×
Mobilā versija
Brīdinājums +13.4°C
Ilvija, Marlēna, Ziedone
Ceturtdiena, 24. maijs, 2018
11. jūnijs, 2017
Drukāt

Juris Lorencs: Londona, Turīna un mēs (6)

Foto Reuters/Scanpix/LETAFoto Reuters/Scanpix/LETA

Londonā pagājušajā nedēļā notikušo teroraktu sarīkošanā aizdomās turamie teroristi.

Mēneša sākumā izlasīju vērtīgu rakstu žurnāla “Rīgas Laiks” jūnija numurā – “Kas ir jaunie džihādisti?”. Tā autors Florencē bāzētās Eiropas universitātes profesors Olivjē Ruā apgalvo, ka pasaule saskaras ne tikai ar terorismu, bet ar vēl dziļāku problēmu – pilnīgi jauna veida domāšanu, kas valda teroristu galvās. Pirmkārt, kas var likties visai neparasti, džihādisti nenākot no dziļi ticīgām, tradicionālām musulmaņu ģimenēm un vismaz savā dzīvē nav piekopuši dzīvesveidu, ko varētu dēvēt par islāmisku. Gluži otrādi – “viņi iet uz naktsklubiem, ved uz mājām meitenes, smēķē un dzer”, satiekas nevis mošejās, bet sporta klubos. Otrkārt, uzbrucēji jau iepriekš apzināti ieplāno savu nāvi. Autors atgādina, ka terorisms kā parādība pastāv jau vismaz simts gadus, taču agrāk teroristi vienmēr centās saglabāt sev dzīvību, kā saka Ruā – “rūpīgi izplānoja bēgšanas ceļu”. Tagad tas viņiem vairs nešķiet interesanti.

Ruā vērojumi sasaucas ar manu personīgo pieredzi, ceļojot tādās musulmaņu zemēs kā Maroka, Ēģipte, Jemena vai Turcija. Paradokss, ko biju ievērojis, bet izpratis tikai vēlāk, ka īsta, jau no bērna kājas ģimenē ieaudzināta ticība dīvainā kārtā sadzīvo ar humānismu, iecietību, cieņu pret citām reliģijām, tostarp kristietību.

Vienlaikus Ruā norāda uz vēl kādu parādību, kas patlaban vērojama ASV. Ik pa brīdim no aizokeāna pienāk ziņas, kas jau kļuvušas šabloniskas – savā skolā (retāk darba vietā) ierodas līdz zobiem apbruņots uzbrucējs, parasti aizvainots audzēknis, nošauj pēc iespējas vairāk cilvēku un tad izdara pašnāvību vai arī, īpaši nepretojoties, ļauj sevi nogalināt policijai. To lasot, nāk prātā nesenas traģēdijas tepat kaimiņos. Vispirms jau slepkavība Lietuvā, kur marta pēdējās dienās jauns vīrietis nogalināja četrus savas ģimenes locekļus, tēvu un māti ieskaitot. Slepkava vēlāk padevās. Un tad notikums Krievijā Tveras apgabalā – atriebības jūtu vadīts vīrietis nošauj deviņus cilvēkus un pat nemēģina slēpties no policijas.

Atliek vien konstatēt, ka modernais cilvēks nes sevī ievērojamu naida potenciālu, kas var realizēties negaidīti un neprognozējami, un ka ekstrēmais islāms ir tikai viena no daudzajiem (gan varbūt pati redzamākā) šīs parādības komponentiem. Kāpēc tā notiek? Uz to visdrīzāk spēj atbildēt nevis politologi un pat ne drošības eksperti, bet gan psihoterapeiti un antropologi.

Un tad divas aizvadītās nedēļas nogales ziņas – viena no Londonas, otra no Turīnas. Londonā teroristi ar mikroautobusu vispirms ietriecas gājējos un tad ar nažiem uzbrūk tuvāko bāru apmeklētājiem. Policija abus uzbrucējus nošauj, taču tie paspēj noslaktēt septiņus un ievainot piecdesmit cilvēkus. Vēlāk noskaidrojās, ka viens no viņiem bija precējies divu bērnu tēvs. Cilvēks, kuram ne tikai vajadzētu, kuram pat būtu pienākums dzīvot! Lai gan uzbrucēji savulaik bija nonākuši drošības iestāžu uzmanības lokā, tām nebija šķitis, ka viņi varētu aiziet tik tālu…

Nav brīnums, ka Eiropas rietumos gaisā virmo nervozitātes atmosfēra. Terorists var izrādīties parasts pretimnācējs, bet stacijā nejauši aizmirsta soma spēj radīt paniku un ēkas evakuāciju. Dažas stundas pirms Londonas notikumiem Itālijas pilsētā Turīnā Sankarlo laukumā pulcējās futbola fani, lai kopīgi noskatīties Čempionu līgas finālu starp Turīnas “Juventus” un Madrides “Real”. Vai nu tas bija petardes sprādziena troksnis (pēc citām versijām, par islāmistiem saģērbušies jokdari), vai vēl kas cits, bet rezultāts izrādījās visai traģisks. Pūlī sākās spontāna panika un spiešanās. Ievainojumus guva ap 1500 cilvēku – no sīkām skrambām līdz pat smagām traumām. Ja iztēle vien var radīt tik smagas sekas, tad jāatzīst, ka teroristi savus mērķus jau ir sasnieguši.

