Mobilā versija
+13.1°C
Līga
Piektdiena, 23. jūnijs, 2017
11. jūnijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Londona, Turīna un mēs (6)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Londonā pagājušajā nedēļā notikušo teroraktu sarīkošanā aizdomās turamie teroristi.

Mēneša sākumā izlasīju vērtīgu rakstu žurnāla “Rīgas Laiks” jūnija numurā – “Kas ir jaunie džihādisti?”. Tā autors Florencē bāzētās Eiropas universitātes profesors Olivjē Ruā apgalvo, ka pasaule saskaras ne tikai ar terorismu, bet ar vēl dziļāku problēmu – pilnīgi jauna veida domāšanu, kas valda teroristu galvās. Pirmkārt, kas var likties visai neparasti, džihādisti nenākot no dziļi ticīgām, tradicionālām musulmaņu ģimenēm un vismaz savā dzīvē nav piekopuši dzīvesveidu, ko varētu dēvēt par islāmisku. Gluži otrādi – “viņi iet uz naktsklubiem, ved uz mājām meitenes, smēķē un dzer”, satiekas nevis mošejās, bet sporta klubos. Otrkārt, uzbrucēji jau iepriekš apzināti ieplāno savu nāvi. Autors atgādina, ka terorisms kā parādība pastāv jau vismaz simts gadus, taču agrāk teroristi vienmēr centās saglabāt sev dzīvību, kā saka Ruā – “rūpīgi izplānoja bēgšanas ceļu”. Tagad tas viņiem vairs nešķiet interesanti.

Ruā vērojumi sasaucas ar manu personīgo pieredzi, ceļojot tādās musulmaņu zemēs kā Maroka, Ēģipte, Jemena vai Turcija. Paradokss, ko biju ievērojis, bet izpratis tikai vēlāk, ka īsta, jau no bērna kājas ģimenē ieaudzināta ticība dīvainā kārtā sadzīvo ar humānismu, iecietību, cieņu pret citām reliģijām, tostarp kristietību.

Vienlaikus Ruā norāda uz vēl kādu parādību, kas patlaban vērojama ASV. Ik pa brīdim no aizokeāna pienāk ziņas, kas jau kļuvušas šabloniskas – savā skolā (retāk darba vietā) ierodas līdz zobiem apbruņots uzbrucējs, parasti aizvainots audzēknis, nošauj pēc iespējas vairāk cilvēku un tad izdara pašnāvību vai arī, īpaši nepretojoties, ļauj sevi nogalināt policijai. To lasot, nāk prātā nesenas traģēdijas tepat kaimiņos. Vispirms jau slepkavība Lietuvā, kur marta pēdējās dienās jauns vīrietis nogalināja četrus savas ģimenes locekļus, tēvu un māti ieskaitot. Slepkava vēlāk padevās. Un tad notikums Krievijā Tveras apgabalā – atriebības jūtu vadīts vīrietis nošauj deviņus cilvēkus un pat nemēģina slēpties no policijas.

Atliek vien konstatēt, ka modernais cilvēks nes sevī ievērojamu naida potenciālu, kas var realizēties negaidīti un neprognozējami, un ka ekstrēmais islāms ir tikai viena no daudzajiem (gan varbūt pati redzamākā) šīs parādības komponentiem. Kāpēc tā notiek? Uz to visdrīzāk spēj atbildēt nevis politologi un pat ne drošības eksperti, bet gan psihoterapeiti un antropologi.

Un tad divas aizvadītās nedēļas nogales ziņas – viena no Londonas, otra no Turīnas. Londonā teroristi ar mikroautobusu vispirms ietriecas gājējos un tad ar nažiem uzbrūk tuvāko bāru apmeklētājiem. Policija abus uzbrucējus nošauj, taču tie paspēj noslaktēt septiņus un ievainot piecdesmit cilvēkus. Vēlāk noskaidrojās, ka viens no viņiem bija precējies divu bērnu tēvs. Cilvēks, kuram ne tikai vajadzētu, kuram pat būtu pienākums dzīvot! Lai gan uzbrucēji savulaik bija nonākuši drošības iestāžu uzmanības lokā, tām nebija šķitis, ka viņi varētu aiziet tik tālu…

