Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. marts, 2016
Drukāt

Strīķe uztaisīja uguņošanu. Saruna ar Alekseju Loskutovu (17)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aleksejs Loskutovs

Pagājušajās nedēļās KNAB darbiniece Juta Strīķe uzstājās gan TV raidījumā “1 pret 1”, gan presē un uzdeva virkni jautājumu, kurus varētu summēt vienā – kam vajadzīgs stiprs KNAB? Strīķe sabiedrību vedināja uz domu, ka ne agrāk, ne pašlaik pie varas esošajiem tas nav vajadzīgs, un viņas jautātā adresāti vai nu nav komentējuši, vai nesteidzas atbildēt Strīķes izteikumiem. Līdz ar to aicināju uz interviju bijušo KNAB vadītāju, tagadējo Saeimas Korupcijas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāju Alekseju Loskutovu (“Vienotība”). Viņš iesniedzis priekšlikumus KNAB likumā, kuri būtībā paplašinātu biroja priekšnieka iespējas atlaist darbiniekus. Tie ir būtiski, izvērtējot arī ieilgušo iekšējo konfliktu starp vadītāju Jaroslavu Streļčenoku un Jutas Strīķes atbalstītājiem.

 

– Lielas sabiedrības daļas priekšstatā Strīķes kundze ir neuzpērkama ideāliste, kas cīnās par taisnīgumu līdzīgi Žannai D’Arkai. Turpretī Streļčenoka kungs tāds kancelejisks, sauss vadītājs, kam, piedevām, nav ar ko īpaši lepoties kukuļņēmēju apkarošanā. Jūs abus labi pazīstat. Tas ir aptuveni pareizs priekšstats vai stereotips attēlojums?

– Arī vizuāli Juta Strīķe ir spilgtāka savās izpausmēs, kamēr Streļčenoks klusāks, piezemētāks. Taču nesen aizdomājos, kas viņiem kopīgs. Tā ir spēja stāvēt par savām pozīcijām. Vieniem tā liksies kā spītība, otriem – pārliecība.

– Dotais raksturojums liek jautāt tālāk – vai pretimstāvēšana bez piekāpšanās nav novedusi KNAB pie krietni pabojātas reputācijas un pie tā, ka krities respekts pret iestādi? Taču tas viss bija ziedu gados, piebildīsim – Loskutova laikos. Ar plašu sabiedrības atbalstu, ar potenciālo likumpārkāpēju bijību, “ka Strīķe atnāks pakaļ”.

– Diemžēl Strīķe savu interešu aizstāvībai uzreiz izvēlējusies publicitātes ceļu. Pretstāvēšana kļuvusi tik pamanāma un bieži cilāta nevis nozīmības un būtiskuma dēļ, bet tāpēc, ka jau ar pirmo saņemto disciplinārlietu Juta aizgāja pie draudzīgiem žurnālistiem un politiķiem, kas jūt viņai līdzi. Domstarpības varēja izlemt sausi – tiesājoties, bet uztaisīja uguņošanu. Ja runā par iemesliem, kādēļ viss sācies? Juta ir cilvēks, kas uzskata par savām neatņemamām tiesībām strādāt, kā viņa grib, diži neatskaitoties. Ar to sadūros arī es kā KNAB priekšnieks un mēģināju saukt pie kārtības. Toreiz konflikts iegailējās, bet man bija skaidrs – ja iekšēji karosim, tad Kalvītim būs vieglāk par vieglu vērsties pret KNAB kā iestādi. Varbūt šodien tā liekas kļūda, bet nolēmu Jutu likt mierā, lai viņa strādā, bet KNAB dzīvos, ies uz priekšu visās frontēs. Streļčenoka situācija ir cita. Viņš uzvarējis godīgā, atklātā konkursā uz amatu, un to neviens nevar apšaubīt. Politiķi tur roku nepielika…

– …un Strīķe atzina, ka viņš baudījis uzticību, kamēr viņa vīlusies.

