LOSP: Steidzami jāprasa papildus piena kvotas no Briseles 0
Situācijā, kad Latvijas piena ražotāji strādā tik intensīvi, ka šogad iespējama piešķirto piena kvotu pārsniegšana un līdz ar to – sods no Eiropas Savienības (ES), Zemkopības ministrijai (ZM) iespējami ātri jāpieprasa papildus kvotas, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.
Kā ziņots, Latvijas kopējā 773 399 tonnu piena kvota septembrī izpildīta par 43,58% un joprojām tiek pildīta ļoti intensīvi, tādēļ kvotas pārsniegšanas gadījumā var draudēt soda nauda no ES. Tās apmērs ir ievērojams – 195,6 lati par katru pārsniegto kvotas tonnu, līdz ar to vienā mēnesī sodas naudas apjoms varētu pārsniegt 1,2 miljonus latu.
“Vairāki lauksaimnieki savas kvotas neizpildīs, tomēr kvotu pirkšana citam no cita nav tālredzīga, tie ir lieki tēriņi. Ar 2015.gadu kvotu sistēma beigsies un neviens nekompensēs radītos zaudējumus, jo piena kvotas cena iekšējā tirgū nav maza – no desmit līdz 25 latiem. Ja izveidojusies situācija, ka spējam kopējā ES piena tirgū pierādīt savu konkurētspēju, valstij jānāk pretī. Latvijai no Briseles steigšus vajag prasīt papildus kvotas, pirms tam veicot attiecīgus aprēķinus,” norādīja LOSP pārstāve.
Tāpat viņa sacīja ka ZM sarunās ar lauksaimniekiem jāpanāk kopīgs risinājums, lai situāciju atrisinātu un palīdzētu piena nozares attīstībai.
“Jau tā piena cenas ir zemas, nepārsniedzot pat 18 santīmus par vienu kilogramu, un kvotu tirgus sašūpots. Līdz ar to valstij jāatrod variants, kā šo situāciju sabalansēt un atrisināt,” sacīja Garkalne.
Savukārt ZM pārstāve Dagnija Muceniece biznesa portālam “Nozare.lv” atzina, ka ZM piekrīt LOSP viedoklim un atbalstīs lauksaimniekus.
“Noteikti nāksim ar iniciatīvu pārrunāt ar zemniekiem šo sarežģīto jautājumu. Vistuvākajā laikā izvērtēsim ministrijas ekspertu priekšlikumus un vērsīsimies pie zemniekiem,” sacīja Muceniece.
Tāpat viņa norādīja, ka ZM seko līdzi piena kvotas izpildei un tiek meklēti risinājumi iespējamai situācijai gadījumā, ja valsts kopējā piena kvota tiktu pārsniegta.
“Nepieciešamības gadījumā ZM vērsīsies Eiropas Komisijā, lai tiktu palielināta kopējā piena kvota. Cik liels varētu būt palielinājums, to vēl konkrēti nevar pateikt,” sacīja ZM pārstāve.
Kā ziņots, piena kvotu gads ilgst no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 30.martam. Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem Latvijas kopējā piena kvota 2012.-2013. kvotas gadam ir noteikta 773 399 tonnu apmērā, no kā 754 785 tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 18 614 tonnas – tiešās tirdzniecības piena kvota.
Patlaban ikmēneša piegādātā piena apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā kvotas gada pirmajiem pieciem mēnešiem, aug vidēji par 10%, un tas norāda, ka piena kvota tiek pildīta intensīvi. Ņemot vērā apstākli, ka piensaimniecības nozare turpina attīstīties, šajā kvotas gadā Latvija varētu sasniegt un pat pārsniegt kopējās kvotas apjoma izpildi.
Lai novērstu piena kvotas pārsniegšanu vai tās neizpildīšanu, piena kvotu sistēma paredz vairākus darījumus – kvotas pirkšanu, pārdošanu un kvotu pārveidošanu. Nepieciešamības gadījumā var meklēt iespēju savu kvotu samazināt vai attiecīgi palielināt, kā arī savu piena kvotu pārveidot no tiešās tirdzniecības kvotas piegādes kvotā vai otrādi. Ja ir pārtraukta piena ražošana, tad var atteikties no piena kvotas, par to informējot Lauksaimniecības datu centru, kas šo daudzumu ieskaitīs valsts rezervē.
Kā ziņots, Eiropas Savienībā govs pienu laiž tirdzniecībā, pamatojoties uz kvotām. Katrai dalībvalstij piešķir divas kvotas – vienu piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bet otru – tiešai tirdzniecībai patērētājiem. Šos daudzumus katrā dalībvalstī sadala starp ražotājiem, piešķirot individuālās kvotas.