Nav brīnums, ka Eiropas rietumos gaisā virmo nervozitātes atmosfēra. Terorists var izrādīties parasts pretimnācējs, bet stacijā nejauši aizmirsta soma spēj radīt paniku un ēkas evakuāciju. Dažas stundas pirms Londonas notikumiem Itālijas pilsētā Turīnā Sankarlo laukumā pulcējās futbola fani, lai kopīgi noskatīties Čempionu līgas finālu starp Turīnas “Juventus” un Madrides “Real”. Vai nu tas bija petardes sprādziena troksnis (pēc citām versijām, par islāmistiem saģērbušies jokdari), vai vēl kas cits, bet rezultāts izrādījās visai traģisks. Pūlī sākās spontāna panika un spiešanās. Ievainojumus guva ap 1500 cilvēku – no sīkām skrambām līdz pat smagām traumām. Ja iztēle vien var radīt tik smagas sekas, tad jāatzīst, ka teroristi savus mērķus jau ir sasnieguši.

Latvijā vismaz pagaidām nav iedomājama situācija, kad masu pasākumā izšauta “hlopuška” izraisītu līdzīgu reakciju. Toties mūs var uztraukt daudz prozaiskākas lietas. Piemēram, lielveikala sienā pēkšņi pamanīta plaisa.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. 1. Jebkuŗa ideoloģija, kas pieprasa mīlestību vairāk nekā ģimenei ir totalitāra.
    2. Kristiešu rīcība dažādos vēstures posmos ne ar ko neatšķīrās no ISIS. Nu kaut vai tāpēc, ka ebreju sektas no kurām cēlās kristieši tikpat nikni cīnījās pret Romas pakļaušanu. Jēzus dzīvesstāsts kas nonācis līdz mūsdienām tika ļoti pamatīgi rediģēts un pietiek pat ar to, kas palicis pāri lai kristietiešiem pietiktu citātu lai pamatotu savu “miermīlīgumu”.
    3. Ir lasīts, ka vislielākais skaits starp Francijas jaunpievērstajiem musulmaņiem nāk no kristiešiem – katoļiem. Daudziem kristiešiem savā būtībā piemīt naids un islams ir viņu īstais aicinājums. Ateistiem, kuriem kristietība neinteresē, arī neinteresē islams.
    4. Tikai miermīlīgie kristieši varēja izdomāt to, ka amerikas indiāņu izmiršana no balto cilvēku atnestajām slimībām bija Dieva lemta, lai šiem jaunajiem ieceļotājiem būtu vieta kur apmesties… Tādus pašus Dieva darbus krustneši darīja Baltijā, kur starp citu jau bija kristietība – krievu atnesta, kas nīkuļoja.

    PS Par autora rakstīto – nekas no tā nav jauns. Nevajag vainot cilvēku evolūciju un domāšanu – mēs neesam tik ļoti evolucionējuši un lielās smadzenes nav nepieciešamas lai aizsviltos dusmās un nogalinātu – ar tādu saprātu bija apveltītas ķirzakas un dinozauri.

    “Toties mūs var uztraukt daudz prozaiskākas lietas. Piemēram, lielveikala sienā pēkšņi pamanīta plaisa.”
    Piemēram, man neliekas, ka autoram satrauktu kā Zolitūdes Maximas upuriem klājas un kas ar plaisu pamanīšanu nodarbojas…

  2. tu, tu un tu - labi, arī tu, pie sienas!->es Atbildēt

    1. Jebkuŗa ideoloģija, kas pieprasa mīlestību vairāk nekā ģimenei ir totalitāra.
    2. Kristiešu rīcība dažādos vēstures posmos ne ar ko neatšķīrās no ISIS. Nu kaut vai tāpēc, ka ebreju sektas no kurām cēlās kristieši tikpat nikni cīnījās pret Romas pakļaušanu. Jēzus dzīvesstāsts kas nonācis līdz mūsdienām tika ļoti pamatīgi rediģēts un pietiek pat ar to, kas palicis pāri lai kristietiešiem pietiktu citātu lai pamatotu savu “miermīlīgumu”.
    3. Ir lasīts, ka vislielākais skaits starp Francijas jaunpievērstajiem musulmaņiem nāk no kristiešiem – katoļiem. Daudziem kristiešiem savā būtībā piemīt naids un islams ir viņu īstais aicinājums. Ateistiem, kuriem kristietība neinteresē, arī neinteresē islams.
    4. Tikai miermīlīgie kristieši varēja izdomāt to, ka amerikas indiāņu izmiršana no balto cilvēku atnestajām slimībām bija Dieva lemta, lai šiem jaunajiem ieceļotājiem būtu vieta kur apmesties… Tādus pašus Dieva darbus krustneši darīja Baltijā, kur starp citu jau bija kristietība – krievu atnesta, kas nīkuļoja.

