Iespaidi tūrisma izstādes “Balttour 2014” ārzemju stendos 0
21. starptautiskajā tūrisma izstādē gadatirgū “Balttour 2014”, pēc rīkotāju ziņām, hallē “Atklāj pasauli!” šoreiz darbojušies tūrfirmu pārstāvji no 38 valstīm. Jāatzīst, ka galamērķu izvēles ziņā, salīdzinot ar citiem gadiem, daudz izmaiņu nemanīja. Dažā stendā pat bukleti bija pērnie. Bet sarunās tūrfirmu aģenti teic: nauda ceļošanai cilvēkiem atkal parādījusies.
Likumsakarīgi, ka izstādes piedāvājums ir daļējs ”Air Baltic” lidojumu ģeogrāfijas atspoguļojums. To var redzēt kaut vai pēc tā, ka šoreiz savu zemi labprāt centās reklamēt Vidusjūras salas Sardīnijas pārstāvji. Apmeklētājam tomēr jārēķinās, ka liela daļa ārvalstu tūrfirmu un aģentu bieži vien cenšas ne tik daudz popularizēt savu zemi un stāstīt par tās jaukumiem, cik piedāvā pavisam konkrētas viesnīcas un kūrortus. Nereti ir runa par pieczvaigžņu viesnīcām un smalkiem apartamentiem, kas vidusmēra Latvijas ceļotājam nemaz nav pa kabatai, taču ”Balttour” faktiski ir liels tūrisma gadatirgus, un kā tādā tur arī viss notiek.
Siltās zemes
Tradicionāli ar plašiem stendiem izstādē ”Balttour” uzstājās Gruzija, Turcija, Uzbekistāna, Dubaija, tāpat Grieķija, kuru lielā mērā pārstāvēja pašu grieķu firma ”Mouzenidis travel”. Jautāju, kurā no Grieķijas nostūriem viņi vēlētos Latvijas tūristu ”iemānīt”. ”Salonikos un Korfu salā,” atbildēja firmas pārstāve. Salonikus valsts ziemeļaustrumos paši grieķi dēvē par savu otro galvaspilsētu, un tā ir arī senās Maķedonijas metropole. Mēdz teikt, ka Salonikos pārstāvētas trīs civilizācijas – seno grieķu, romiešu un bizantiešu. Īsāk sakot, tas ir ļoti vispusīgs tūrisma centrs, kurā katrs var atrast sev nepieciešamo – sākot ar biezu kultūrslāni un beidzot ar pludmalēm un naktsklubiem. Korfu un tās galvaspilsētu Kerkiru cildina kā vietu, ”kas apbūra dzejniekus un karaļus”, bija 19. gadsimta Eiropas aristokrātu iecienīta atpūtas bāze, turklāt salā, ja ticam Homēram, dzīvojis arī Odisejs. Patiesībā, braukt uz Grieķiju Latvijas tūrists nemaz nav īpaši jāaģitē, gluži tāpat kā stabils piedāvājums un pieprasījums gadu no gada ir uz siltajām zemēm Ēģipti un Taizemi, mazāk Malaiziju, kas ir eksotiskāka, tomēr dārgāka. Viena no firmām, kura gādā čārterreisus uz Dienvidāziju, ir ”Banita”. Tās pārstāve Aija stāsta – lai arī tajā virzienā ved daudzas tūrfirmas, katra tomēr cenšoties noformēt maršrutu atšķirīgi, jo reģiona daba, kūrortu un kultūras mantojums to atļauj. ”Agrāk turp braukt skaitījās kaut kas diezgan superekskluzīvs, bet tagad virziens kļūst aizvien ierastāks. Tas ir tas pats, kas aizbraukt ”tepat” uz nedēļu Kanāriju salās, tikai plus kādi 200 eiro. Parasti cilvēki pirmo reizi turp brauc, lai kaut ko skatītos, bet pēc tam jau, lai vienkārši atpūstos.”
Krievija izstādē šoreiz bija pārstāvēta mazāk nekā pirms gada, taču aizvien vairāk parādās ar ES finansējumu izveidotu dažādu pārrobežu projektu, kas veido kopēju maršrutu no objektiem, kuri atrodas, teiksim, Latvijā, Lietuvā un Krievijā vai Baltkrievijā. Jaunākais šajā ziņā ir ”Zaļā mantojuma kultūras maršruts” Sanktpēterburga–Pleskava–Repinu (Igaunijā)–Gulbene–Rīga. ”Zaļais” tādēļ, ka tajā kā objekti uzsvērtas muižas un to parki. Gulbenes novadpētniecības aktīviste Valda Vorza stāsta, ka no Sanktpēterburgas uz Igauniju un Latviju ar auto jau tāpat braucot ne mazums tūristu. Maršruts lielā mērā izveidots, lai novirzītu Krievijas viesus projekta autoriem vēlamā virzienā, taču tikpat labi iespējama arī pretēja kustība. Krievija pēdējā laikā ļoti cenšoties tūrisma produktu kvalitātes uzlabošanā. Latviešu tūristus varētu interesēt 18. gadsimta Rožģestvenas muiža Ļeņingradas apgabala Gatčinas rajonā. Tā ir slavenā krievu rakstnieka ”Lolitas” autora Vladimira Nabokova dzimtā puse. Pie viena iespējams paraudzīties uz citām Pēterburgas apkaimes muižām, tajā skaitā A. Puškina vectēva A. Hanibala īpašumu Suidā un Izvaras muižu ar Nikolaja Rēriha muzeju. Pēc tam ir Igaunijas setu maztautas novads ar Peipusa ezera interesanto piekrasti un Repinas pilsētiņa ar apkaimi; tad maršruts atkal ieved Krievijā: Pečoru klosteris un Pleskavas kremlis, un tad beidzot Latvijā, piedāvājot iepazīt vispirms jau Ziemeļvidzemi. Tiesa, nekādi vīzu režīma atvieglojumi šajā projektā gan nepastāv.
