksperimentus ar augstfrekvences strāvām un pilnīgi negaidot izraisīja lodveida zibeni. Tādā veidā radās vēl viena hipotēze, kuras būtība ir šāda: centrtiecīgajiem spēkiem, kas tiecas saraut ugunīgo lodi gabalos, pretdarbojas lielā griešanās ātrumā piedzimstošie noslāņojušos lādiņu pievilkšanās spēki. Taču arī šī hipotēze nespēj izskaidrot lodveida zibens eksistēšanas ilgumu un tai piemītošās grandiozās enerģijas.

Daži pētnieki pauduši, ka lodveida zibens ir tā dēvētā lielizmēra svārstību kontūra. Zibens uztver radioviļņus, kas rodas pērkona lādiņos, proti, saņem enerģiju no malas. Savukārt lodveida zibens ķīmiskā modeļa aizstāvji uzskata, ka parastā lineārā zibens izlādes procesā rodas degoši gāzes vai kādu citu uzliesmojošu maisījumu sabiezējumi. Vēl citi atbalsta pieņēmumus, ka lodveida zibens ir veidojums, kas radies parastajam lineārajam zibenim saduroties ar gāzveida ķīmiski aktīvām vielām. Tās katalizatora klātbūtnē sadeg kā dūmu un putekļu daļiņas. Tiesa, zinātnei vēl nav zināmas vielas ar tik kolosālu siltumradīšanas spēju.

Un vēl ir teorija par to, ka lodveida zibens ir tā dēvētais toroīdais strāvas apvalks un gredzenveida magnētiskais lauks. Kad šie divi spēki savstarpēji mijiedarbojas, no lodes iekšējās daļas izdalās gaiss, un, ja elektromagnētiskie spēki tiecas saraut lodi, gaisa spiediens, gluži otrādi, cenšas to savākt vienviet. Ja šie spēki ir līdzsvarā, lodveida zibens iegūst zināmu stabilitāti.

No zinātniskām hipotēzēm var pāriet arī pie vieglāk saprotamām, bet vienlaikus arī, iespējams, naivākām versijām. Visnotaļ oriģināls uzskats ir anomālo parādību pētniekam Vinsentam H. Gedisam. Viņaprāt, uz Zemes līdztekus olbaltuma dzīvības formai jau sen paralēli eksistē arī kāda cita. Šīs dzīvības, ko pētnieki piedāvā saukt par elementāliju, iedaba ir līdzīga dabiskajam lodveida zibenim. Ugunīgajiem elementiem piemīt ārpuszemes izcelsme, bet to uzvedība liecinot par gluži konkrētu intelektu, proti, nepieciešamības gadījumā tie ir spējīgi pieņemt visdažādākās formas.

Savukārt amerikāņu fizioķīmiķis Deivids Tērners atbalsta versiju par to, ka arī citas pārdabiskās parādības, piemēram, poltergeists un pirokinēze, esot saistītas ar lodveida zibeņiem. Šo mīklu pamatā ir līdzīgi elektriskie un ķīmiskie procesi. Tiesa, laboratorijas apstākļos arī šo pieņēmumu pagaidām vēl nav izdevies apstiprināt.

Ir arī vēl oriģinālāku versiju atbalstītāji. Viņuprāt, lodveida zibeņi patiesībā esot tikai… optiska ilūzija. Proti, spēcīga uzliesmojuma laikā parastais lineārais zibens, pateicoties fotoķīmiskajiem procesiem, cilvēka acs tīklenē atstāj tādu kā nospiedumu plankuma veidā. Un šāds “redzējums” varot ilgt līdz pat 10 sekundēm. Tiesa, šo hipotēzi pagaidām ļoti nopietni apgāž neskaitāms daudzums jau uzkrāto lodveida zibeņu fotoattēlu…

Protams, arī šajā materiālā aplūkotas tikai dažas no patiešām daudzajām hipotēzēm un teorijām par lodveida zibeni. Tās var pieņemt un var nepieņemt, tām var piekrist un tās var noraidīt, taču fakts ir tāds, ka neviena no tām joprojām nav pilnībā spējusi atminēt šo mīklaino un nereti arī tik ļoti bīstamo “raušu” noslēpumu. Un tas nozīmē, ka pagaidām nekas arī nespēj pateikt priekšā cilvēkam, kā viņam jārīkojas, ja gadās sastapt savā ceļā šo pārsteidzošo dabas fenomenu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pagājušajā gadsimta 80-jos gados bija iespēja papētīt lodveida zibenim veltītos materiālus PSRS ZA Permas ZPI – viena no versijām – lodveida zibens rodas, ja lineārajam zibenim nav kur izlādēties. Kā multfilmā – Lineāriķis uzduras uz šķēršļa un … «uzpūšas», tad lido, meklēdams izlādes iespēju… Interesanti, vai ne?

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +8.4
Alūksne +3.1
Daugavpils +5
Saldus +8
Liepāja +7.7
Jelgava +8
Ventspils +6.3
Limbaži +6
Madona +6
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+