Foto – Karīna Miezāja

Lojalitātes dēļ raganu medības skolās neesot gaidāmas. Lasi visu “LA” diskusiju 15

Jau no 1. janvāra spēkā stājušies tā sauktie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā, kas liks skolu direktoriem atlaist skolotājus, kas atzīti par nelojāliem valstij vai nebūs audzinājuši skolēnus kā Latvijas patriotus. Savukārt pašvaldībām būs pienākums atlaist direktorus, ja viņi neatlaidīs nelojālos pedagogus. Kāda tieši lojalitāte no skolotājiem tiek sagaidīta un ko kopumā šādas izmaiņas likumā nozīmē gan izglītības sistēmai, gan visai sabiedrībai?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Par to “Latvijas Avīzes” redakcijā diskutēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) direktore Inita Juhņēviča, izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) juriskonsulte Brigita Fricsone, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, LU Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina, Rīgas 95. vidusskolas direktors Sergejs Verhovskis un Rīgas 84. vidusskolas 12. klases skolnieks Eduards Baumanis.

Satversmes tiesa nolēmusi pieņemt izskatīšanai sūdzību par tā sauktajiem lojalitātes grozījumiem. Vai tas ko maina?

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Juhņēviča: Nē, tas neko nemaina. Likuma normas ir spēkā. Jāpiebilst, ka frakcija “Saskaņa” Satversmes tiesā apstrīdējusi ne jau tikai pagājušā gada beigās pieņemtās normas, bet arī tās, kas attiecībā uz pedagogu lojalitāti ir spēkā jau no 2015. gada vasaras. Tāpat apstrīdētas normas, kas prasa, lai skolotāji audzinātu patriotus un kas ir spēkā jau no 2010. gada.

A. Geižāns: Tas, ka sūdzība pieņemta izskatīšanai, vēl nebūt nenozīmē, ka normas tiks atceltas. Neaizmirsīsim, kas ir sūdzības iesniedzējs. Tā ir opozīcijas partija, kas tradicionāli apstrīd valdošās koalīcijas lēmumus. No otras puses – labi, ka ir šī sūdzība Satversmes tiesā, jo, lai kāds arī būtu spriedums, tajā likums būs izvētīts un interpretēts atbilstoši Satversmei.

B. Fricsone: Šobrīd tiešām nekas nemainās, bet pieļauju, ka Satversmes tiesas lēmums varētu likt kaut ko šajā lojalitātes regulējumā mainīt. Piemēram, plašāk izskaidrot, kas tad ir lojalitāte Izglītības likuma izpratnē. Ja likumā ir tāds termins, par ko var atlaist pedagogus no darba, tad jāprecizē, kur beidzas vārda brīvība un sākas nelojalitāte.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis vairākkārt teicis, ka tā sauktie lojalitātes grozījumi bija vajadzīgi, lai pasargātu skolēnus no nelojāliem skolotājiem. Eduard, vai jūs vajag šādi sargāt? Vai jelkad esat dzirdējis, ka skolotāji aizskaroši izteiktos par valsti un vai skolotāju teiktais būtiski ietekmē jūsu attieksmi pret Latviju?

E. Baumanis: Skolotāji noteikti var ietekmēt skolēnu uzskatus, taču viņiem nav simtprocentīga vara pār tiem. Patriotismu pirmkārt ieaudzina vecāki un skolotāji var to tikai nedaudz ietekmēt. Nozīme ir arī videi, kurā skolēns uzturas. Pats no skolotājiem esmu dzirdējis gan ļoti patriotiskas runas, gan pamatotu kritiku par to, kā valsts tiek vadīta. Nekad no skolotājiem neesmu dzirdējis neko tādu, par ko viņi būtu atlaižami.

Reklāma
Reklāma

Iespējams, bijušas kādas situācijas, kad pietrūkušas likumā skaidri formulētas robežas skolotājiem. Tomēr, izlasot to, kas šobrīd noteikts Izglītības likumā, secinu, ka arī jaunais regulējums ir pārāk abstrakts. Rodas bažas, ka var atlaist skolotāju arī par racionālu, taču šerpāku valsts kritiku.