Londona. Ar miljardu mērlenti 0
17 dienas, vairāk nekā desmit tūkstoši sportistu, divtik mediju pārstāvju, 26 sporta veidi, 302 disciplīnas, 34 sacensību vietas, 204 dalībvalstis – vērienīgākais notikums pasaulē klauvē pie durvīm. Tieši pēc nedēļas – 27. jūlijā – Anglijas galvaspilsētā Londonā sāksies 30. vasaras olimpiskās spēles.
Zaļās spēles
2012. gada olimpiskās spēles rīkot tīkoja deviņas valstis, kā pēdējās pretendentes palika Londona, Maskava, Madride, Ņujorka un Parīze. Sīvā cīņā ar frančiem gavilēja angļi, Londonai kļūstot par pirmo pilsētu, kas olimpiskās spēles uzņems trešo reizi, pirms tam – arī 1908. un 1948. gadā.
Viena no Londonas piedāvājuma odziņām bija sarīkot vēsturē zaļākās olimpiskās spēles. Londonas austrumos, kas vēsturiski izveidojies par samērā nabadzīgu un industriālu rajonu, projektējot olimpisko parku 2,5 kvadrātkilometru platībā, pastiprināti tika pieminēti šādi jēdzieni – atjaunojamie resursi, pārstrādājamie materiāli, ainavas bagātināšana, oglekļa izmešu daudzuma samazināšana un tamlīdzīgi. Piemēram, sacensību arēnās ūdens patēriņš esot par 40 procentiem mazāks nekā līdzīgās būvēs citur, jo uz jumtiem ierīkotas lietusūdens savākšanas sistēmas. Dažādu inovatīvu risinājumu ir pārpārēm. Būvēs, kuras pēc spēlēm jauks nost, 90 procenti materiālu būs pilnīgi pārstrādājami un izmantojami atkārtoti.
Olimpiskajā parkā uzslietas astoņas sacensību arēnas dažādiem sporta veidiem, grandiozākā ir 80 tūkstošus ietilpīgais un 500 miljonus sterliņu mārciņu vērtais olimpiskais stadions vieglatlētikas sacensībām, atklāšanas un noslēguma ceremonijai.
Turpat ir arī olimpiskais ciemats, kurā 3300 dzīvokļos olimpisko spēļu laikā mitināsies vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku – sportisti un apkalpojošais personāls. Katram iznākot 16 kvadrātmetri platības. Lielai daļai atlētu būs ļoti ērti, jo līdz sacensību vietai varēs nokļūt kājām. Ēdamzālē vienlaikus maltīti varēs baudīt aptuveni 5500 cilvēku. Acis priecēs vairāk nekā trīs tūkstoši iestādīto koku un visiem kontinentiem raksturīgi ziedi.
Kopumā cīņas risināsies 34 vietās, tostarp triatlonisti sacentīsies slavenajā Haidparkā, bet pludmales volejbola turnīrs risināsies Jātnieku parādes laukumā. Olimpiskās spēles notiks arī tālu aiz Londonas robežām, piemēram, futbola spēles risināsies pat Glāzgovā (Skotija) un Kārdifā (Velsa).
Plusi un mīnusi
Rīkojot šādus forumus, vienmēr rodas gan plusi, gan mīnusi. Piemēram, 2004. gada Atēnu olimpiskās spēles uzskata par vienu no faktoriem, kas Grieķijas ekonomiku vēlāk iesvieda tik dziļā bedrē. Londonas gadījumā par ieguvumu uzskata pilsētas austrumu daļas atdzimšanu, ilgtermiņa ieguldījums ir olimpiskais ciemats, ko pēcāk paredzēts pārveidot par dzīvojamo māju rajonu, bet visu parku dēvēs par Karalienes Elizabetes olimpisko parku. Daudz attīstītāka būs pilsētas transporta sistēma, tātad londoniešiem ērtāka un labāka ikdiena. Olimpisko spēļu radītās reklāmas dēļ tūristu pieplūdums vairāku gadu laikā ekonomikai papildus dos gandrīz divus miljardus mārciņu, vērtīgi ir arī vairāki tūkstoši no jauna radīto darba vietu, tiesa, daļa no tām būs īslaicīgas. Prognozē, ka Apvienotās Karalistes ekonomika papildus iegūs desmit miljardus mārciņu.
