Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Lokus medībās izmantot tomēr nevarēs

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Saeima, balsojot par Medību likuma grozījumiem otrajā lasījumā, lokus nolemj tomēr izslēgt no medībās izmantojamo ieroču saraksta, lai arī konceptuāli loku izmantošana bija atbalstīta, aģentūra BNS uzzināja parlamentā.

Pirmajā lasījumā Saeima bija atbalstījusi medībās izmantojamo ieroču sarakstu ar lokiem. Otrajam lasījumam Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka bija iesniedzis rosinājumu loku tomēr neiekļaut legālo medību ieroču sarakstā.

Par šo likumprojektu atbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Līdaka ceturtdien no tribīnes paskaidroja, ka loku izmantošana medībās palielinās to gadījumu skaitu, kad dzīvnieks netiks nogalināts un aizskries atpakaļ mežā ievainots. Pret loka izmantošanas pieļaušanu izteicās arī Gunārs Igaunis (Reformu partija) un Valērijs Agešins (Saskaņas centrs).

Savukārt Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) norādīja, ka medības ar loku varētu būt labs bizness Latvijā. Medības ar loku ir bagātu cilvēku izprieca un pašlaik loka mednieki no Krievijas dodas šaut uz Franciju, kur rada darba vietas gan šo medību tūristu izmitinātājiem, gan citiem cilvēkiem.

Pēc debatēm deputāti balsojot nolēma lokus tomēr izņemt no medībās izmantojamo ieroču klāsta ar 47 balsīm par, 25 balsīm pret un 7 deputātiem atturoties.

Grozījumi Medību likumā izstrādāti, lai samazinātu administratīvo slogu medniekiem un ieviestu efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai.

Likumprojekts tostarp paredz mainīt regulējumu pieļaujamam nomedīšanas apmēram – turpmāk to plānots katrai sugai noteikt pēc populācijas stāvokļa. Līdz šim nomedīšanas apmēru noteica Valsts meža dienests, pamatojoties uz dzīvnieku uzskaites datiem.

Izmaiņas atļaus publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai preventīvi samazinātu postījumu apmēru, ko, piemēram, nodara bebru pieaugošā populācija. Patlaban likums noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Likumprojekts arī paplašina mežacūku medījamo teritoriju. Tagad tās varēs medīt ne tikai mežos, bet arī uz lauksaimniecības zemes.

Grozījumi paredz arī jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizliegumu pilsētu teritorijās, kapsētās, kā arī vietās, kur nebūs reģistrēts medību iecirknis.

Tāpat grozījumi paplašinās medībās atļauto rīku klāstu, papildinot to ar medību lokiem un atceļot ierobežojumus par nakts redzamības tēmekļu un atsevišķu ieroču izmantošanu mežacūku medībās.

Paredzētas arī izmaiņas medību suņu apmācībā un izmantošanā medībās, medību dokumentācijā un uzraudzībā, samazinot administratīvo slogu medniekiem un atvieglojot nosacījumus ārvalstu medniekiem piedalīties medībās Latvijā.

Jaunajā regulējumā precizēta pašreizējā likuma norma par klaiņojošu kaķu un suņu medīšanu medību platībās – nosakot, ka šos dzīvniekus drīkstēs nošaut tikai, ja tie apdraud nebrīvē audzētus vai savvaļas sugu dzīvniekus vai uzbrūk tiem.

Grozījumi papildinās Ministru kabineta kompetenci, nosakot kārtību attiecībā uz medību vadītāja pienākumiem un tiesībām, medību iecirkņu izveidošanu un reģistrēšanu, valsts nodevas apmēru par mednieku eksāmeniem, šķirnes medību suņu apzīmēšanu un izmantošanu medībās, medību atļauju izsniegšanu, kā arī savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošanu un publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā nelimitēto dzīvnieku medīšanu.

Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 tūkstošiem Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 tūkstošiem zemes īpašnieku. Par likumprojekta atbalstīšanu Saeimai jālemj vēl trešajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas temriņš trešajam lasījumam noteikts uz 25.aprīli.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+