– Man subjektīvi šķiet, ka Strīķes kundze cerēja, ka varēs vadīt “jauno” kolēģi vai ka varēs dzīvot kā “valsts valstī”. Streļčenoks ir ļoti punktuāls izpratnē par biroja vadīšanu, līdz ar to izvirzītās prasības amatpersonām – visām vienādas. Tas atbilst klasiskam priekšstatam par pārvaldību – likums, biroja nolikums, priekšnieka uzdevumi, atskaitīšanās par paveikto. Kolīdz viņš pieprasīja pirmās atskaites, no Strīķes puses to uztvēra kā iejaukšanos viņas valsts iekšējās lietās. Kad viņa sāka ignorēt priekšnieka rīkojumus, loģiski, cits neatlika kā disciplinārlietas ierosināšana, kas pretī sastapa virkni svešvārdu – mobings, bosings, terorizēšana. Kaut bija elementārs mēģinājums uzstāt uz priekšnieka pilnvarām.

– Jūs tās papildiniet, lai priekšniekam ar likuma spēku vieglāk atlaist nepaklausīgus darbiniekus.

– Smieklīgi, bet nē. Piedāvāju nevis nekad nebijušas un unikālas tiesības, bet situācijas risinājumu strupceļam, kādā nonācis birojs. Situācija izdevīga Strīķei, jo birojā paralēli nosacījumam, ka tas ir dienests, noslēgti arī darba līgumi. Tas dod priekšrocības padotajiem, liedzot vadītājam normālu risinājumu, kad tiesa pasaka, kam taisnība, kam nav. Domstarpība izpaužas tā – ja pieņem biroju kā iestādi, kur cilvēki atrodas dienestā, priekšnieks, uzliekot disciplinārsodu vai lemjot par atbrīvošanu no darba, to noformē kā administratīvu aktu. Padotajam, to nepieņemot, jāiet pēc administratīvās tiesas vērtējuma. Taču darba līgums Jutai Strīķei ļāva izdomāt pavērsienu iet uz vispārējo tiesu, kur neskatīja, par ko strīds, bet pateica Streļčenoka kungam – rīkojumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tā nenoformē. Paradoksa turpinājums – uzteicot darbu atbilstoši Darba likumam, darbiniekiem rastos iespējas iet uz administratīvo tiesu, kur arī pateiktu, ka nav ievērota forma, neskatot rīkojumu pēc satura.

– Stīvēšanās ap juridiskām finesēm cilvēkiem apnikusi un neatceļ iepriekš jautāto – kā tas skar biroja reputāciju, respektu?

– Reputāciju sabojāja ne kādam uzliktās disciplinārlietas, bet Jutas apzināti izvēlētais veids, kā sevi aizstāvēt. Ja publiski, ar pompozu izrādīšanos…

– …kam vēl varētu piekrist, ja viņa viena pati spirinātos pretī, bet ir domubiedri, kuri ir vienisprātis, ka Streļčenoks nav īstais vīrs priekšnieka amatā. Ir arodbiedrība, kas nostājusies pret Streļčenoku, un ir izmeklētāji, kas aiz nepatikas paši aizgājuši no darba.

– Cik zinu, viens saistībā ar prettiesisku darbību atbrīvots, viens aizgājis uz paaugstinājumu, par citiem skaidri nemācēšu pateikt. Interesanti, ka absolūts vairākums pret priekšnieku ir no Jutas bijušajiem padotajiem.

– Strīķe apgalvojusi, ka it īpaši šajā sasaukumā pie varas esošajiem nav vēlmes un politiskās gribas korupcijas apkarošanā.

– Tā ir skaista spekulācija, cerot uz cilvēku īsu atmiņu. Paskatīsimies 10. Saeimu, kur sēž Šķēle, Šlesers, viņu līdz­biedri. Kura Saeima ir apšaubāmāka? Tā vai tagadējā?

– Atsvaidzināsim to, kas atmiņā. Prezidents Zatlers bija pamanījis naudas varas saaugšanu ar politisko un atlaida 10. Saeimu. Vai teiksiet, ka tagad naudas ietekme gājusi mazumā, oligarhu iespaids vairs nav dienas kārtībā? Sabiedrība kļuvusi īpaši uzmanīga pēc tam, kad ZZS, kur viena sastāvdaļa ir Lemberga partija, nokļuvusi varas augstumos.

– Naudas loma mazinājusies, bet ne tik daudz, kā mēs visi gribētu. Kas attiecas uz oligarhiskām personām, pateicoties KNAB 2007. – 2008. gada darbībām, gan Pirmā, gan Tautas partija nogājušas no skatuves. Tādas izmaiņas ir.