Latvijā vismaz pagaidām nav iedomājama situācija, kad masu pasākumā izšauta “hlopuška” izraisītu līdzīgu reakciju. Toties mūs var uztraukt daudz prozaiskākas lietas. Piemēram, lielveikala sienā pēkšņi pamanīta plaisa.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Galvenais, ko parasti visi spriedeletaji nepasaka, jo vispar neizprot, ir tas, ka islams, ari kristietiba, tapat ka fasisms, komunisms, ir totalitaras ideologijas, kuras katra tikai maskejas aiz saviem specifiskiem izdomatiem sev paklaujamajiem un ietekmejamajiem iedvestiem, un dazkart svarigiem, iedomu teliem, ar kuriem sim ideologijam nav neka kopeja, pat drizak tas ir tiess pretstats telotajam. Faktiski ta ir musdienu moralas, ari fiziskas verdzibas forma, un nekada tur kultura vai tml, kur vergturis ir attiecigas smadzenu skalosanas iestades boss, kurs pats trakte sev nepieciesamaja gultne, ko darit ta paklautajiem. Ta ka tolerance pret apzinatu pretcilvecisku ideologiju turetajiem, kuri jau karo ar visu pasauli, diez vai atbalstama. It seviski, ka to ideologiskas skietamas atskiribas sak izzust, tie orienteti uz vienu merki – cinu pret civilizaciju, savu saimnieku intereses.

    • Ko Tu tur, labais draudziņ, nu esi samurgojis – fašisms kopā ar kristietību utt. – vai Tu vispār atšķir labu no ļauna, jāprasa? Ir varbūt dzirdēts par svētajiem (kristiešiem) kuri labprātīgi atdevuši SAVU dzīvību par OTRU? Un par Hitleru ar nacistiem, kuri ne tikai sludināja, bet godīgi (…) arī centās IZNĪCINĀT, nogalināt CITUS cilvēkus – tāpat vien! Ir starpība vai nav? Laikam jau ir. Bet par to, ka VISI cilvēki IR GRĒCĪGI, šaubu jau nav! Jautajums jau ir – KO tas cilvēks ar to dara? Tā ir … Jauku dienu! 🙂

      • Khekhem, visusvētais kristieti, kā tad palika ar tiem Krusta kariem? Uz Jeruzalemi šamējie gadījumā negāja pēc “savām vēsturiskajām zemēm” līdzīgi kā 2. pasaules karā kāds ūsains Ādolfs? Un ko pēc tam pie baltiem bija pazaudējuši? Vai arī tas nu jau būs kļuvis par to, ko mūsdienu
        ūdens duļķotājiem labpatīkas dēvēt par “viltus ziņām” un “alternatīvo vēsturi”?

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vai sāksies datu plūdi?

No 25. maija Eiropas Savienības valstīs tiek piemērota ES Vispārīgā datu aizsardzības regula. Lai gan tā stājās spēkā jau pirms diviem gadiem, tomēr Latvijas valsts institūcijas nav steigušās regulu saskaņot ar mūsu valsts normatīvajiem dokumentiem. Tieslietu ministrija Saeimā iesniegusi jaunu Personas datu apstrādes likuma projektu, ar kuru paredzēts aizvietot patlaban spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Taču likumprojekts patlaban tiek skatīts Saeimas Juridiskajā komisijā tikai pirms otrā lasījuma un līdz 25. maijam galīgajā lasījumā to nepaspēs pieņemt. Arī daudzas iestādes un uzņēmumi atzinuši, ka nav gatavi regulas ieviešanai. Uzņēmēji uztraucas, piemēram, par regulas nosacījumiem, ka uzraugi no 25. maija varot ierasties ikvienā uzņēmumā un iestādē un pieprasīt parādīt, kādā veidā tiek ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, arī tad, ja nav nevienas sūdzības vai aizdomu par datu noplūdi vai nozaudēšanu.

Vai baidāties, ka sausais pavasaris ietekmēs jūsu dārza ražu?
Draugiem Facebook Twitter Google+