Komponiste Lolita Ritmane.
Komponiste Lolita Ritmane.
Foto: LETA

Lolita Ritmane: Latviešus trimdā kopā saturēja koris 1

Atmodas laikā visa Latvija vienojās dziesmā “Manai tautai”, kuras vārdu autors ir dzejnieks Andris Ritmanis. Trešdien, 1. martā, LNB Ziedoņa zālē tiks pirmatskaņota A. Ritmaņa meitas, Emmy balvas laureātes, komponistes Lolitas Ritmanes dziesma “Pie Dzintarjūras aizstaigāt”, kuras tekstu īpaši ciklam Latvijas komponisti Latvijas simtgadei rakstījis komponistes tēvs, šodien vēsta Edgars Gertners.

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

“Kad Latvijai bija grūti laiki, mēs Rietumos daudz rakstījām patriotiskas dziesmas un cīnījāmies par Latvijas brīvību, kā to pratām. Būdama vēl maza meitenīte tautas tērpā stāvēju pie mūsu valdības štata ēkas un prasīju brīvību Latvijai. Mums tā bija cita cīņa, taču tā bija dziļa un patiesa,” saka L. Ritmane.

Domājot par ciklu Latvijas komponisti Latvijas simtgadei, komponiste lūgusi tēvam uzrakstīt dzejoli par to, ko viņam nozīmē Latvija, kādu viņš to atceras. L. Ritmanes vecāki emigrēja, būdami vēl pusaudži, taču viena no spilgtākajām atmiņām bija kopīgie braucieni ar vilcienu uz Jūrmalu un pastaigas jūras krastā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Oregonā mums jūra ir dramatiska, ar lieliem viļņiem, Latvijā jūra ir mierīga. Tēta dzejolis ir ļoti romantisks, sākumā tas runā par steigu, par satraukumu, no kura nevaram atbrīvoties. Kad komponēju mūziku, es iedomājos, kā mammiņa un tētis aizbrauca uz Jūrmalu un viņus pārņēma miers, kaut arī viņi zināja, ka briesmas ir burtiski aiz stūra. Man, uzaugot ārpus Latvijas, latviešu koris bija svarīgs. Koris bija tas, kas mūs visus lielā mērā saturēja kopā. Mūzika spēja no vienas pasaules malas uz otru pārnest mīlestību un lika padomāt,” stāsta Lolita Ritmane.

1. martā LNB Ziedoņa zālē gaidāma aizraujoša programma ar 13 jaundarbiem, kurus sacerējuši komponisti: Ēriks Ešenvalds, Jēkabs Jančevskis, Juris Kulakovs, Juris Vaivods, Ella Mačēna, Andris Vecumnieks, Uldis Marhilēvičs, Platons Buravickis, Edgars Raginskis, Jānis Ķirsis, Agnese Boitmane, Santa Ratniece un Lolita Ritmane.

Projektu atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Radio, Latvijas Radio 3 – Klasika.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.