– Vecie oligarhi tālu prom vis neesot, bet vai jauni vietā nav radušies? Ko regulāri atklāj – ka daži saņem priekšroku valsts iepirkumos, citi tirgo politisko ietekmi un vēl notiek balsu pirkšana vēlēšanās. Tad baumo par grupējumu uzdarbošanos ministrijās, shēmošanu – tā vis nešķiet, ka naudas maisi vairs nespieto ap valsts pārvaldi.

– Jā, KNAB darba nekad nav trūcis un netrūks. Svarīgi, lai pašos resoros mainītos attieksme. Lai jaunatnākušie cilvēki nebūtu gatavi iekļauties iestrādātās shēmās, bet gribētu dzīvot pa jaunam. Godīga dzīvošana ir visiem labāka. Nevis tikai tiem, kas tuvāk pie šprices.

– Jūs arī tā ideālistiski noskaņots, bet kā ar KNAB iespējām cīnīties ar “pagājušo laiku paliekām”?

– Nešaubos, ka kapacitāte ir pietiekami augsta, bet man ir iespaids, ka korupcijas apkarotāji birojā strādā tikai tik daudz, lai nepārmestu nestrādāšanu. Ar smadzenēm jūtu, ka viņi nogaida, vai nomainīsies priekšnieks, tad paskatīsies, vai vērts rukāt.

– Deputāt! KNAB arodbiedrība jau aizrādīja, ka jums neesot tiesību runāt, ko nevarat pierādīt!

– Lai viņi pierāda pretējo ar darbiem! Arodbiedrībā, kā man liekas, pārsvarā ir no apkarotāju nodaļas. Lielas krimināllietas nekrīt kā āboli no koka, bet ir vidēja, mazāka rakstura pārkāpumi, un šo korumpantu lietas varētu arī biežāk likt uz galda.

– Ģenerālprokurors esot apmierināts ar pretdarbību kukuļošanai, bet ko jūs, antikorupcijas apakškomisijas vadītājs, teiksiet? Kaut uz skaitļiem skatoties?

– Runājot par apkarošanu, izmeklēšanā ir “lielās” lietas, bet kopumā lietu skaits pakāpeniski samazinās gandrīz kā tendence. Starptautiskā vērtējumā Latvija neizskatās slikti. Nedaudz atpaliekam no Lietuvas, vairāk no Igaunijas, bet aiz mums ir vēl kādas 5 – 6 ES valstis. Protams, gribētos pārliecinošāku virzīšanos uz augšu.

– Par to atbildīgs KNAB direktors?

– Ne tikai. Pretkorupcijas cīņa ir arī valdības atbildība, pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju ieinteresētība.

– Pilnīgi piekrītu. Bet tas vīrs, uzvārdā Streļče­noks, var vai nevar veicināt, kāpināt, aktivizēt karošanu ar kukuļņēmējiem?

– Viņš var darīt vairāk, lai to panāktu. Ne vien rutīnas darbā biroja iekšienē, bet aktivizējoties publiskā telpā. Jāinformē par notikušiem pretkorupcijas pasākumiem, izstrādātiem likumprojektiem. KNAB vārdam, pretkorupcijas darbam jābūt dzirdamam gandrīz vai ikdienā. Manā laikā KNAB autoritāte pieauga, kad apzinājos – jo birojs ir atklātāks publikai, jo vairāk visi saprot, ka korupcija ir slikta, jo vairāk atgādinām, ka ir tie, kas neguļ un strādā pret kukuļotājiem, jo labāk.

– Cilvēku acīs Strīķe bija tā, kas “neguļ”, bet cīnās. Kā vērtējat – viņa ir augsta līmeņa profesionāle un jaudīga sasniegt rezultātus?

– Nopelni lielā mērā bija komandai, kur katrs pildīja pienākumus. Izmeklētāja darba specifika ir, ka viņš pats ir savas lietas saimnieks. Juta izteikti pieslēdzās padoto darbam, kad tika plānoti lieli pasākumi – aizturēšanas vai kas sarežģīts. Bet negribu teikt, ka bez viņas līdzdalības darbus nepaveiktu. Cilvēki krāja pieredzi, es arī aicināju izmeklētājus pastāvīgi izglītoties, pilnveidoties, jo arī koruptīvie noziegumi ir ne tikai kukuļošana, bet izpaužas arī sarežģītajās saimnieciskajās shēmās. Tas vienmēr ir problemātiski kā operatīvajam darbiniekam, tā izmeklētājam.