    PS Par autora rakstīto – nekas no tā nav jauns. Nevajag vainot cilvēku evolūciju un domāšanu – mēs neesam tik ļoti evolucionējuši un lielās smadzenes nav nepieciešamas lai aizsviltos dusmās un nogalinātu – ar tādu saprātu bija apveltītas ķirzakas un dinozauri.

    “Toties mūs var uztraukt daudz prozaiskākas lietas. Piemēram, lielveikala sienā pēkšņi pamanīta plaisa.”
    Piemēram, man neliekas, ka autoram satrauktu kā Zolitūdes Maximas upuriem klājas un kas ar plaisu pamanīšanu nodarbojas…

  3. Galvenais, ko parasti visi spriedeletaji nepasaka, jo vispar neizprot, ir tas, ka islams, ari kristietiba, tapat ka fasisms, komunisms, ir totalitaras ideologijas, kuras katra tikai maskejas aiz saviem specifiskiem izdomatiem sev paklaujamajiem un ietekmejamajiem iedvestiem, un dazkart svarigiem, iedomu teliem, ar kuriem sim ideologijam nav neka kopeja, pat drizak tas ir tiess pretstats telotajam. Faktiski ta ir musdienu moralas, ari fiziskas verdzibas forma, un nekada tur kultura vai tml, kur vergturis ir attiecigas smadzenu skalosanas iestades boss, kurs pats trakte sev nepieciesamaja gultne, ko darit ta paklautajiem. Ta ka tolerance pret apzinatu pretcilvecisku ideologiju turetajiem, kuri jau karo ar visu pasauli, diez vai atbalstama. It seviski, ka to ideologiskas skietamas atskiribas sak izzust, tie orienteti uz vienu merki – cinu pret civilizaciju, savu saimnieku intereses.

    • Ko Tu tur, labais draudziņ, nu esi samurgojis – fašisms kopā ar kristietību utt. – vai Tu vispār atšķir labu no ļauna, jāprasa? Ir varbūt dzirdēts par svētajiem (kristiešiem) kuri labprātīgi atdevuši SAVU dzīvību par OTRU? Un par Hitleru ar nacistiem, kuri ne tikai sludināja, bet godīgi (…) arī centās IZNĪCINĀT, nogalināt CITUS cilvēkus – tāpat vien! Ir starpība vai nav? Laikam jau ir. Bet par to, ka VISI cilvēki IR GRĒCĪGI, šaubu jau nav! Jautajums jau ir – KO tas cilvēks ar to dara? Tā ir … Jauku dienu! 🙂

      • Khekhem, visusvētais kristieti, kā tad palika ar tiem Krusta kariem? Uz Jeruzalemi šamējie gadījumā negāja pēc “savām vēsturiskajām zemēm” līdzīgi kā 2. pasaules karā kāds ūsains Ādolfs? Un ko pēc tam pie baltiem bija pazaudējuši? Vai arī tas nu jau būs kļuvis par to, ko mūsdienu
        ūdens duļķotājiem labpatīkas dēvēt par “viltus ziņām” un “alternatīvo vēsturi”?

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (18)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Vides dienests un Koļegova guļ

Svētdien, 18. jūnijā, Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks teritorijā, kur tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 1,2 hektāru platībā. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu. Vakar tika paziņots, ka Valsts vides dienesta (VVD) inspektors pēc pārbaudes konstatējis, ka ugunsgrēka postītajā teritorijā atradušies arī bīstamie sadzīves atkritumi. Tikmēr sabiedrībā izskan pārmetumi Ingas Koļegovas vadītajam Valsts vides dienestam par to, ka nav bijusi kontrole atkritumu ievešanā, glabāšanā, un par iespējamu bezdarbību, jo ziņojumi par atkritumiem teritorijā bijuši jau pagājšruden.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (1)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (3)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (8)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+