Vienlaikus nauda ir arī lielākais mīnuss. Jo izmaksas ir elpu aizraujošas. Sākotnēji tika plānots, ka pietiks ar divarpus miljardiem mārciņu, bet vēlāk vajadzības tikai auga, sasniedzot nepilnus desmit miljardus, kas ir aptuveni divi Latvijas gada budžeti. Televīzija “Sky sports” savā pētījumā, pierēķinot arī sabiedriskā transporta sistēmas uzlabojumus, saskaitīja pat 24 miljardus. Olimpiskā ciemata izbūve tika uzticēta nekustamo īpašumu projektu attīstītājam austrālietim Lendam Līsam, taču pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes viņš atkāpās, un šī nasta uzgūlās valdības pleciem. Pērn olimpiskais ciemats tika pārdots kādam Kataras šeiham, taču nodokļu maksātāju zaudējumi no darījuma bija 275 miljoni mārciņu.
Terorisma ēna
21. gadsimtā viens no lielākajiem olimpisko spēļu organizatoru izaicinājumiem ir drošība. Nepilnu diennakti pēc tam, kad Londona ieguva tiesības rīkot olimpiādi, metropoles sabiedriskā transporta sistēmā notika vairāki teroristu organizēti sprādzieni, kuros gāja bojā 70 cilvēki un vairāk nekā septiņi simti guva ievainojumus. Kopš tā brīža tieši drošības garantijas sabiedriskajā transportā kļuvušas par organizatoru prioritāti. Pagājušajā gadā Anglijā notika plaši nemieri, kas ar piesardzību lika lūkoties gaidāmo spēļu virzienā.
Kārtības nodrošināšanā būs iesaistīti desmit tūkstoši policistu un 13 500 armijas spēku pārstāvju, kas ir nebijis skaits Lielbritānijā pēc Otrā pasaules kara. Temzā par loģistikas centru un helikopteru nolaišanās vietu kalpos Karaliskās jūras flotes lepnums kuģis “HMS Ocean”, no kura pērn tika vadītas operācijas, lai gāztu Lībijas diktatora Muamara Kadafi režīmu.
Izstrādāts vairākpakāpju gaisa telpas aizsardzības plāns, tostarp pirmo reizi miera laikā valsts teritorijā tiks izvietotas zeme-gaiss tipa raķetes. Tehnoloģiju eksperti brīdina par kibernoziegumiem no ārvalstīm, piebilstot, ka iespējami arī tā sauktie miksētie uzbrukumi, proti, uzlaužot informācijas tehnoloģiju sistēmas, rada iespējas fiziskiem uzbrukumiem.
Kopā, lai garantētu drošību olimpisko spēļu laikā, Londona tērēs vienu miljardu sterliņu mārciņu. ASV uz olimpisko spēļu norises vietu sūtīs savus drošības struktūru pārstāvjus, kuru vidū būšot 500 FIB aģenti.