– Sabiedrība taisni pieprasa – no valdības, no politiķiem, no Korupcijas novēršanas apakškomisijas un no Streļčenoka tādu likumu tīklu, kas ļautu zvejot lielās zivis, nevis dzenāt sīkākās. Un maza interese, lai Streļčenokam iedotu rokā likuma spēku, ar ko viņš cīnītos pret darbiniekiem, pret kuriem viņam ir aizspriedumi vai nepatika.

– Šie likuma grozījumi ļaus izskatīt strīdus pēc būtības. Kad tā izdarīs un būs tiesas nolēmumi, tad strīdi izbeigsies. Mēs panāksim taisnīgumu, nevis dosim iespēju ar kādu izrēķināties.

– Mēs runājam par augsti kvalificētiem darbiniekiem. Ja priekšnieks panāk savu, dabū prom Strīķi, pieredzējušos izmeklētājus, tad viņu vietā ierodas jauni, nepieredzējuši cilvēki. Un tad man ausīs skan tā pati skandināšana, kas par policiju – mazas algas, pamet darbu, ko no nezinīšiem var prasīt.

– Streļčenoks teicis, ka viņam nav mērķis tikt vaļā no konkrētiem cilvēkiem. Mērķis ir, lai likumam ir reāla vara, kas ļauj izskatīt konfliktus. Domājams, ka tad tie, kam, tautas valodā izsakoties, niez pirksti, paprātos, vai lekties, vai ievērot jebkurā normālā iestādē pieņemto kārtību, ka ir priekšnieks, ir padotie.

– Jūs gribēja nosviest no amata ar Valsts kontroles atzinumu. Politiķi būtu izmantojuši atklātās nebūšanas, lai tiktu vaļā no Loskutova. Tauta pasargāja. Vai situācija ir mainījusies, tikai tagad grib atbrīvot Strīķi, meklējot ieganstus, ka neklausa priekšniekam, neatskaitās? Jo abos gadījumos vīd mērķis – vājināt KNAB.

– Negribu atbildēt par visiem, bet teikšu, ka neviens KNAB priekšnieks nav tik neprātīgs, lai vērstos pret padotajiem bez faktiska pamata. Piekasīties, lai padzītu.

– Nē, pamats ir. Ja vajag, pantu atradīs, un jums atrada trūkumus.

– Esmu pārliecināts, ka Streļčenoks nekad nepildītu nekādu politisku pasūtījumu un interesi.

– Kas tur pie šādas pārliecības?

– Minēju, ka viņš spītīgs. Lēmumi, kurus pieņems, būs viņa. Neatkarīgi, nevis kāda uzspiesti un nodiktēti.

– Lielā interese un mērķis, lai valsti vada caurspīdīgos procesos – cilvēki ar tīrām rokām. Tajā pašā laikā sabiedrībā nav lielas ticības, ka tā arī reāli notiek. Vediet mūs skaidros ūdeņos – vai ir lielie zagļi, uzpirktas amatpersonas, un kur tās meklējamas?

– Noteikti kaut kur ir blēži, bet, no otras puses, bieži atklātības trūkums un nespēja izskaidrot nolemtā jēgu rada šaubas par lēmuma pamatotību un godīgumu. Kāpēc valdībā darīja tā, nevis šitā? Vai apakšā nebija “intereses”?

Kārtojot darījumus, ir vajadzīga zināma noslepenotība, bet pēc lēmuma pieņemšanas visu taču var saprotami izskaidrot! Izpurināt procesu kaut pa vīlei! Tas ir no svara kaut tāpēc, ka lielās noziedzīgās zivis parasti peld duļķainos ūdeņos.

– “Iekritušas” tāda ranga amatpersonas kā “Latvijas dzelzceļa”, agrāk “Latv­energo” vadītāji. Un Strīķes kundze runāja par sistēmu, kas nemainās, ja kādu noķer un citu ieliek vietā. Tas bija jautājums – kāda jēga kādu ķert?

– Neizslēdzu, ka ir paš­atražojošās sistēmas. Tādos lielos uzņēmumos riski tiešām pastāv. Minēšu piemēru tuvāk zemei. Konkrētā robežšķērsošanas punktā Latvijas pusē – ja tur sadziedājušies muitnieki ar robežsargiem vai noziedzīgus plānus kaļ konkrētā muitnieku maiņā, parādās iespēja netīrai profitēšanai. Šādā sistēmā, kur iestrādājušies, ka šļūc kā pa eļļu, jaunu, godīgu darbinieku izēdīs visātrākajā laikā vai viņš atteiksies no principiem, kļūdams par sistēmas zobratiņu.

