Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. jūnijs, 2016
Drukāt

LOSP: Krievijas sankciju pagarinājums palielina raizes par lauksaimniecības nākotni (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lai gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums pagarināt Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu importa embargo bija prognozējams solis, zemniekiem tas rada raizes par lauksaimniecības nozaru nākotni, aģentūrai LETA atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Edgars Treibergs.

“Ņemot vērā saspīlēto situāciju pasaulē un notiekošos ekonomiskos procesus, domājams, ka visi jau pieļāva šāda scenārija turpinājumu. Tomēr, zinot, kādā situācijā ir lauksaimniecība, šāda ziņa rada nopietnas raizes par nozares nākotni, jo īpaši skarbi tas turpinās skart piena, cūkgaļas un zivsaimniecības nozari,” sacīja Treibergs.

Viņš arī atzina, ka situācija joprojām ir kritiska, piensaimniecībām klājas aizvien grūtāk, jo kopš embargo sākuma piena iepirkuma cena ir sarukusi par 38%, kas ir viens no lielākajiem samazinājumiem Eiropas Savienībā.

“Ne par kādu cerīgu situācijas uzlabošanos šobrīd nevaram runāt,” sacīja zemnieku pārstāvis.

Kā ziņots, arī Zemkopības ministrija (ZM) jau iepriekš prognozēja, ka embargo dēļ līdz šā gada beigām nekompensētie ieņēmumi piensaimniecībām sasniegs 132,7 miljonus eiro, bet aizlieguma pagarināšanas gadījumā samazinājums 3,5 gadu laikā sasniegs 233,5 miljonus eiro.

Saspringta situācija ir arī cūkkopības nozarē. Ievērojot cūkgaļas iepirkuma cenu tendences un cūkgaļas iepirkuma apjomu, nekompensētie ieņēmumi līdz 2016.gada augustam varētu sasniegt 23
miljonus eiro, bet embargo pagarināšanas gadījumā šis rādītājs būs jau 33,2 miljoni eiro.

Savukārt zivju produkcijas pārstrādātājiem Krievijas embargo nozīmē eksporta samazinājumu par 24,9 miljoniem eiro, bet zivju konservu ražotājiem eksporta samazinājums veido 53,7 miljonus eiro.

Vienlaikus ZM norāda, ka krīzes situācijā ne tikai valstij, bet arī pašiem piena ražotājiem un pārstrādei ir jāpieliek visas pūles, lai stabilizētu situāciju. Ražotājiem svarīgi būtu izvērtēt iespēju uz laiku samazināt piena ražošanas apjomu vai pārorientēties uz citu lopkopības nozari, bet pārstrādei aktīvāk jāveido dialogs ar lielveikalu ķēdēm un jāražo produkti ar augstāku pievienoto vērtību, kas var konkurēt starptautiskajos tirgos.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents līdz 2017.gada beigām pagarinājis lauksaimniecības produktu importa embargo no Eiropas Savienības un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Dekrētā arī norādīts, ka Krievijas valdībai tiek dotas pilnvaras nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu termiņa maiņu.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. taču beidziet vienreiz sapņot par Krievijas tirgu! Pa sankciju laiku viniem viss jau būs pašiem izaudzis, un ar to ir jāsamierinās. Šis tirgus ir zudis, un āmen! Tas nozīmē tikai vienu – ražojam tik, cik spējam apēst vai pārdot citā vietā. Pārtikas vispār tiek ražots pārak daudz, jau tagad trešo daļu saražotā izmet atkritumos.

  2. Varbūt laiks beigt ņirgāties par zemniekiem, kuriem burtiski gadu pirms krīzes tika uzspiests būvēt mēslu krātuves un ļaut viņiem bez atbalsta atmaksas likvidēt ražošanu? Jo ja šobrīd vēl izutrupējot saimniecības varētu pārorientēties vai vismaz vecumdienas sev nodrošināt, tad vēl pēc 2-3 gadu stiepšanas līdz UZSPIESTO projektu saistību beigām no saimniecībām nekas vairs nebūs palicis pāri.

  3. Vajag samazinat liekezus-Kas parbauda.Tie tiesam sanem naudu,bet neko nerazo.Cik Latvija,ir ierednu,konsultantu un citu dikdienu/

  4. Pierobežniece Anna Atbildēt

    Nu kāpēc jūs saukājat krievu un viņu caru un vēl cerat ka viņi ēdīs jūsu ražojumus. vai kaut viena sadarbības padome ir rosinājusi būtiskus lēmumus eirodeputātiem, lai uzliekj kādam lēmumam veto. Nēēē. Tāpēc nav ko īdēt. Krievs jums slikts, eirodeputāti nekam nederīgi un aizrijaties ar savu barību. Vai sadarbības padome pieprasīja kaut kādu sava tirgus aizsardzību – protekcionismu. ĀAA Nedrīkst taču. Bet poļi nobloķēja ceļus, dabūja no ES lielākas subsīdijas un es ēdu krievijas pierobežā poļu zemenes par 1 – 1.5 eurikiem kilogramā. Kāpēc audzēt pašai un kāpēc pirkt dārgāku vietējo?

  5. Kučinskis, āreče, mierina: “Ir darīts daudz Krievijas sankciju ietekmes mazināšanai, tāpēc to pagarināšana ir mazāk sāpīga.”

  6. gribeju stabilizet situaciju un samazinat razosanu -jā,izdevās,pārs govis nobeidzās.gribēju mainit orientaciju holšteinietēm uz gaļiniekiem,nekas nesanāk,jo tas ir iespejams tikai cilveku,nee-individu,praatos.veel smagaak buus,ja
    šaroļiem un herefordiem būs jaamaina orientacija.ps.ja nav ko teikt,labaak nerunaat vispaar

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+