Krāsainā Latvija
Latvija Londonā būs pārstāvēta ar 46 sportistiem 12 sporta veidos – brīvajā cīņā, džudo, galda tenisā, modernajā pieccīņā, peldēšanā, riteņbraukšanā, smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, vieglatlētikā, vingrošanā un pludmales volejbolā. Pirmo reizi mums būs galda tenisists – šo godu izpelnījies liepājnieks Matīss Burģis, pirmo reizi sieviešu konkurencē būsim pārstāvēti brīvajā cīņā (Anastasija Grigorjeva) un BMX riteņbraukšanā (Sandra Aleksējeva). Latvijas komanda ir ļoti jauna – 26 sportistiem Londonā būs olimpiskā debija. Bet 65 gadus vecais šāvējs Afanasijs Kuzmins, saņemot Starptautiskās šaušanas federācijas īpašo ielūgumu, guvis iespēju startēt jau savās devītajās olimpiskajās spēlēs. Tik daudz iespējuši vēl tikai divi atlēti – kanādietis Aiens Millers jāšanas sportā un austrietis Huberts Raudašls burāšanā. Eh, ja Padomju Savienība nebūtu boikotējusi 1984. gada Losandželosas olimpiskās spēles, mums tagad būtu Ginesa rekordists…
Savdabīgs dancis noticis pludmales volejbolā – Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš pirms četriem gadiem bija vienā smilšu kastē, bet nu katram ir savs biedrs – pirmajam Ruslans Sorokins, bet otrajam Jānis Šmēdiņš. Reizēm šķiršanās dod pozitīvu efektu, kaut sākotnēji notiekošais izskatās pēc beigu sākuma. Olimpiskajām spēlēm varēja kvalificēties, maksimums, divi pāri, un mums ir divi, tāpat kā ASV, Brazīlijai, Šveicei un Vācijai. Pludmales volejbola lielvalsts? Par to var diskutēt, bet nekādu šaubu, ka Latvija ir šķēpmetēju zeme. Londonā šajā disciplīnā mums arī būs maksimālā pārstāvniecība – trīs vīri, ieskaitot abus olimpiskos vicečempionus Vadimu Vasiļevski un Aināru Kovalu, un trīs dāmas. Pīķraižu vidū arī meklējama sportistu ģimene – Ainārs un Sinta Ozoliņa-Kovala.
Šķēpmetēji Latvijai pēdējās divās olimpiskajās spēlēs sarūpējuši pa sudrabam. Šogad nav daudz pazīmju, kas liktu gaidīt kaut ko spožu Londonā, taču – arī Atēnās no Vasiļevska un Pekinā no Kovala neviens sprādzienus negaidīja. Cerēsim uz tradīciju turpināšanos! Bet varbūt “vecos” malā pabīdīs pasaules junioru rekordists Zigismunds Sirmais?
Olimpiskā čempiona titulu brauc aizstāvēt BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, kurš četros pagājušajos gados piedzīvojis gan spilgtus brīžus, gan arī sāpīgus kritienus – vārda tiešā nozīmē. 2010. gads aizritēja viņa zīmē, kulminācija bija uzvara pasaules čempionātā, taču sacensībās novembrī čempions piedzīvoja smagu kritienu, kurā gūto traumu dēļ bija izsists no ierindas vairāk nekā uz pusgadu. Valmierietis maijā pasaules čempionātā arī krita, bet šai neveiksmei, gribas domāt, būs pozitīvs efekts olimpiskajās spēlēs.