– Par Saeimas deputātiem arī tā saka. Ielaidām jaunos, bet viņiem apcirta spārnus.

– Nevajag pārvērtēt Saeimas deputāta iespējas, drīzāk jaunais deputāts aptver savu pilnvaru robežas.

– Kā ilggadējam KNAB direktoram jums bija pieeja slepenai, operatīvai informācijai. Vai toreiz darbojās daudz negodīgu, pērkamu politiķu, blēžu – amatpersonu, lai arī viņu vainu nevarēja “uz sitiena” pierādīt?

– Pieļauju, ka jā, bet vārdus nesaukšu. Negribas iet uz tiesu. Protams, KNAB ir vadošā pretkorupcijas iestāde Latvijā, bet ir viens “bet”. “Latvijas dzelzceļš”, “Latv­energo” – stratēģiskas nozīmes valsts uzņēmumi. Kas valstī atbild par valsts drošību? Ja ir nopietni koruptīvi darījumi šādu uzņēmumu vadības līmenī? Bez jokiem – tas apdraud valsts ekonomisko drošību! Uzskatu, ka te Drošības policija nebija uzdevumu augstumos. Tās svēts pienākums rūpēties par valsts politisko, ekonomisko un cita veida drošību.

– Strīķe par to runāja citā plāksnē. Ka arī no Ģenerālprokuratūras KNAB izmeklētāji nesaņem atbalstu, kad būtu vajadzīgs. Prokurori, pieņemot lietas, caurskatot, vai pietiek pierādījumu, lai ietu uz tiesu, bet nav sadarbības roku rokā iepriekšējā izmeklēšanā. Kā komentēsiet?

– Strīķe labi zina, kāpēc ar tādu apgalvojumu nākusi klajā. Nezinu detaļas, bet tas vērsts pret ģenerālprokuroru. Tā nav bijis un nebūs, ka prokurori darīs, kā grib KNAB izmeklētāji. Uzraugošais prokurors kontrolē izmeklēšanas gaitu. Kad tā pabeigta, tieši viņš uzņemas personisko atbildību uzturēt valsts apsūdzību. Viņš neies ar slikti izmeklētu lietu, kurā trūkst pierādījumu, blamēties tiesas priekšā.

– Atgriezīsimies pie KNAB. Kāds ir risinājums, kad tik ilgi netiek galā ar iekšējo konfliktu?

– Mana pārliecība, lai birojs atgūtos, vispirms jādod iespēja priekšniekam pieņemt tiesiskus lēmumus, kurus tiesa izvērtē…

– Atkal, cienījamais Loskutov! Atlaist Jutu Strīķi!

– Nē, panākt, lai birojā strādājošie pildītu likumus, priekšnieka uzdevumus, iedarbinot mehānismu uz pilnu jaudu. Kas negribēs iedarbinātā mehānismā strādāt – viņa problēma.Man žēl, ka šādus grozījumus nepieņēma pirms gadiem trim. Vai kāds aizietu vai kādu atlaistu, bet palikušie strādātu, ievērojot likumu, un sen visi aizmirstu, ka KNAB bijušas nesaskaņas.

– “Vienotības” premjere Straujuma, saņēmusi mantojumā KNAB problēmu, sliecās likt Saeimā uz balsojumu lēmumprojektu par Streļčenoka atbrīvošanu no amata. Vai tā nebija? To nedarīja, jo nespēja salasīt balsis.

– Esmu pārliecināts, ka gan Dombrovskis, gan Straujuma pieļāva kļūdu, iejaucoties jautājuma risināšanā, kas ir tiesas kompetencē. Ar iejaukšanos viņi palielināja priekšstatu par konflikta mērogu. No otras puses, kas ir vēl bīstamāk, – deva iespēju sabiedrībai meklēt varbūt esošos, varbūt neesošos politiskos mērķus. Sak, kura puse kuru aizstāv. Tā nedrīkstēja darīt.

– Premjeri reaģēja uz sabiedrības prasību kaut ko darīt, lai strīdi nenomāktu KNAB darba spēju.

– Situācija var būt uzkarsusi, nepieņemama, bet tiesai jālemj, kam taisnība. Tā būtu solīdi no politiķu tēlu uzturēšanas puses, gan arī attiecībā pret iestādi.