Delfīni un zivis
Visai neparasti tūrisma izstādes piedāvājumā bija sastapt delfīnterapijas kursus. Lai šo pakalpojumu saņemtu, jādodas uz Ukrainas pilsētu Odesas un Harkovas delfinārijiem. Līdzīgi ārstniecības pakalpojumi tiek piedāvāti arī Baltkrievijā un Krievijā. Terapija dziedē autismu, kliedē nervu stresu, harmonizē bērnu uzvedību. ”Delfīns ar savām skaņām un vibrācijām labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka smadzenēm,” informē firmas pārstāvis Jurijs. Viņš teic, ka izstādē ir pirmo reizi un slavē delfīnterapijas un dziedniecības centru Odesā.
Citus gadus ”Balttour” bija kupls Ziemeļeiropas šēru makšķerēšanas vietu piedāvājums. Šoreiz ne. Var jau būt, ka šim nišas produktam īpašu reklāmu nemaz nevajag. ”No Somijas mēs esam vienīgie,” saka Meripesas brīvdienu ciema saimnieks Marku. Meripesa ir visai tipisks somu lauku tūrisma piemērs un piedāvā klinšu saliņu un līcīšu pasauli, kas latviešu tūristiem it labi tīk. Brīvdienu mājiņu ciemats atrodas starp Helsinkiem un Turku, tuvāk otrajai, uz pussalas. Ir arī smilšu pludmale, un saimnieks stāsta, ka pie viņa varot atpūsties kā makšķernieki, tā vienkārši ģimenes. Vasarās esot pilns ar ogām un sēnēm. ”60% atpūtnieku pie mums ir ārzemnieki. Brauc no Latvijas, no Vācijas,” tā somu kungs. ”Meripesa ir laba, ja gribas klusumu un mieru. No vienas puses, atklātā jūra, uz otru ”entie” kvadrātkilometri labu zivju vietu – līdakas, asari, jūras foreles. Zvejas iespējas ir neierobežotas, plašākas nekā Ālandu salās. Serviss mums ir latviešu un igauņu mentalitātei piemērots – ar zivju tīrīšanas galdiem un kūpinātavu, saunu katrā mājiņā,” vietas priekšrocības atklāj Marku palīgs latvietis.
Kaimiņi cenšas
Ļoti daudzpusīgs un raibs bija mūsu kaimiņu – Lietuvas un Igaunijas – piedāvājums, kur katrs reģions un lielāka pilsēta cenšas, ko māk. Var jau teikt, ka par Trāķiem, Druskininku minerālūdeņiem, Tartu populārās zinātnes centru AHHAA vai Pērnavas SPA esam gana daudz dzirdējuši, taču kaimiņiem allaž ir arī kādi jaunumi azotē, turklāt šoreiz tādi, kam pie mums līdziniekus neatrast.
Tātad vienīgais dinozauru parks Baltijas valstīs “Dinoparkas” Radaiļos, 7 km no Klaipēdas, iekšzemes virzienā. Ar nepieciešamo infrastruktūru, ar nakšņošanas un ēdināšanas iespējām un atrakcijām bērniem. Parka saimnieks uzsver, ka izstāde bijusi pirmā reize, kad informācija par dinozauru parku sniegta arī Latvijas publikai: ”Mums ir 37 dinozauri. Visi tādi, kādi tie bija pirms 65 miljoniem gadu. Pats lielākais ir 12 metru augstumā un 20 metru garumā. Bet ir arī desmitmetrīgi un sešmetrīgi. Meža taka ir pusotru kilometru gara. Cilvēki iet pa taku, lasa dinozauru aprakstus, uzzina, ko viņi ēda.”
Saimnieks atzīst, ka Eiropā jau ir kāds desmits tādu parku, bet šis ir pirmais Baltijā. Paši silikona dinozauri, kuru ķermeņa kustības nodrošina mikromotoriņi, izgatavoti Ķīnā. Ieejas maksa no personas – seši eiro, taču atkarībā no vecuma un grupas dalībnieku skaita pastāvot liela biļešu cenu diferenciācija.
Uz Latvijas tūristiem cer arī igauņi. Dienvidu kaimiņi augusta sākumā pie Pērnavas pošas atklāt Baltijā lielāko tēmu parku ”Lotes zeme” (igauniski ”Lottemaa”). Tā veidošanā ieguldīti 10 miljoni Igaunijas valsts, ES un privātas naudas. Igauņi rēķinās, ka sunītes Lotes tēls Latvijas bērniem ir gana labi pazīstams, lai viesu no mūsu zemes netrūktu. Ne velti personālā paredzēts iesaistīt arī vairākus darbiniekus no Latvijas. ”Viss būs tieši tā kā multiplikācijas filmā par Loti. Visas mājiņas izskatīsies tieši tā, it kā tās būtu taisījuši filmiņas varoņi. Tas nebūs nekāds ”muzejs”, tur viss notiks, jo tas taču ir Izgudrotāju ciems!” aizrautīgi klāsta ”Lotes zemes” mārketinga vadītājs Jorgens Sumins. Parks tiek būvēts bijušās padomju zenītraķešu bāzes vietā pie jūras, tātad būšot arī labas atpūtas vietas. ”Mēs pat neskatāmies uz Somiju, jo mūsu galvenais ārējais tirgus būs Latvija,” deklarē Jorgens, ne bez lepnuma stāstot, ka uz parka atklāšanu, iespējams, ieradīšoties Igaunijas prezidents.