Latviete Īrijas izlasē
Vienu sportistu no Latvijas delegācijas saraksta var svītrot ārā – jau iepriekš bija skaidrs, ka sprinterim Ronaldam Arājam savainojuma dēļ otrās olimpiskās spēles ies secen. Bet 46 latvieši tomēr būs Londonā, jo Īrijas izlases sastāvā airēšanas vieninieku sacensībās piedalīsies 30 gadus vecā Sanita Pušpure. Līdz U-23 vecumam viņa pārstāvēja Latviju, bet vēlāk sporta gaitas atkāpās otrajā plānā. 2006. gadā Sanita ar vīru pārcēlās uz dzīvi Īrijā, pasaulē nāca divas atvases un pirms četriem gadiem, zināmā mērā nejaušības pamudināta, nolēma atkal kāpt laivā. – Pie mums uz Dublinu bija atbraukuši ciemiņi, gājām uz zooloģisko dārzu, bet nomaldījāmies un nonācām pie upes, ieraudzījām, ka cilvēki airē, izlasījām, ka ir airēšanas klubi. Tobrīd gaidīju otro bērnu, nolēmām, ka pēc dzemdībām vajadzēs aizbraukt un mazliet paairēt. Pirmo treniņu veicu 2008. gadā, kad jaunākajai meitai bija septiņas nedēļas. Bet tas bija tikai tā – lai tiktu vaļā no liekā svara, tomēr soli pa solim pārauga nopietnāk, sāku sportam ziedot vairāk laika un pašsaprotama kļuva doma, ka jācenšas tiekties uz Londonu, – atceras Pušpure. Saprotot, ka sapni reālāk būs piepildīt Īrijas izlases sastāvā, viņa pieņēma šīs valsts pilsonību, taču sirdī vienmēr paliks latviete. Ceļš līdz olimpiskajām spēlēm bijis grūts, kādā brīdī šķitis, ka finansiāli ģimene to vairs nevar atļauties, taču kopējiem spēkiem arī šīs grūtības pārvarētas. Tagad viņai jau ir atbalsts un visus spēkus var veltīt sportam.
Divarpus nedēļas pirms olimpiskajām spēlēm Sanita saka tā: – Sajūtas ir interesantas, joprojām ik pa laikam sev iekniebju, lai saprastu, ka viss ir pa īstam. Prieks un reizē satraukums, arī nelielas bailes. Pēdējā laikā sliktāk guļu un mazāk ēdu, taču – visi jau nervozē, tā ka tas, kas notiek ar mani, nav nekas neparasts. Apkārtējiem tagad man ir jāizdabā, – Sanita pasmejas, – Vīrs vēl vairāk atbalsta – kad atbraucu no treniņa, ēdiens jau galdā, mājas darbi apdarīti. Viņš ļoti seko līdzi tam, lai es varētu kārtīgi sagatavoties. Kad ir vairāk spēka, paspēlējos ar bērniem, parasti tas ir vakaros. Ģimene arī brauks mani atbalstīt uz Londonu. Īrijā var just, ka tuvojas olimpiskās spēles, viņiem ir lielākā komanda, kas bijusi pēdējā laikā – 63 sportisti. Par to daudz runā televīzijā, bet par mani lielas intereses nav. Viņiem te ir savi varoņi. Ko es gribu izdarīt Londonā? Iekļūt divpadsmitniekā. A fināls (pirmais sešnieks) – tas ir ļoti sapņains mērķis.
Sanita Pušpure ir pirmā Īrijas airētāja kopš 1980. gada, kas piedalīsies olimpiskajās spēlēs. Atklāšanas ceremonijā, kas atlētiem ir ļoti nogurdinoša, viņa nepiedalīsies, jo jau nākamajā dienā ir starts. Jātaupa spēki.
Pagājušajā gadā Pušpuru ģimene pārcēlās uz dzīvi Korkā, kur ir nacionālais airēšanas centrs. Korka atrodas trīs stundu brauciena attālumā no Dublinas. – Treniņu apstākļi ir ļoti labi, ja neskaita, ka bieži ir vējains. Lai gan, gatavojoties Londonai, tas pat ir labi. Pieejama arī sporta zāle un trenažieru zāle. Viss, kas vajadzīgs treniņiem, atrodas airēšanas centrā, – apmierināta sportiste. Kādu dienu viņi labprāt atgrieztos Latvijā, taču, vai tas notiks, šobrīd nav iespējams atbildēt – pārāk daudz nezināmo par sadzīvi un darbu.
OLIMPISKĀS ODZIŅAS
* Dienvidāfrikas vieglatlētikas komandas sastāvā startam 4 x 400 metru stafetes skrējienā iekļauts Oskars Pistoriuss, kuram amputētas abas kājas. Skriešanai viņš izmanto īpašas protēzes. Pistoriuss šajā distancē skrēja 2011. gada pasaules čempionātā, taču finālam netika pieteikts.