– Šoruden Saeima vēlēs jaunu KNAB direktoru, un Jaroslavs Streļčenoks teicis, ka kandidēšot atkārtoti, piedaloties konkursā. Bet jau šodien krietnā Straujuma, kura dziļi pētījusi ie­stādes problemātiku, saka – par Streļčenoku nebalsošot. Tā jums nav mēraukla?

– Es aicinātu gaidīt rudeni. Cāļus skaita rudenī.

– Aicinot konfliktējošās puses uz valdību, Saeimu, dibinot izpētes komisijas, parādījās priekšlikumi nodot biroju cita pakļautībā – iekšlietu ministram, ciešāk premjeram u.tml., bet, no otras puses, uzsvēra, cik būtiski glabāt KNAB maksimālu neatkarību.

– Biroja statuss nav jāmaina. Redzēsim, kas pieteiksies priekšnieka amatam rudenī, bet vēroju, ka ar katru konkursu kļūst aizvien grūtāk. Spējīgi potenciālie vadītāji redz, ka, vadot šo iestādi, neizbēgami uzdursies kā iekšējiem, tā ārējiem kašķiem. Šoreiz izvēles grūtības būs pārākā pakāpē augstas, jo kandidāti saprot, ka viņiem piedāvā vadīt darbiniekus, kas grib palikt iekšpusē nesodāmi un darīt, ko iegribas, bet tavs pārraugs Ministru prezidents vēl sit pa galvu, ka tu netiec galā ar nepakļāvību.

– Cik patiesībai atbilst runas, ka Strīķe darbības laikā ne gluži piesegusi, bet simpatizējusi vieniem politiķiem un uz pārkāpumiem pievērusi acis, turpretī antipātijas apkarojusi pilnā bruņojumā no visiem ieročiem?

– Parasti ar tādu subjektivitāti nedalās, bet, vērtējot Jutas darbu, es noteikti neliktu galvu ķīlā.

– Šķiet, Streļčenoks arī mājis tai virzienā.

– Viņš, kā man liekas, gan ne tuvu nav saistīts ne ar politiķiem, ne ar politikas taisīšanu. Karjeras sākumā Streļčenoks bija ierēdnis, kas iepazina birokrātisko kārtību labā nozīmē, bet tas ir nedaudz traucēklis KNAB publiska tēla veidošanā, kad iezīmējas viņa tāds kā kancelejiskums. KNAB ir iestāde, kas valsts pārvaldes hierarhijā lielā mērā salīdzināma ar ministriju. Tad jābūt spējīgam “iznest” iestādi publiski un “iznesties” arī kā vadītājam.

– Pavisam interesanti no Strīķes teiktā izklausījās, ka Streļčenoka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos tagad ir kāds Rozes kungs, kuru neviens neesot redzējis. Kā to saprast?

– Piekrītu, ka abiem vietniekiem – apkarošanā un novēršanā – jābūt tādiem, kas spēj sabiedrībai pamatot, ko un cik efektīvi birojs dara. Patiesībā par biroja panākumiem jārunā nevis preses sekretārei, bet priekšniekam un attiecīgās jomas vietniekam.

– Jūs, Saeimas antikorupcijas komisijas vadītājs, arī neko nezināt par Rozi?

– Viņu nepazīstu. Nav aplaimojis mūsu komisiju. Parasti priekšnieks pats nāk.

– Ko atbildat tiem, kuri Loskutovu tagad sauc par Streļčenoka pastnieku?

– Krieviem labs sakāmvārds. Apsaukā kaut par cūceni, tikai grozā neliec.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Valsts nozagsanai ,kaa uzmaniibas novirziisana,ir nepieciesams haoss. Nespried pec vardiem,spried pec darbiem. Tie,kas taisa revolucijas ,labi parzina haosa uzbuuvi.
    Seja noraadiis,kas saveejais,kas svess . Tainiibai ir tikai viens variants…..

