Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. oktobris, 2014
Drukāt

LOK rosināti, sportos piecreiz nedēļā (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

LOK ģenerālsekretārs, olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers Lejasciemā sporto kopā ar bērniem.

164 trešo klašu skolēni šo mācību gadu pavadīs īpaši veselīgi. Viņi sportos katru mācību dienu, nevis tikai divreiz nedēļā kā vairums Latvijas skolēnu.

Šāda iespēja skolēniem būs, pateicoties Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) jaunajam projektam “Sporto visa klase”, kura uzsākšana tiks svinēta jau šovakar Olimpiskajā centrā Rīgā. Plānots, ka kopumā projekts ilgs četrus gadus, tajā iesaistīsies 120 klases, tātad 2500 līdz 3000 bērnu.

Kāpēc projekts “Sporto visa klase” nepieciešams? Skaidro LOK ģenerālsekretārs, olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers: “Šis nav projekts olimpiešu sagatavošanai, tas paredzēts bērnu veselības nostiprināšanai, stājas uzlabošanai un motivācijai nodarboties ar sportu. Mani, līdzīgi kā daudzus vecākus Latvijā, satrauc skolēnu veselības dati, kas pēdējos gados ir ar izteikti negatīvu tendenci. Pārrunājot šo jautājumu LOK, bieži viesojoties pašvaldībās, tiekoties ar daudziem sporta pedagogiem un federāciju pārstāvjiem, jauniešu treneriem, vecākiem, izveidojās pārliecība, ka noteikti nepieciešamas izmaiņas attiek­smē pret bērnu sportošanu skolā un LOK tam jārāda piemērs. Īpašs stimuls uzsākt šo projektu bija formālā attieksme, gatavojot Sporta pamatnostādnes un neskaitāmie argumenti, kas neļāva skolās ieviest trešo sporta stundu jau šogad.

Laikam esmu ideālists, tomēr uzskatu, ka sistēmu var mainīt, tikai vajadzīga ideja, mērķis, laiks un domubiedri.”

Projekts tiks realizēts, ievērojot LOK misijā noteikto: “Ar olimpiskās kustības ideālu un Latvijas sportistu augsto sasniegumu vērtību nostiprināt sporta lomu sabiedrībā, sniedzot ieguldījumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes un veselības nostiprināšanā, pievēršot un motivējot regulārām sporta nodarbībām.”

To, ka bērnu veselība un fiziskā forma būtu uzlabojama, apliecina dažādu pētījumu rezultāti. Piemēram, 2012. gadā tika atklāts, ka liekais svars vai pat aptaukošanās ir 22,5 procentiem pirmklasnieku.

Sāks ar pilotprojektu

Šajā mācību gadā gan tiks īstenota projekta pirmā fāze: pilotprojekts, kurā būs iesaistītas tikai sešas klases no dažādām skolām un pašvaldībām: trešklasnieki no Daugavpils 3. vidusskolas, Jelgavas 4. vidusskolas, Liepājas 8. vidusskolas, Rīgas Hanzas vidusskolas, Valmieras Pārgaujas vidusskolas un Ventspils 4. vidusskolas. Pilotprojektam izvēlētas pilsētas, kurās ir olimpiskie centri. Savukārt skolu un klasi, kura iesaistāma projektā, izraudzīja attiecīgās pašvaldības. Tieši 3. klases izraudzītas tāpēc, ka 2. klasē skolēni parasti jau apguvuši peldēšanu, līdz ar to no 3. klases viņi pilnvērtīgāk var nodoties arī peldēšanas nodarbībām.

Papildus trīs sporta stundas oficiāli apzīmētas kā fakultatīvas, taču paredzams, ka šajās stundās piedalīsies visa klase. Viena no papildstundām būs veltīta peldēšanai, otra – futbolam, bet trešā – vingrošanai, kas uzlabos un nostiprinās bērnu stāju. Nodarbību plānus izstrādājuši Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) speciālisti. Projektā iesaistītie skolotāji apmeklēs īpašus seminārus, turklāt izveidotas arī rokasgrāmatas sporta nodarbību vadīšanai.