* Amerikāņu peldētājs Maikls Felpss piedalīsies savās ceturtajās olimpiskajās spēlēs. Viņa rēķinā šobrīd ir jau 16 medaļas – 14 zelta (labākais rādītājs vēsturē) un divas bronzas. Londonā 27 gadus vecais sportists startēs septiņās disciplīnās. Septiņu gadu vecumā viņam tika noteikts hiperaktivitātes sindroms, un māsa, saprotot, ka puikam vajag kādu nodarbošanos, aizveda viņu uz peldēšanas treniņiem.
* Ja kāds karstgalvis izdomās izskriet kails sacensību laikā arēnā jeb kļūt par tā saucamo strīkeri un reklamēs kādu firmu, kas nav spēļu sponsoru lokā, šis solis būs jānožēlo ilgu laiku. Jo sods būšot bargs – 20 tūkstoši sterliņu mārciņas.
* Pārdoti 8,8 miljoni biļešu.
* Basketbolistiem paredzētas 600 bumbas.
* Kanoe, maratona peldēšanā, airēšanā, smaiļošanā un triatlonā izmantos 541 glābšanas vesti.
* Tenisā izmantos 2200 bumbiņas.
* Futbolistu rīcībā nodotas 2700 bumbas.
* Bokseri izmantos 356 pārus cimdu.
* Organizatori nodrošinās 375 ārstu un 150 māsiņu klātbūtni sacensību vietās, arī 200 tūkstošus cimdu pāru un 150 tūkstošus prezervatīvu.
LATVIJAS DELEGĀCIJA  Vieglatlētika (23) Ar olimpisko A normu kvalificējušies šķēpmetēji Vadims Vasiļevskis, Zigismunds Sirmais, Ainārs Kovals, Madara Palameika, Sinta Ozoliņa-Kovala un Līna Mūze, daudzcīņnieki Aiga Grabuste, Laura Ikauniece un Edgars Eriņš, tāllēcējas Ineta Radēviča un Lauma Grīva, kā arī Māris Urtāns lodes grūšanā, Igors Sokolovs vesera mešanā, Poļina Jeļizarova 3000 m šķēršļu skrējienā un Ronalds Arājs 100 m sprintā. Ar B normu – soļotāji Igors Kazakevičs (50 km), Arnis Rumbenieks (20 km) un Agnese Pastare (20 km), maratona skrējēji Dace Lina un Valērijs Žolnerovičs, Jānis Leitis 400 m skrējienā, Dmitrijs Jurkevičs 1500 m un Mareks Ārents kārtslēkšanā. BMX riteņbraukšana (4) Māris Štrombergs, Edžus Treimanis, Rihards Veide un Sandra Aleksējeva. Pludmales volejbols (4) Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins, Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš. Brīvā cīņa (2) Armands Zvirbulis (svara kategorijā līdz 84 kg) un Anastasija Grigorjeva (līdz 63 kg). Džudo (2) Konstantīns Ovčiņņikovs (līdz 81 kg) un Jevgeņijs Borodavko (līdz 100 kg). Modernā pieccīņa (2) Jeļena Rubļevska un Deniss Čerkovskis. Smaiļošana (2) Krists Straume un Aleksejs Rumjancevs (200 m divniekā). Peldēšana (2) Uvis Kalniņš (100 m brīvajā stilā) un Gabriela Ņikitina (50 m brīvajā stilā). Galda teniss (1) Matīss Burģis. Svarcelšana (1) Artūrs Plēsnieks (līdz 105 kg). Šaušana (1) Afanasijs Kuzmins (ātršaušanā ar pistoli 25 m distancē). Šosejas riteņbraukšana (1) Aleksejs Saramotins (grupas braucienā). Vingrošana (1) Dmitrijs Trefilovs (daudzcīņā). |