  2. Loskutovs ir mans domubiedrs, kā man liekas, cilvēks, kas tendēts uz haosu. Tik nesakarīgu, tendētu un savas partijas biedru nodevīgu interviju neviens normāls cilvēks neatļautos. Arī te viņš neaizmirst iekost visgodīgākajiem savā partijā – Straujumai un Dombrovski. Šī intervija, manuprāt, parāda, ka Loskutovs ir nekompetents, ja atceraties, ja man atmiņa neviļ, ka Loskutovam tika aizrādīts uz nespēju vadīt kolektīvu, ka nesaprot KNABa darbu vai tml., par ko arī viņu padzina. Tagad, atvainojos, viņš plātās Saeimā un iestājās pret savu partijas šķelšanu kā nodevējs sešiniekā. Tas jau izsaka visu. Viens izraksts – “Diemžēl Strīķe savu interešu aizstāvībai uzreiz izvēlējusies publicitātes ceļu. Pretstāvēšana kļuvusi tik pamanāma un bieži cilāta nevis nozīmības un būtiskuma dēļ, bet tāpēc, ka jau ar pirmo saņemto disciplinārlietu Juta aizgāja pie draudzīgiem žurnālistiem un politiķiem, kas jūt viņai līdzi. Domstarpības varēja izlemt sausi – tiesājoties, bet uztaisīja uguņošanu. Ja runā par iemesliem, kādēļ viss sācies? Juta ir cilvēks, kas uzskata par savām neatņemamām tiesībām strādāt, kā viņa grib, diži neatskaitoties”. Nu, nerunā muļķības, Loskutov, mēs dzirdējām presē, kā viņai lika atskaitīties un par katru soļi. Tā ir vadības traģēdija, ne darbs. Loskutov, tu runā pilnīgas aplamības. Kādēļ Strīķei nav tiesības uz publicitāti, uz aizstāvību uz informācijas sniegšanu politiķiem, ja uzņēmumā katastrofa? Tev bail no žurnālistiem, ka sistēma graujoša. Tu Streļčenoku gribi pataisīt par armijas vada komandieri? Vai tev ir kaut mazākā izpratne par izmeklēšanas neatkarību, ka tavam “komandierim” nav tiesību diktēt izmeklēšanu, iejaukties tajā. Šis likums, cik nojaušu no tavas necilās runas, ir bīstams izmeklēšanas sistēmai, kura ir pataisīta vārga un pakļauta. Juta Strīķe glabāja noslēpumu, bet Streļčenoks līda iekšā lietās, kā stāstīja Juta, lai zinātu ko un kā, par ko izmeklēšana. Kaut vai tas, ka viņš pratināja Jutas Strīķes darba stenogrammu, ko viņa katru minūti dara. Man liekas, tas jau noveda KNABu līdz idiotismam, ko stāstīja arī šie 10 sūdzībnieki, cik atceros no preses, ka Streļčenoks ir despots vai tml. KNABS, izskatās no malas, ir sagrauts un pataisīts par darba nespējīgu, kā arī izskan LA jautājumos.
    Koruptīvā sistēma , kā redzam visur, apkaro, pazemo, izstumj jebkuru godīgi strādājošo, kas stipri izpaužas masu medijos, komentāros, pat tam nevajag troļļu”, ir savējie troļļi. Loskutovs nevienu vārdu nepateica par Jutas Strīķes darba kvalitāti, bet KNABu salīdzināja ar ministriju, ko, man liekas, vajadzēja nosaukt par Strīdu un klaču ministriju un tad Streļčenoku par klaču ministru. Atvainojiet, tā es domāju un tā es saprotu, tāds mans viedoklis, ko gribu paust par tavu vāvuļošanu.

    • Runa ir bijusi par Striķi un Strelčonoku neviss par zaķa ausīm. Striķe, pēc manām domām, veic ļoti svarīgu darbu, proti, rūpējās par to lai KNAB nekad normāli nesāktu darboties. Tāpēc viņai arī tik daudz domu biedru. Redzi, cik īsi var visu pateikt.

  3. Visiem tiem,kuri “apķēzī”Strīķi “.Mēģiniet pieslēgt smadzenes un atcerēties ko un kā darīja KNABs ,kad nebija pie šprices SC un ZZS speckadrs Streļčenoks.Darbs kūsāja un tika ķerti korumpanti un zagļi.KAS notiek Streloka vadībā? Ar ko rupciju KNABam nu nav nekāda sakara.Visa šefa enerģija un pazīšanās tiek veltīta cīņai ar SAVIEM darbiniekiem.Es saku to kon zinu,tagad ir zelta dzīve VISIEM !! SC un ZZS darboņiem.Nebrīnīšos,ja Pundurs uzdāvinās Strelokam kažoku kā Paulam.Esmu pat pārliecināta,ka buntītē Kalnmeiers+ Bičkovičs + Strelčenoks Hūtei ir brīvbiļete uz valsts pilnīgu piesmiešanu.
    Nu par Loskutu nebrīnos,jo neesmu aizmirsusi KAS BIJA viņa tēvs.Ābols no ābeles.Un sešiniekā Vienotībā viņš ir KURMIS !!!

