LPF: nabadzība spiež pensionārus lemt par atteikšanos maksāt komunālos maksājumus 0
Latvijas pensionāru protests, lai panāktu pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošanos, varētu būt maksājumu prioritāšu maiņa, pirmajā vietā izvēloties pārtikas iegādi un veselības aprūpi, bet komunālos maksājumus atstājot kā pēdējos, – LNT raidījumā “900 sekundes” šorīt sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.
Pašlaik viena ceturtdaļa Latvijas pensionāru jau ir uz nabadzības sliekšņa, – pēc komunālo pakalpojumu rēķina nomaksas, viņiem nepaliek naudas ne pienācīgam ēdienam, ne veselības aprūpei. Šodien LPF domes sēdē spriedīsim, kā pensionāri varētu pievērst sabiedrības un valdības uzmanību viņu problēmām, sacīja Siliņš.
Siliņš uzskata, ka Latvijā, ja reiz tā ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), līdzīgi kā citām eirozonas valstīm, būtu jānosaka līdzīgas sociālās garantijas pensionāriem.
LPF vadītājs sacīja, ka pašlaik pensionāru protesta akcijas nav plānotas, taču šodien tāds priekšlikums noteikti varētu izskanēt domes sēdē, kurā piedalīsies vairāki aktīvisti no novadiem. “Protesti nav tā forma, kas nes labumu vienai pusei, tie kaitē visai sabiedrībai kopumā,” uzskata Siliņš.
Viņš pieļauj iespēju, ka šodien LPF domes sēdē varētu izskanēt arī priekšlikumi par protesta akcijām politiskā līmenī, piemēram, vēlēšanās nebalsot par pašreizējām varas partijām, bet kādu no opozīcijas vai Saeimā nepārstāvētu tā dēvēto sīkpartiju. “Pensionāriem jau nav citu risinājuma iespēju,” piebilda LPF vadītājs.
Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka opozīcijas partijas spēs aizstāvēt pensionāru intereses un risināt viņu problēmas, Siliņš atbildēja, ka tam apliecinājums esot kaut vai “Saskaņas centra” (SC) pieprasījums par atkārotu balsojumu pensiju indeksācijas jautājumā, kas sākotnēji bija noraidīts, bet atkārtotajā balsojumā tika atbalstīts.
Jau ziņots, ka Latvijas Pensionāru federācija valdību un Saeimu pirms budžeta apstiprināšanas plāno uzrunāt ar vārdiem: “Latvijas vecākās paaudzes vārdā prasām tiesības vecumdienas pavadīt siltā mājoklī, paēdušiem un spējīgiem rūpēties par savu veselību. Tas nav daudz valstī, kura turpat desmit gadus ir Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts.”
Tam seko četras prasības. Pirmkārt, prasība pilnībā izpildīt 106 000 iedzīvotāju lūgumu par pensiju indeksāciju 2013.gadā, proti, indeksēt pensijas līdz 250 latiem, kā arī no 2014.gada ieviest pensiju indeksācijas sistēmu, kas pilnībā kompensētu pensionāriem dzīves dārdzības pieaugumu.
Otrkārt, tiek prasīta pakāpeniska piemaksas palielināšana pie pensijas par darbu līdz 1996.gadam, kā arī tās piešķiršanas atjaunošana jaunajiem pensionāriem, kas tika pārtraukta 2012.gadā.
Treškārt, pensionāri prasa ieviest pensionāru valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kas ļautu visiem senioriem izmantot ārstniecības iestāžu pakalpojumus veselības uzturēšanai pilnā apmērā
Visbeidzot pensionāri vēlas, lai, sākot ar 2014.gadu, pensijas neapliekamais minimums būtu vienāds ar minimālo algu valstī. Patlaban tas ir 165 lati mēnesī.
Kā sacīja Siliņš, šīs pensionāru prasības ir iesniegtas visām Saeimas frakcijām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atzīst, ka visas pensionāru prasības par neatliekami risināmiem jautājumiem vecākās paaudzes dzīves uzlabošanai šogad un 2014.gadā nevarēs izpildīt.
