Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

LOSP pārmet lielsaimniekiem mazo saimniecību interešu ignorēšanu

Treibergs

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un valsts pieejamā atbalsta pārdalīšanu patlaban lielsaimnieki sākuši mērķtiecīgu dezinformācijas procesu, lai iznīcinātu apmēram 60 000 mazo zemnieku saimniecību, teikts Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) šodien izplatītajā paziņojumā.

 

“Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” sižetā 27.septembrī par lauksaimniecības budžeta naudas dalīšanu neizpratni radīja kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektora Edgara Ružas paustais viedoklis. Viņš norādīja, ka LOSP ir dīvānzemnieku interešu, nevis reālo lauksaimnieku aizstāvji un, ja tas iešot tādu ceļu, lauksaimniekiem būs mazākas subsīdijas nekā iepriekš. Ar šādiem apgalvojumiem mēs ejam pret valsts un visas tautas izdzīvošanas un pastāvēšanas pamatiem,” norādīts paziņojumā.

LOSP vadītājs Edgars Treibergs atzina, ka minētajā sižetā paustie viedokļi “ir apvainojums visām mazajām saimniecībām, kuras klusējot pieņem visus valsts lēmumus, nodokļu slogu, pārmetumus par nodokļu nemaksāšanu un zemes neapsaimniekošanu”.

“LOSP aizstāv visus lauksaimniekus neatkarīgi no saimniecības lieluma un ražošanas veida, nevis dīvānzemniekus. “Latrapa” ģenerāldirektora izteicienus uztveram kā godu un cieņu aizskarošus, tādēļ noteikti pieprasīsim atsaukt nepatieso informāciju vai arī vērsīsimies tiesā,” sacīja Treibergs.

Paziņojumā uzsvērts, ka ES dalībvalstīs veiksmīgi spēj līdzās pastāvēt gan lielās, gan vidējās un mazās saimniecības, kamēr Latvijā atsevišķu organizāciju pārstāvji nespējot sadzīvot ar domu, ka arī kāds cits varētu saņemt atbalstu, saimniekojot videi draudzīgi.

“Latvijā nav skaidras definīcijas, kas ir dīvānzemnieks, un pat nav skaidra valsts amatpersonu viedokļa, vai plaši lietotais termins neattiecas tik uz visām tām mazajām ģimenes saimniecībām, kuras veido lielāko daļu Latvijas lauku saimniecību. Arī nemitīgi paustais viedoklis, ka citās ES dalībvalstīs visu lauksaimniecības nozares struktūru un pamatu veido tikai lielās saimniecības, ir tukši apgalvojumi. ES galvenokārt ir mazās un ģimenes saimniecības, bet vienīgā atšķirība – citās valstīs šīs saimniecību formas spēj “sadzīvot”, taču Latvijā ir sākts mērķtiecīgs process, lai izdzīvotu tikai lielas saimniecības,” teikts paziņojumā.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze, valsts politikai jābūt vērstai uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.

“Pilnībā nepieņemami ir dalīt lauku iedzīvotājus labajos un ļaunajos jeb – kas ir pelnījuši atbalstu un kam tas nepienākas. Ilgtspējīgai lauksaimniecībai ir vajadzīgas gan lielās, gan arī mazās un vidējās ekstensīvi ražojošās saimniecības. Jo īpaši tādēļ, ka mazās un vidējās saimniecības ražo videi draudzīgām metodēm, ir nepieņemami tām atņemt atbalstu un iznīcināt,” norādīja Krauze.

Viņš arī atgādināja, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 83 000 reģistrēto saimniecību, kas oficiāli saņem dažāda veida atbalstu, no tām aptuveni 60 000 ir mazas ģimeņu saimniecības, kuras kritušas lielsaimniecību nežēlastībā un tiek mērķtiecīgai iznīcinātas.

Kā ziņots, 26.septembrī Eiropas Parlaments deputāte Sandra Kalniete (V) paziņoja par politiķu vienošanos Briselē, kas paredz, ka nākamajā plānošanas periodā Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu), kas ir par vienu miljardu eiro vairāk nekā iepriekšējo septiņus gadu laikā.

Šodien plkst.18 pēc Latvijas laika Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības (EP) komitejas deputāti balsos par vienošanās tekstu, savukārt pēc tam sarunu rezultāti vēl jāapstiprina arī EP balsojumā, kas varētu notikt novembrī.

Zemkopības ministrija jau vairākkārt norādījusi, ka nākamajā plānošanas periodā viss lauksaimniecībai paredzētais finansējums tiks dalīts tā, lai maksimāli atbalstītu ražojošos zemniekus un mazinātu atbalstu neražojošajiem jeb dīvānzemniekiem, kuri īpašumā esošās platības tikai appļauj.

Latvijas lauksaimnieku intereses saistībā ar tiešmaksājumiem, kā arī citām nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības nozares problēmām tiek aktīvi lobētas Briselē gan no valsts, gan no lauksaimnieku nevalstisko organizāciju puses.

Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā – 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā – 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā – 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā – 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (137,7 latus).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+