    • Knābā (domāts Finasu policijā) “soks”, bet nav pamata uztraukties, tā teiktu Kalnmeijers, bet izriet domā – mēs visi tādi.Paldies, pamela, tu visu laiku gudra un patiesa, sirsnīgs paldies. Gan jau Juta kaut ko vēl pastāstīs, ka būs šoks, ja viņu padzīs, Jezdakova gan teiktu par žurnālistiem – svoloči. Tāda izskatās arī Loskutova attieksme, ka Juta nedrīkst ar tādiem ļaudīm, kā žurnālisti, kontaktēties.

  4. Loskutovs ir parastā pelēcība. Tāpēc savlaik ielika Knabā ,tāpēc tagad iesēdināja korupcijas komisijā. Lai netraucē izlaupīt valsti . Gribēdams nespētu ko uzsākt,nav tas intelekta līmenis. Viņš arī ir tas par ko runā Strīķe-nejēgas valsts amatos. Mēs par viņiem maksājam. Kāpēc ? Cik ilgi ?

    • Nav jau nekādu šaubu, ka Striķes draugi tūlīt apķēzīs visu, ko var apķiežīt un arī ko nevar. Un tas ir vēl viens pierādijums tam, ka to dāmu pēc iespējas ātrāk jāneitralizē.

      • Tas jau ir drauds. Padomājiet, ko nozīmē vārds “neitralizēt”. Ne vienu vien jau “neitralizēja” lapsenes kodieni.

        • Nevajag neko domāt. Labāk paskaties kaut vai Latviešu valodas vārdnicā (pamatvārdi un to skaidrošana), Avots 2006) un nedemonstē te visiem savu stulbumu.

      • Jāneitralizē, lai var droši zagt, bez kādiem kreņķiem, ka pieķers u n sodīs.

  5. Alans Kvotermeins Atbildēt

    Aleksej,kad var gaidīt lieliskā sacerējuma “Sekss uzplečos” 2. daļu ?

  6. Diletanta “vāju spēku un neizdevīga laika darbiņš”, kas arī demagoģijas pilns…

  7. “Man viņš patīk”, savulaik teica Emsis. Tomēr “saimnieku” no nelielām nepetikšanām nepasargāja, tāpēc Loskutovu patrieca un ne jau pa to ka daži izmeklētāji bija nedaudz papriecājušies ar birojā mētājušos konfisētiem “piecīšiem”.

  8. Galvenais- vajag sākt STRĀDĀT, STRĀDĀT, STRĀDĀT! Daudz laika Dievs mums nav devis, vai nu daram, vai arī aizejam!

  9. Vienkārši runājot Striķe savās cīņās, izmanto neatļautos paņiemienus. Pēc jebkuras klasiskas vadības mācību kursa, to sen jau vajadzēja atlaist un turēt pa gabalu no KNAB nevis pētīt ķekšu un slaucēju, kuram mūžīgi liekās, ka viņas apzog, viedokļus. Bet, pateicoties valsts vīru nekonsekventai rīcībai, proti, jā jau priekšnieks ir nozīmēts, tad viņu jāatbalsta, tā turpina un turpina jaukt gaisu. Lai pateicās arī, ka mums ir daudz tādu Līcīšu kuri, acim redzot, nekad neko nopietnu nav vadījuši, bet par visu saprot labāk. Interesanti būtu zināt cik tālu aizbrauktu kuģis jūrā jā kapteiņim kāds aizrādītu, kā strādāt ar nepaklausīgu bocmani vai stūrmani. Kapteinis dotu komandu pilnais uz priekšu bet palīgs teiktu, nē – stop mašīna.

  10. Liekas, ka Loskutovs simpatizē savējam. Ja cita atrisinājuma nav, tad jāatlaiž kā Streļčēnoks, tā Strīķe. Bet KNAB darbību jāatjauno. Un steidzami!

  11. neuzdeva jautājumu: . Atbildēt

    vai un kur Strīķe uzcēlusi miljonus vērtu muižu ?
    (kaut kā nav dzirdēts !) !

Draugiem Facebook Twitter Google+