Pilotprojektā iesaistītie bērni mācību gada beigās piedalīsies draudzības finālsacensībās Rīgā. Lai tajās uzvarētu, nepietiks vien ar labu fizisko formu. Sacensībās būs jāpierāda ne tikai spēks un veiklība, bet arī erudīcija. Turklāt, lai noteiktu uzvarētāju kopvērtējumā, vērā ņems arī katras klases skolēnu sekmes mācībās šā mācību gada laikā. Katrai komandai veiksmīgi piedalīties projektā palīdzēs kapteiņi – izcili Latvijas olimpieši: pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš, šķēpmetējs Dainis Kūla, cīkstone Anastasija Grigorjeva, futbolists Māris Verpakovskis, riteņbraucējs Ivars­ Lakučs un vieglatlēte Ineta Radēviča.

Bez valsts naudas

Projektā ir svarīga pašvaldību ieinteresētība un atbalsts, jo tieši tās apmaksās skolotāju un treneru darbu papildu sporta stundās, kā arī gādās par skolēnu nogādāšanu līdz peldbaseinam un uz draudzības finālsacensībām. Savukārt LOK izmanto savus un Starptautiskās olimpiskās komitejas “Solidaritāte” finanšu līdzekļus un piesaistījusi sponsorus, lai varētu apmaksāt peldbaseinu īri, nopirkt balvas sacensību uzvarētājiem un apmaksāt citus ar projektu saistītos izdevumus. Latvijas Futbola federācija savukārt sagādājusi sporta ekipējumu projektā iesaistītajiem skolēniem un skolotājiem. Ž. Tikmers uzsver: projekta finansēšanai netiks izmantoti valsts budžeta līdzekļi, tomēr viņš cer, ka projekta laikā izdosies pārliecināt izglītības politikas veidotājus, ka ir jāpiešķir finansējums sporta stundu skaita palielināšanai. Arī Latvijas Ārstu biedrība jau kopš pērnā gada uzstājusi, ka nepieciešams ieviest vēl vienu sporta stundu nedēļā. Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija prasījusi, lai no nākamā gada budžeta tiktu finansēta arī trešā sporta stunda, taču pagaidām nav zināms, vai valdība un Saeima šo pieprasījumu apstiprinās.

Viens no projekta mērķiem ir arī mērīt fizisko aktivitāšu ietekmi uz skolēnu veselību. Tādējādi LOK cer pierādīt izglītības politikas veidotājiem, ka sportošana piecreiz nedēļā ir nepieciešama. Tiks pārbaudīta projektā iesaistīto skolēnu veselība, notiks arī skolēnu fizisko spēju un skolēnu stājas testi: gan projektu uzsākot, gan tā noslēgumā. Plānots, ka tiks testēti arī skolēni, kuri nepiedalās projektā, līdz ar to uz sporta stundām dodas tikai divreiz nedēļā. Tad varēs salīdzināt, kā gada laikā mainījusies projektā iesaistīto un neiesaistīto skolēnu fizisko spēju un stājas dinamika.

Par projekta gaitu tiks veidota dokumentāla filma.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. varbūt kāds spētu painformēt – vai joprojām spēkā ir sporta normatīvi?( nosakot atzīmi sportā). Šķiet, ka sportam jānes prieks – bet joprojām skolās praktizē iebaidīšanas taktiku. Man ir divi bērni – puikam sports ļooooti patīk (un tiešām šāds experiments viņam būtu uz urā), meitai – nesanāk nekādi (un sporta atzīme pavelk visu uz leju). Taču ja puikam vērtētu balsi dziedāšanā (līdzīgi kā spējas sportā) – arī viņam būtu knaps 5, bet meitai 10. Kā cīnīties pret normatīviem, lai sports būtu veselības/prieka pēc?

Draugiem Facebook Twitter Google+