Loskutovs: Bērziņam būtu jāpauž, ka valstiskos lēmumos nav pieņemama draugu būšana 3
Būtu labi, ja Valsts prezidents Andris Bērziņš publiski paustu, ka valstisku lēmumu pieņemšanā nav pieņemama draugu būšana un ka apžēlošanas procedūrai ir jānotiek saskaņā ar likumu, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (V).
Taujāts, vai ir pieņemama Bērziņa rīcība, risinot sarunas ar draugu vai paziņu par kādas personas iespējamas apžēlošanas jautājumu, Loskutovs norādīja, ka likumā ir noteikta kārtība, kuras personas var vērsties pie prezidenta ar lūgumu apžēlot. Ja kāds izmanto draudzību, lai mēģinātu panākt kāda cilvēka apžēlošanu, tas nostāda prezidentu ļoti neērtā situācijā, un valsts augtākajai amatpersonai šāda saruna būtu jāpārtrauc, aicinot saskaņā ar likumu vērsties Apžēlošanas dienestā.
Vecas ieražas ir nemirstīgas un joprojām kāds meklē iespējas caur kolēģiem un draugiem ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piebilda apakškomisijas priekšsēdētājs.
Kā ziņots, par naudas izkrāpšanu apsūdzētais bijušais Saeimas deputāts Andis Kāposts vairākās neformālās sarunās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu lūdzis to paglābt no soda bēguļojošu dzērājšoferi, to atrisinot caur prezidenta Apžēlošanas dienestu, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums ziņoja, ka lietā, par kuru celtas apsūdzības Kāpostam, notikuma centrā ir kāds jauns puisis Aldis Zvirbulis, kuru pirms vairākiem gadiem dzērumā pie automašīnas stūres bija noķērusi policija.
“Nekā personīga” vēstīja, ka Kāposta saruna ar Bērziņu nav notikusi vis prezidenta oficiālajā pieņemšanas vietā, Rīgā, kur atrodas Valsts prezidenta kanceleja, bet gan Amatas upes krastā Drabešu pagastā, kur prezidentam ir lauku īpašums, jo raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka Kāposts izstāstījis problēmu un iedevis apžēlošanas lūgumu prezidentam. Bērziņš apsolījies “likuma ietvaros palīdzēt”.
Savukārt Bērziņš uz jautājumiem, vai atceras šādu sarunu, atzina, ka esot bijusi saruna ar Kāpostu, kas notikusi ļoti sen, bet tās saturu neatceroties. Savukārt uz jautājumu, vai pēc tās esot nodoti dokumenti Apžēlošanas dienestam par Zvirbuli, Bērziņš atbildēja, ka neko tādu neesot darījis. Tikmēr Kāposts Dozītim un Zvirbulim licis saprast, ka ir vajadzīgs vēl 5000 eiro liels kukulis, ko 13.februārī Dozītis pie savas mājas Cēsīs, Zirņu ielā, Kāpostam iedevis.
Tomēr nauda pie prezidenta nenonāca. Kāposts to arī, visticamāk, nemaz nebija domājis prezidentam nedz piedāvāt, nedz nodot. Arī laika ziņā Kāposts naudu kukulim prasīja vismaz mēnesi pēc tikšanās ar prezidentu. Kāposts naudu izkrāpis un paturējis sev, pieļauj raidījums.
Likumsargi notikušajā iesaistījās vēlāk, kad, sava advokāta Artūra Zvejsalnieka mudināts, Dozītis sūdzējās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), ka Kāposts viņam izkrāpis naudu. Nozieguma atklāšanas nolūkā KNAB sāka sekot Kāposta turpmākajām darbībām. Tika piefiksētas arī viņa telefonsarunas. Kāposts vairākkārt zvanīja Bērziņam un interesējās par Zvirbuļa lietu, pretim saņemdams prezidenta apstiprinājumu, ka lieta virzās sekmīgi. Tikmēr patiesībā tā nemaz nebija. Prezidenta apžēlošanas dienests bija atklājis, ka Zvirbuļa gadījums vispār neatbilst apžēlošanas procedūrai. Tika izdots Eiropas aresta orderis, un Zvirbuli no Lielbritānijas roku dzelžos nogādāja Latvijā.
KNAB komentārus atsakās sniegt, bet prokuratūra, kas, tāpat kā korupcijas apkarotāji, lietai pieslēdzās jau stipri pēc Kāposta vizītes prezidenta lauku mājās, apgalvo, ka nekādi juridiski pierādījumi tam, ka prezidents pārkāpis sava amata pilnvaras, nav atrasti. To raidījumam apstiprina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš stāstīja, ka kriminālprocesā nav konstatēts fakts, ka Valsts prezidents būtu izmantojis kādu iespēju vai veicis kādas darbības, lai kaut kādā veidā ietekmētu lēmuma pieņemšanu.
